Alfredo
Pienākot tuvāk, Alfredo atpazina sievieti, tāpēc īsti negribēja nākt klāt.
-Es... emm... Vai, skaties, putniņš!
3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!
Сообщений 481 страница 500 из 948
Поделиться48104.04.2008 18:47
- Marquesa de Violin
- Зарегистрирован: 15.06.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 18421
- Уважение: +31
- Позитив: +2
- Пол: Женский
- Возраст: 34 [1992-01-17]
- Провел на форуме:
1 месяц 28 дней - Последний визит:
23.02.2024 17:19
Поделиться48204.04.2008 19:01
- Twilighter
- Зарегистрирован: 09.02.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 11906
- Уважение: +88
- Позитив: +116
- Провел на форуме:
22 часа 12 минут - Последний визит:
02.02.2010 16:46
Jose Armando
Seko Renatas skatienam.
Viņš aiziet izpetīt koku tuvāk un atgriežoties paziņo:
-Jā, tā var būt laba vieta. Tā,.. Akmeņi... Šķiet, ka dažus manīju tepat netālu...
Viņš aiziet pakaļ un atgriežas ar palielu akmeni.
-Šāds derēs?
(Kam tie akmeņi vajadzīgi?! 
Mietus nostiprināt? angy! "putniņš"! 
)
Поделиться48304.04.2008 19:02
- Marquesa de Violin
- Зарегистрирован: 15.06.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 18421
- Уважение: +31
- Позитив: +2
- Пол: Женский
- Возраст: 34 [1992-01-17]
- Провел на форуме:
1 месяц 28 дней - Последний визит:
23.02.2024 17:19
( gadās )
Поделиться48404.04.2008 19:08
- Reina de Foro y Arco Iris
- Откуда: In Top Gear
- Зарегистрирован: 12.11.2006
- Приглашений: 0
- Сообщений: 30621
- Уважение: +160
- Позитив: +133
- Пол: Женский
- Возраст: 42 [1983-10-06]
- Провел на форуме:
2 месяца 25 дней - Последний визит:
29.04.2017 22:40
Renata
- Jā, tas derēs. Vajag biki mazāku kādu, lai mietus iedzītu zemē un šis noderēs, lai to nostiprinātu... Es aiziešu pēc lapām - tālāk pludmalē redzeju palmas ar ļoti lielām lapām. Cerēsim, ka tas nav indīgas...
Renata atnes lapas. Tikmēr Jose atradis un sanesis vel akmeņus. Kādu brīdi abi centīgi strādājot sadzen mietus zeme ap noliektos zaru, nostiprina ar akmeņiem. Tad pārklāj visu ar pamatīgu palmu lapu daudzumu un lapas nostiprina ar virvēm, kuras darinātas no vijīga, staipīga auga, kas vijas ap palmām.
- Nu cerams, ka turēsies...
Makoņi jau pamatīgi sabiezejuši un talumā zibeņo. Uguni gan viņi vel nebija iekūruši.
- Tatjana un visi sausie zari jānoslēpj zem lapu jumta! - Renata komandēja.
Cēlās pamatīgs vējš. Renatai bija auksti, bet viņa nekunkstēja. Viņa skaņi nošķaudījās trīs reizes, bet turpināja strādāt.
Visiem uzmanību, drīzz saksies vetra ar lietusgāzem un zibeni. Uzmanīgi.
Поделиться48504.04.2008 19:20
- Marquesa de Violin
- Зарегистрирован: 15.06.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 18421
- Уважение: +31
- Позитив: +2
- Пол: Женский
- Возраст: 34 [1992-01-17]
- Провел на форуме:
1 месяц 28 дней - Последний визит:
23.02.2024 17:19
Izabella
Ir nomaldījusies. Viņai sāk kļūt vēsi.
Поделиться48604.04.2008 19:22
- Twilighter
- Зарегистрирован: 09.02.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 11906
- Уважение: +88
- Позитив: +116
- Провел на форуме:
22 часа 12 минут - Последний визит:
02.02.2010 16:46
Jose Armando
-Cerēsim. – viņš uzsmaida Renatai. Taču tad pamana, ka viņa sķauda.
-Vai jūs jūtaties labi?
Viņš paliek nemierīgs no domas, ka arī Renata varētu saslimt.
Jose Armando pienāk klāt Tatjanai. Viņa joprojām ir aizmigusi.
Viņš uzmanīgi paņem viņu rokās un aiznes līdz nojumei, kur arī nogulda.
“Ievinots eņģelis... Skumjais eņģelis...”
Viņš kādu laiku ar smaidu skatās uz Tatjanu. Tad nāk palīgā Renatai nest lapas.
Поделиться48704.04.2008 20:46
- Reina de Foro y Arco Iris
- Откуда: In Top Gear
- Зарегистрирован: 12.11.2006
- Приглашений: 0
- Сообщений: 30621
- Уважение: +160
- Позитив: +133
- Пол: Женский
- Возраст: 42 [1983-10-06]
- Провел на форуме:
2 месяца 25 дней - Последний визит:
29.04.2017 22:40
Renata
- Viss ir kārtībā! - Vairāk cenšoties pārliecināt pati sevi, nevis Jose.
Sāk smidzināt. Bet nojume gatava. Renata ir pārgurusi un izsalkusi. Viņai vel ir visai daudz ruma. Vismaz tas palīdzes. Viņa pavisam lēnām iemalko spēcīgo dziru, jūtot, kā siltums ceļo pa viņas ķermeni. Renatai nak miegs, bet viņa cīnās ar to. Viņai lūkojas uz dzungļu pusi, kādu gaidot. Palūkojas uz Josē, kurš ir blakus. Viņs ir apskāvis Tatjanu. Renata skumīgi nodomā: "Tu pat iedomāties nevari, cik laimīga esi, ka tevi kāds ta mīl..."
Nojkume ir maza un Renata ir otrā pusē Tatjanai, cieši klāt.
Renata pasniedz ruma pudeli Jose.
- Iedzer!
Viņa atkal lūkojas uz džungļu pusi...
Поделиться48804.04.2008 20:52
- Usario Especial
- Зарегистрирован: 06.02.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 2219
- Уважение: +22
- Позитив: +12
- Пол: Женский
- Возраст: 36 [1990-01-15]
- Провел на форуме:
1 день 16 часов - Последний визит:
19.12.2021 21:09
gareds
vinš redz kā eva paspe soli sāņus. tas nozīmē ka viņa negrib lai uzskatra ka ir piekritusi, padevusies.
- nu labi tad runā tu!- viņa balsī skanēja ironija- nu kā tad tev patīk jude? vei arī tev viņš nepatīk.. un tu tikai .. nu... nezinu.... verbūt tev labāk patīk aleksejs?- viņš skatās uz evu sperdams lēnus soļus uz viņas pusi.
Поделиться48904.04.2008 21:00
- Twilighter
- Зарегистрирован: 09.02.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 11906
- Уважение: +88
- Позитив: +116
- Провел на форуме:
22 часа 12 минут - Последний визит:
02.02.2010 16:46
Jose Armando
Viņš mazliet šaubās par Renatas pašsajūtu, tomēr viņa izskatās stipra. Gan jau izturēs.
Viņš ir cieši apskāvis Tatjanu un viņam prātā nāk daudzas domas. Visas saistītas ar Tatjanu. Viņa kļuva par viņa dzīves svarīgu daļu. Šeit, šajā salā, pēc pārdzīvotās grimšanas, viņā bija visa Jose Armando dzīves jēga. Nez, vai viņa to zināja. Jose šaubījās par viņas jūtām, par to, vai Tatjana vispār spēs viņu iemīlēt, bet pats sevi viņš mainīt nevarēja.
Šoreiz Renatas piedāvātais rums likās tieši laikā. Bija kļuvis vēss un smidzināja.
-Paldies.
Jose paņēma pudeli, iemalkoja un atdeva atpakaļ Renatai.
-Ja drīkstu zināt, kur jūs dabūjāt rumu uz šīs salas?
Viņš sāka uztraukties par to vīrieti, kas aizgāja meklēt kaut ko ēdamu. Bija redzams, ka arī Renata pārdzīvo, bet Jose izlikās to nemanām.
Поделиться49004.04.2008 21:07
- Twilighter
- Зарегистрирован: 09.02.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 11906
- Уважение: +88
- Позитив: +116
- Провел на форуме:
22 часа 12 минут - Последний визит:
02.02.2010 16:46
Eva
-Dāmai priekšroka? – viņa smejas.
Izdzirdot tālākos Gareda vārdus Evas sejā atspoguļojas sašutums.
“Kā viņš var ko tādu iedomāties?!”
-Jude... Man... patīk. – viņa saņemas un smaidot atbild.
-Un varbūt man patīk vēl kāds... – Eva ieskatās Gareda acīs.
-...Bet ne Aleksejs....
Eva brīdi paklusē, tad atkal ierunājas.
-Šķiet, ka esat sadraudzējušies... Ko tu pateici Jude? Es ceru, ka neko, jo es gan šo to viņam pateicu...
Поделиться49104.04.2008 21:09
- Usario Especial
- Зарегистрирован: 06.02.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 2219
- Уважение: +22
- Позитив: +12
- Пол: Женский
- Возраст: 36 [1990-01-15]
- Провел на форуме:
1 день 16 часов - Последний визит:
19.12.2021 21:09
gareds
- vēl kāds?hmm diezgan interesanti.- viņš pie sevis nomurmina
- pirms es satiku jūs šeit es vispār nebiju iedomājies ka jūs esat pazīstami- viņš smejoties saka
Поделиться49204.04.2008 21:16
- Twilighter
- Зарегистрирован: 09.02.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 11906
- Уважение: +88
- Позитив: +116
- Провел на форуме:
22 часа 12 минут - Последний визит:
02.02.2010 16:46
Eva
-Es arī tā domāju. Interesanti.
„Viņš izliekas? Viņš taču saprot, ka runāju par viņu.”
Viņa pie sevis smejas.
-Ak tā, nu tad jauki. Nekādu problēmu. - Eva šķelmīgi uzsmaida Garedam.
”Pie velna! Tu taču redzēji mūs kopā ballē! Kas tev aiz ādas? Ko tu gribi panākt? Bet...
Nē, tas ir pārāk viegli... Nekādas šantāžas mēģinājuma, nekādu draudu...”
Поделиться49304.04.2008 21:19
- Usario Especial
- Зарегистрирован: 06.02.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 2219
- Уважение: +22
- Позитив: +12
- Пол: Женский
- Возраст: 36 [1990-01-15]
- Провел на форуме:
1 день 16 часов - Последний визит:
19.12.2021 21:09
gareds
"tātad laikam es..."viņš domā
pēc brīža viņš iesmejas
- kādu tu spēlīti spēlē, skaistulīt?- pēdējo vārdu uzsvēris viņš jautā.
viņš grib zināt kādu iespaidu tas atstās uz evu.
Поделиться49404.04.2008 21:24
- Duquesa de Luz
- Откуда: Brīnumzeme
- Зарегистрирован: 15.02.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 24645
- Уважение: +796
- Позитив: +754
- Пол: Женский
- Возраст: 37 [1989-03-08]
- Провел на форуме:
1 месяц 24 дня - Последний визит:
13.07.2018 23:41
Tatjana lēni modās no dziļā miega, kas brīžiem robežojās ar bezsamaņu. Viņai slāpa, viņa gribēja ēst, šķita, ka daži malki ūdens un kāds kumoss ēdiena uzreiz atdotu viņai spēku, bet sobrīd tā gandrīz nebija. Lai gan... bija gan. Viņai deva spēku rokas, kas tik cieši turēja viņu, turēja vinu šeit, neļaujot aiziet. Tatjana vārgi pacēla roku un uzlika to uz Jose Armando rokas, meklējot viņa plaukstas siltumu, viņa spēku, viņa atbalstu...
Поделиться49504.04.2008 21:24
- Twilighter
- Зарегистрирован: 09.02.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 11906
- Уважение: +88
- Позитив: +116
- Провел на форуме:
22 часа 12 минут - Последний визит:
02.02.2010 16:46
Eva
„Skaistulīte? Jauki. Progress. Hēj, nekas nav zaudēts.”
Viņai ir jautrs prāts, viņa iesmejas.
-Un tu? Man nez kāpēc šķiet, ka mūsu spēles ir līdzīgas...
Поделиться49604.04.2008 21:28
- Usario Especial
- Зарегистрирован: 06.02.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 2219
- Уважение: +22
- Позитив: +12
- Пол: Женский
- Возраст: 36 [1990-01-15]
- Провел на форуме:
1 день 16 часов - Последний визит:
19.12.2021 21:09
gareds
-varbūt ir.. varbūt nav- viņš noslēpumaini saka
mīklaini smaida
-varbūt manas spēlītes ir mazliet sarežģītākas nekā tavas- viņš smejoties saka
Поделиться49704.04.2008 21:34
- Twilighter
- Зарегистрирован: 09.02.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 11906
- Уважение: +88
- Позитив: +116
- Провел на форуме:
22 часа 12 минут - Последний визит:
02.02.2010 16:46
Jose Armando
Viņš gaidīja Renatas atbildi, bet tad sajuta uz savas rokas Tatjanas plaukstu un uzreiz pievērsās viņai.
-Tatjana?... Tu esi pamodusies... Ārā gan līst, šķiet, ka būs pamatīgs negaiss, bet neuztraucies, viss būs kārtībā.
Tatjana neredz viņa seju, bet Jose plati smaida. Viņš saņem Tatjanas plaukstu savējā.
Поделиться49804.04.2008 21:36
- Twilighter
- Зарегистрирован: 09.02.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 11906
- Уважение: +88
- Позитив: +116
- Провел на форуме:
22 часа 12 минут - Последний визит:
02.02.2010 16:46
Eva
-Ak tā? - Izliekas izbrīnīta un neticīgi skatās uz Garedu.
Viņa paiet soli tuvāk un lēni izrunājot katru vārdu, saka:
-Nenovērtē mani par zemu, Gared. Mēs varam būt labi sabiedrotie... Bet varam arī nebūt. Tā ir tava izvēle.
Viņa izrāda nepārprotamu interesi par Garedu.
Viņš bija izskatīgs, bagāts.. Uz salas gan šaj bagatībai nebija nekādas nozīmes, bet viņš Evai patika un viņa cerēja uz jauku laika pavadīšanu kopā ar viņu...
Поделиться49904.04.2008 21:39
- Usario Especial
- Зарегистрирован: 06.02.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 2219
- Уважение: +22
- Позитив: +12
- Пол: Женский
- Возраст: 36 [1990-01-15]
- Провел на форуме:
1 день 16 часов - Последний визит:
19.12.2021 21:09
gareds
gareds paceļ lao roku un ar pirkstu galiem pieskaras evas zodam... maigi noglāsta to
- to pašu es varu ieteikt arī tev- viņš klusi saka
gareds skatās evai cieši acīs.
Поделиться50004.04.2008 21:40
- Duquesa de Luz
- Откуда: Brīnumzeme
- Зарегистрирован: 15.02.2007
- Приглашений: 0
- Сообщений: 24645
- Уважение: +796
- Позитив: +754
- Пол: Женский
- Возраст: 37 [1989-03-08]
- Провел на форуме:
1 месяц 24 дня - Последний визит:
13.07.2018 23:41
Daņiils pa ceļam bija salasījis dažus augļus, ko pazina pēc izskata. Pa ceļam bija pagadījies daudz dažādu augļu, bet daļu no tiem viņš redzēja pirmo reizi, tāpēc apmierinājās tikai ar zināmo ņemšanu. Brīdi pasēdējis un ieēdis, lai var vairāk aiznest pārējiem, Daņiils turpināja ceļu. Kur pie velna te ir kāds strauts? Kā atbilde uz viņa domām, caur vispārējo džungļu harmoniju viņš sadzirdēja ūdens čalas. Paātrinājis tempu, viņš steidzās skaņas virzienā un drīz jau acu priekšā iznira strautiņš. Nolicis augļus malā, Daņiils piesteidzās pie ūdens un iesmēla ūdeni plaukstās un steidzīgi iedzēra tā vairākus malkus. Tikai apmierinājis savas slāpes Daņiils piecēlās, lai paņemtu pudeli. Izskalojis to, Daņiils piepildīja to ar ūdeni. Nebija daudz, bet pagaidām pietiks. Būs jādabū lielāks trauks.
Pēkšni Daņiilu pārņēma dīvaina sajūta. Pēc īsa brīža viņš saprata - apkārtne ietinās pustumsā, saule pazuda, debesis kļuva svina pelēkas. Daņiils pagriezās lai steigtos atpakaļ un... saprata pavisam neiperiecinošu lietu - viņš nebija pārliecināts par virzienu, kurā jāiet. Aptuvenais virziens viņam bija skaidrs, bet tā ejot viņš vareja iziet kaut pie vietas, kur bija iepriekš atstājis Renatu. Bet viņam nebija iespēju. Daņiils sāka lēnām iet, cenšoties sask'tit pazīstamas vietas, bet visi koki un džungļu daba šķita tik vienādi. Sasodīts. Viņa skatiens slīdēja apkārt. Acs pamanīja kā pret biezu auga lapu atsitas pirmā lietus lāse. Un viņš nolamājās vēlreiz, sākdams iet vēl ātrāk.
