Taisniiba jau ir,bet te nu paraadaas tas,ka daudzi viirieshi nesaprot sievietes emocijas.Alehandro nespeej saprast Paulu un taapeec riskee tagad vinju uz labu laiku pazaudeet.No vienas puses Aleksu var saprast,bet no otras pat man ir liela neizpratne,ka beedeu iespaidaa,vinjsh paargulees ar Amparo.Kautr arii es arii Amparo saprotu,jo kaa vinja teica,vinjai vairs nav ko zaudeet.Chole,Mirnas maate man nepatiik,jo pat tik skumjaa briidii,vinja speej domaat tikai un vieniigi par naudu.Arii es protams Taanju nedomaaju aizstaaveet,bet man shkjiet nepareizi vainot tikaiun vieniigi vinju visaa,kas noticis.Arii Lalo bija vainiigs,kaut arii Alekss to nesaprot.

Vienīgā, kura izrādījās ieguvēja šajā traģēdijā, ir Marisola, jo nu Tanja ir gluži viena, jo visu acīs viņa ir zemu kritusi un neviens nevēlas redzēt Tanjas augšāmcelšanos no garīgās nāves, tādējādi visu Marisolas plānu padarot vēl vieglāku. Jā, Paula nenovērsās no savas nelaimīgās meitas, bet iespējams tas ir tikai uz laiku...

Tieši tā, jo Alehandro pat milzīgās un neremdējamās sāpes par dēla zaudējumu, lika izdarīt ko tādu, ko citos apstākļos viņš nekas nedarītu-pārgulēja ar Amparo. Jā, lielas sāpes var likt rīkoties pilnīgi neadekvāti pat tik parasti tik saprātīgam cilvēkam, kāds ir Alehandro.

Salvadoram ir taisnība, jo pavadīt nakti ar Amparo tiešām ir pats stulbākais, ko Alehandro varēja izdarīt. Jā, sāpes un izmisums nav pats labākais padomdevējs pasaulē, bet nu notikušo par nebijušu diemžēl padarīt nevar. Ak tad, Tanja visas savas sliktās rakstura īpašības ir mantojusi no mātes, kā to apgalvo Rohelio? Nu jā, sieviete, kura uzdrošinājās šķirties no bezatbildīga alkoholiķa un brunču mednieka, ir uzskatāma par pēdējo briesmoni, jo nu Rohelio nav kas appuišo un kārtīgi pabaro. Rohelio labāk ļaus, ka Tanja tiks nepatiesi apsūdzēta autokatastrofas izraisīšanā, nekā atzīsies, ka pats ir visu noorganizējis, jā te nu pierādās, ka viņam ir vienalga uz kā rēķina glābt savu ādu.

Daniels joprojām nespēj aizmirst Berenisi, un var saprast kāpēc-,jo Marisola nav tā, kas spētu iekarot viņa sirdi, jo ir viegli pieejama un virspusēja. Jā, kas zina, kā būtu, ja būtu, ja Daniels būtu saticis nevis Marisolu, bet gan krietnu un kārtīgu meiteni? Tāpat nevar zināt vai Eduardo, ja viņš būtu izdzīvojis, būtu no sirds iemīlējis Mirnu un viņu vedis pie altāra?

Runājot par Tanjas vainošanu, tad drīzāk problēma ir tajā, ka Eduardo vecākiem un citiem viņa tuviniekiem vienkārši bija vajadzīgs konkrēts objekts uz kā izgāzt visas savas sāpes un ciešanas, un kur nu vēl citur atrast ''jaukāku'' grēkāzi par Tanju, kuru viņi jau tā necieš? Ja viņiem tiešām būtu svarīgi noskaidrot, kā viss notika, tad būtu likuši veikt avarējušās mašīnas tehnisko ekspertīzi, kā arī citas attiecīgās pārbaudes, kas apstiprinātu vai noliegtu Tanjas vainu autokatastrofas izraisīšanā. Paulai ir taisnība sakot, ka attiecībā uz autokatastrofu ir daudz neatbildētu jautājumu.

Marisola Daniela acu priekšā pilnīgi atklāti karas kaklā Maurisio, un vēlāk to pat nenoliedz. Paulai ir taisnība, jo šādas divkosīgas meičas dēļ nav vērts pārdzīvot, un, ka ir Danielam tas nāks par labu, jo palīdzēs garīgi pieaugt un atbrīvoties no iekšējiem kompleksiem. Tomēr tajā pašā laikā ne Paulā, ne Danielā nemostas aizdomas, ka Marisola ar Tanju sadraudzējās kaut kādu savtīgu nodomu dēļ, it sevišķi vēl pēc tam, kad uzzināja, ka Marisolas tēvs apmaksāja Tanjas ārstēšanos, jo diez vai viņš ir tāds altruists, lai palīdzētu mazpazīstamai meitenei?

Ne velti mēdz teikt, ka velns badā esot, ir ar mieru pat mušas ēst, un Tanja, no kuras visi ir novērsušies, ir gatava darīt to, kas citos apstākļos neienāktu prātā-kļūt par Martina mīļāko. Martins patiesi tic, ka Tanjas jūtas pret viņu ir īstas, kas pierāda, ka viņš ir tik apmāts, ka nespēj skaidri domāt. Alehandro tomēr varēja likt Amparo saprast, ka nekad nebūs ar viņu kopā, un labi, ka to izdarīja jau tagad, jo vēlāk tas būtu bijis arvien grūtāk izdarāms. Kaut arī Paula apgalvo, ka saprot kāpēc Alehandro pavadīja nakti ar savu šķirto sievu, un atzīstas, ka tikai Dievs zina, kā pati būtu rīkojusies, ja būtu Alehandro vietā, viņa tomēr jūtas vīlusies savā mīļotajā vīrietī.

Jā, sirdskaite uzbrūk pat tik jaunam un dzīvespriecīgam puisim, kam ir tik daudz nākotnes ieceru, kā Hulio. To, ka vīruss izraisīs tādas sekas, negaidīja neviens, un arī tagad šķiet, ka vēl tagad domā, ka tā ir tikai viltus trauksme, ka viss būs kārtībā. Alehandro beidzot ieradās pie Tanjas, un kaut arī viņš tā arī nenoticēja, ka viņa nav vainīga autokatastrofas izraisīšanā, tomēr izturējās tā, it kā viņas būtu ļoti žēl un pat nevēlētu ļaunu. Tas liek jautāt, kad tad Alehandro pret Tanju ir patiess-vai tad, kad saka, ka viņu ienīst no visas sirds vai tagad, kad teica, ka viņa varēja būt ļoti laimīga, bet lai paskatās uz sevi, jo cilvēkam, kuru neieredz un kuram nevēl neko labu, nekad neko tādu neteiktu.