TelenovelesLV

Объявление

Failu hostings
Raksti/intervijas latviešu valodā, galerijas, video un pārējās sadaļas pieejamas fanu kluba biedriem!!!!
Tulkotie materiāli latviešu valodā ir fanu klubs īpašums!

Информация о пользователе

Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.


Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!


3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!

Сообщений 881 страница 900 из 948

881

gareds

viņš uzmanīgi vēroja tos divus...
atpazina sievietē evu...

un tad.....
garedam no pārsteigumiem žoklis atkārās..
viņš nebija gaidījis ka aleksejam un evai ir tik tuvas attiecības..
bet tad...
redzēdams ka eva ir patiešām nikna viņš pie sevis pasmējās par savu muļķību.

viņš pieskrēja pie alekseja un evas.
- ak redz kur tu esi, mīļā- pēdējo vārdu uzsverot viņš teica
gareds aplika roku ap evas pleciem. nopētija alekseju
- hmm... aleksejs?- viņš domīgi jautāja ar tēloti domīgu sejas izsteiksmi

Отредактировано aijux007 (15.04.2008 17:43)

+1

882

(:D:D:D Tagad Gareds atmaksā Aleksejam ar to pašu! Super!  “Mīļā!” :D)

Eva
Viņa uzreiz atcerējās savu pirmo tikšanos ar Alekseju, kuru redzēja arī Gareds. Ja toreiz Eva bija pārliecināta, ka ar visu tiks galā pati, tad tagad bija skaidri redzams – Aleksejs mierā neliksies.
Eva bija ļoti priecīga par Gareda pienākšanu. Viņa uzlūkoja viņu ar atvieglojuma smaidu.
Bet tad... Tad viņš nosauca viņu par mīļo! Un Eva sajuta Gareda roku uz saviem pleciem.
Ja ne šī situācija, tad Eva par šādu rīcību noteikti priecātos.
Eva sākumā pasmējās pie sevis, jo Aleksejs bija rīkojies līdzīgi. Bet Garedam tagad bija daudz vairāk iemeslu tā runāt. Eva patiešām interesējās par viņu.
“Ko darīt? Ko darīt?! Tā uzreiz piekāpties garedam arī nevar. Bet šobrīd šķiet, ka tikai viņš var mani glābt no šī uzmācīgā tipa. Ah, Gared! Un tomēr tev nevajadzēja tā teikt Alekseja priekšā. Ka tik viņš nesāk stāstīt pekstiņus Jude! ... Piespēlēt vai nē? Jā!”
-Cik labi, ka atnāci! Es jau domāju, ka man nāksies līdz pat teltij iet šī neģēļa sabiedrībā!

Отредактировано Ragana (15.04.2008 17:51)

0

883

gareds

ar mīļu smaidu paskatās uz evu
paskatās uz alekseju.
- cerams jūs sapratīsiet ka vajag iet projām? - viņš ar zvērojošu skatienu skatās uz alekseju

0

884

Eva
Nevar izšķirties, kā labāk izturēties.
Viņa taču negrib, lai Aleksejs saprot, ka Gareds viņai patīk.
Tomēr viņa atbalstās pret Garedu un ar apmierinātu smaidu skatās uz Alekseju.
„Nu, tagad taču tu iesi prom? Pazūdi!” – viņa domās „hipnotizē” Alekseju.

0

885

Ragana написал(а):

viņa domās „hipnotizē” Alekseju.

( :D :D:D )

0

886

Aleksejs.

-(Garedam) Tu traks esi? Tev jāpazūd. Mums te bija randiņš.
Aleksejse klusi pateica Garedam ausī:
-Mēs te speciāli sarunājam tikties tādā laikā, bet Tu atnāci un visu sabojāji. Eva taču nevar Tavā priekšā rādīt reālo situāciju. Nākas izlikties.
-(Evai) Starp citu, bet kur ir Jude?
Viņš ar viltīgo smaidu skatās uz Evu.

Džordžs.

-Daudz jautājumu? :O Tikai otrais.

0

887

(Nu ko, es tik ļoti centos, rakstīju par Evas dusmām, a Aleksejam pofig. :D)

Eva
„Pie velna! Viņš i nedomā iet prom!”
Viņa dzird Alekseja vārdus un jau kuro reizi vēlas viņu nožņaugt.
-Kāds vēl randiņš? Ko tu te sapņo? Atjēdzies beidzot un vācies!
Tā kā Gareds joprojām viņu apskauj, Eva dzird arī to, ko Aleksejs iečukst viņam ausī.
-Aha! Kā tad! Un es esmu saldējumu pārdeveja no Āfrikas! Jābūt trakai, lai ar tevi satiktos pēc savas gribas!
Eva paiet soli malā no Gareda.
Izdzirdot jautājumu par Jude, viņa jautājoši skatās uz Garedu.
„Hmmm.. Tiktiešām, interesanti, kur gan tagad ir Jude un ko viņš tagad dara?”
-Nav tava darīšana! – Eva atcērt un iet prom. Viņai visa šī situācija ir līdz kaklam.

0

888

Džons

-Nepiesienies :D

0

889

Ragana написал(а):

Nu ko, es tik ļoti centos, rakstīju par Evas dusmām, a Aleksejam pofig.

angelina написал(а):

-Nepiesienies

(Mani varoņi ir tik uzbāzīgi? :D Visi centas tikt no viņiem projām. :D :D :D)

Ragana написал(а):

Tiktiešām, interesanti, kur gan tagad ir Jude un ko viņš tagad dara?

(Mani arī tas interesē. :D Jude, kur Tu esi? :) Rubi lūdza Tavu palīdzību. :))

Aleksejs.

-(Garedam) Es jau teicu, ka viņa tikai izliekas.
Seko Evai.
-Ja Tu domā, ka dusmas Tev piestāv, un tā Tev ir vairāk iespēju iekarot mani, tad - jā, Tu nekļūdies. Tomēr man Tavas dusmas jau sāk apnīkt. Zini, ka histēriskas un grašīgas sievietes ir pārāk sarežģitas. Vīriešiem tādas nepatīk.
Alex pats nezināja ko teikt, tomēr viņam patīka kaitināt Evu. Interesanti, kad viņa beidzot pārsprags no dusmām?

Džordžs.

-Hmmm.
Viņš atkal aizdomīgi paskatījās uz Džonu.
-Labi, tagad mums jādodas projām no šejienes. Es, piemēram, vēlos ēst.

0

890

(Bļin, Džordžs ar Džonu tur jau paspēja īstu pratināšanu izspēlēt, kamēr Renata joprojām guļ uzgāzusies virsū Daņilam... Paloma, kur tu esi???? :dontknow: )

0

891

Džons

-Ēdiet, es jums atļauju. :D

0

892

rubi написал(а):

Interesanti, kad viņa beidzot pārsprags no dusmām?

(:O Cik mīļi. :D)

Eva
„Kur Gareds palicis? Viņš taču neatstās mani ar šo kretīnu?!”
Ar katru tālāko Alekseja vārdu Eva juta, ka viņu vēl vairāk ienīst. Jā, patiešām ienīst, par viņa nekaunību, viņa uzdrīkstēšanos, viņa tracinošo izturēsanos...
Taču Alekseja vārdi lika Evai aizdomāties. Ja jau viņam patīk kaitināt viņu, tad būs labāk, ja viņa saglabās mieru un nereaģēs uz Alekseja izgājieniem.
„Iekarot tevi? Nesmīdini mani! Kam gan tu esi vajadzīgs?!”
Eva jau bija gatava to izkliegt, taču savaldījās.
Viņa soļoja pa pludmali un cerēja, ka Gareds viņai seko. Atskatīties un paildzināt laiku, ko pavada kopā ar Alekseju viņa negribēja.

0

893

Džordžs.

-Ko nozīme, ka Jūs man atļaujat? Kas Jūs vispār esat, lai te man norādītu?

Aleksejs.

-Man patīk, ka Tu esi kļūvusi mierīgāka. Es dievinu, kad cilvēki izpilda manus rīkojumus, lūgumus.
Viņš turpināja sekot Evai, par Garedu vispār nedomāja.

0

894

Džons

-Nu tak nomierienies...

0

895

Izabella

Pamodās pēc sava neilgā miega. Alekseja teltī nebija. Izabella daļēji jutās atvieglota. Viņa izgāja ārā no telts. Tumšā jūra viņu vilināja klāt. Viņa gāja nemierīgajā ūdeni, arvien dziļāk un dziļāk, kā kaut ko meklēdama...

0

896

gareds

mirklis iekšēji smiedamies stāv vēro kā viņi iet uz priekšu
tad pieskrien klāt pie alekseja, aptur viņu, un nedodams laika viņam pat ierunāties vai reaģēt.. kārtīgi atvēzējas un iesit pa vēderu.
mirkli skatās kā viņš salokās no sāpēm
- tas ir tikai brīdinājums vecīt- viņš "naidīgi" skatoties noteica
- otrs nebūs vairs tik maigs skaidrs?- tādā pašā draudīgā balsī pateica- tā ka vairs nabāzies virsū evai ar saviem stulbumiem. atrodi kādu citu sievieti ko kaitnāt- to viņš izteica indīgā balsī.
gareds pagriezās pret evu.. paķēra viņu aiz rokas un vilka prom...
-jude laikam jau būs pamodies.. labāk iesim atpakaļ- viņš klusi nočukstēja evai ausī

0

897

Eva
Viņai gribējās spiegt, raudāt...
„Tas vairs nebija izturāms!.. Rīkojumus izpilda... Stulbenis!”
Viņa saņem visus spēkus un turpina iet ar akmenscietu seju.   

Bet tad notiek kas negaidīts. Gareds pieskrien klāt un iesit Aleksejam.
No pārsteiguma Eva apstājas un brīdi nekustīgi skatās uz Alekseju. Nē, tas nav žēlums, tas ir... Kas to lai zina, kas tas ir!
Bet jau nākošajā brīdī Eva iekšēji smejas, jo beidzot Aleksejs ir dabūjis pēc nopelniem.
„Tā tev arī vajadzēja! Par to, ka ņirgājies par mani! Par to, ka piekāvi Jude, par to, ka tik riebīgi izturējies...”
-Gared, tu izrāvi man vārdus no mutes. Tiktiešām, Aleks, pameklē kādu citu. - viņa apmierināti saka.
Bet nez kāpēc Eva jutās arī nedroši, jo šādu Garedu viņa vēl nebija redzējusi.
„Nedrīkst viņam ļaut kļūt stirprākam. Es nedrīkstu zaudēt savas pozīcijas.”
-Jā, ejam.
Viņa izrauj savu roku no Gareda rokas, bet turpina soļot viņam blakus.

0

898

gareds
viņš jutās pilnīgi brīvi, viņam pat nebija sirdsapziņas pārmetumu par to ka iesita aleksejam.. vienkārši.. viņam viņš bija jau apriebies uz kuģa. un tagad bija tikai izdevība viņam sadot..
kad viņš  gāja viņš saprata ka labi ka aizgāja.. savādāk viņš varētu zaudēt kontroli pār sevi.. un tas nebija uz labu....
kādu mirkli viņi iet klusējot.
- eva... man liekas ka jude... hmm.... kā tev liekas viņam vajag pastāstīt par mūsu mazo piedzīvojumu ar alekseju?- viņš smaidot jautāja

0

899

(nju, vispār es domāju, ka viņiem nevajadzētu tālu tikt, jo pazīstot Alekseju, man liekas, ka viņš neļautu viņiem abiem tā mierīgi aiziet... bet nu labi.)

Eva
Viņa jau nomierinājās. Alekseja nebija blakus. Un ar Garedu viņa taču vienmēr varēs tikt galā.
-Ko? Kādēļ? Tas muļķis nav tā vērts! Un Jude lieliski zin, ka viņš neliek man mieru. – viņa atbild un viņas balsī nav nekādas ieinteresētības.
"Ja jau viņš manis dēļ gandrīz vai sakāvās,tad jau es viņam tiešām patīku." Šī doma viņai tīk.
Eva paskatās uz Garedu un ar viltīgu smaidu jautā:
-Kāpēc tu to darīji?

0

900

Ragana написал(а):

(nju, vispār es domāju, ka viņiem nevajadzētu tālu tikt, jo pazīstot Alekseju, man liekas, ka viņš neļautu viņiem abiem tā mierīgi aiziet... bet nu labi.)

(man jau arī tas ienāca prātā.. ...tagad :D:D:D:D:D )

gareds

apstājās un pagriezās pret evu
- vai tiešām tevi tas interesē? viņš smīnot vaicāja

0


Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!