Es vēl neesmu lasījusi nevienu no šiem skeniem.. Žēl jau, ka nevar zināt, cik daudz var ticēt visam, ko raksta. Esmu piem. lasījusi, ka esot bijušas sajauktas analīzes un viņai nemaz nevajadzēja nogriezt krūti toreiz.

Ja viņai bija vēzis tajā krūtī, kura tika amputēta, neskatoties uz to, ko raksta, ka bija sajauktas analīzes, es uzskatu, ka tika darīts pareizi, jo izgriežot to orgānu, kurā sliktās šūnas, ir lielākas iespējas uz izdzīvošanu, jo tendence ir orgānā atgriezties, bet, ja tā orgāna nav, tad tomēr ir savādāk, citos gadījumos, pat abas amputē un vairāk, bet viņai vēzis atgriezās citos orgānos, ne krūtīs, jo jau bija stadijā, kad iznesāts pa limfatisko sistēmu, metastāzes bija kaulos, tad aknās. Briesmīgi tas viss, negribas vispār pat domāt par to visu, tā vismaz ir vieglāk. Vienai manai paziņai amputēja vienu krūti pirms padsmit gadiem, un viņai nekas nav atgriezies, un nav tā, ka viņai bijusi meirīga dzīve, ir bijis milzum daudz paŗdzīvojumu, bet nekas neatgriezās, nevar izskaidrot kā tas vēzis rodas, izpaltās, vairojas diemžēl, kaut kādreiz pienāktu tā diena, kad izgudrotu zāles.

Paldies, ka ieliki rakstus. Tik smumji lasīt, esmu emocionāls cilvēks, īpaši jau, ja par šadām tēmām, nevaru emocionāli ilgi atiet, ko tādu lasot. Bet izdevās uzzināt daudz jaunus faktus, kurus iepriekš nezināju. Izrādās, ka tomēr nebija tā, ka Lorei viss bija lieliski un vienkārši nejauši tika atklāta slimība, viņa nejutās labi, bija ģinekoloģiskas problēmas, organisms deva zīmes. Viņai bija it kā  sākuma stadija, bet audzējs nebija iekapsulējies, bet jau izgājis no tās, tāds kas izplešas plašumā, tāpēc uzreiz jau vajadzēja amputēt visu krūti, bet zinot kā viss izplatās pa limfatisko sistēmu, asinīm, nav zināms vai tas vispār būtu, ko devis, šī slimība ir ļoti, ļoti sarežģīta, viss var izplatīties tik ātri. Kā izrādās viņa nopietni neārstējās adopcijas laikā, kas to, lai zina kā būtu bijis, ja būtu to darījusi, domāju, ka tomēr būtu bijis labāk, bet tas atkal ir ļoti sarežģīti, tas, ka Lore beidzot varēja kļūt par māti viņai deva tik lielu prieku un spēku, mērķi dzīvot, bet, ja viņa nebūtu bērniņu adoptējusi, kā saka māsa, viņa būtu bijusi dzīva, bet iekšēji mirusi. Sāpīgi jau Lorei bija uzzināt, ka pati nedrīkst vairs palikt stāvoklī, tas skanēs skarbi, bet es varu saprast, ka sievietes grib būt par mātēm, bet palikt stāvoklī pēc ķīmijterapijām, vēža, kāpēc to vajag? Ja pastāv liela iespēja nodot tālāk šo slimību, un pēc tam paša bērnam būs jāiet cauri visām šausmām. Vēzis ir slimība, kuru nevar izārstēt. Cik slikta ģenētika pēc tam tālāk šim bērnam iedzimst, ne vienmēr tas pats bērns cietīs no vēža, tas var būt nākamajās paaudzēs. Tā paša veida vēzis mēdz iedzimt bērniem(zinu daudzus cilvēkus, kuriem ir iedzimts) pat tad, kad it kā māte ir bijusi pilnīgi vesela, bet vēzis ir diagnositcēts daudzus gadus pēc dzemdībām, kur nu vēl tad, ja vēzis ir jau diagnosticēts, var izoperēt, var ieziet ķimīju, bet vēzi nevar izārstēt. Lore bija, cik šausmīgi teikt "bija", ļoti stipra sieviete, labsirdīga, viņa savu vājumu neizrādīja, un tieši tāpēc cilvēki arī bija šokā, kā viņa varēja nomirt, ja viss it kā bija labi, tie stiprie cilvēki aiziet vienā brīdī, jo viņi neizrāda citiem to, cik slikti jūtas, bet Lorei bija ļoti piepildīta dzīve, tas kurš dzīvojis 80 gadus un miris dabīgā nāve, varbūt dzīvē nav pieredzējis tik daudz laimes un notikumu kā Lore savā īsajā, tādiem cilvēkiem ir jābūt kā piemēram, katra diena ir jādzīvo piepildīta, jo mēs nekad nevaram zināt vai rītdiena pienāks, vajag dzīvot tā, lai pēc tam nevajadzētu nožēlot, ka esi eksistējis nevis dzīvojis.

Отредактировано mmaarriiaa (23.03.2015 22:18)

Man jau no tām visām preses baumām par aktieru dzīvēm, telenoveļu kastingiem galva griežas...
Laiks rādīs, kas un kā būs. Es patiesībā neesmu iedziļinājusies šajā ziņā par vīru, varbūt kāds ir lasījis vai meklējis info un zina kaut ko vairāk.

Wow.... skumji, ja tā... Man vienmēr ļoti grūti saprast, kā cilvēks nevar savākties un tikt galā ar savu dzīvi.