Telenoveles sižetam pavirši sekoju līdzi, bet priekšstats par visu, kas tur notika ir, jo apskatīju avances, skatīties visu telenoveli es neskatīšos, bet pēdējā sērija bija patiešām interesanta. Ļoti aizkustināja vairāki brīži - tas kā Ariels atnāca pie Katalīnas, neskatoties uz visu, ko viņa bija nodarījusi, viņš viņu mīl, jo Katalaīna ir viņa māsa. Tas kā viņš pastiepa roku priekšā Katalīnai un viņa uz rokas apgūlās un ļāvās izraudāties un tikt pažēlotai no brāļa puses. Euhēnijas nāve brīdī, kad tika atnesta mazā, es nespēju šajos brīžos neraudāt(starp citu Rodrigo noskujot ūsas kļuva par diezgan izskatīgu vīrieti). Protams, mani nevarēja neaizkustināt, kā Ziemassvētku vakarā Katalīna saņēma savus spēku, viņā vairs nebija lepnuma un augstprātīgas, un atnāca atvainoties, vizuāli Katalīna vairs neatgādināja savu iepriekšējo tēlu. Ziemassvētki ir piedošanas, pārdomu laiks, Ziemassvētkos cilvēki kļūst nedaudz labāki, iejūtīgāki, tas ir brīnumu laiks, kad var notikt notikumi, kuri citā laikā varbūt nekad nepiepildītos. tāpēc bija ļoti zīmīgi, ka tieši tad Katalīna ieradās atvainoties. Protams, piedot to, ko Katalīna izdarīja ar vienu vārdu nevar, pēc būtības tas jau nav piedodams, ka Blanka Estela pavadīja gadus cietumā šķirta no ģimenes. Katalīna nav vainīga pie Rosas izvarošanas, bet līdzatbildīga gan ir, viņa nevarēja zināt, ko Adalberto ir ieplānojis, bet tieši šo fotogrāfiju dēļ Ariels pameta Rosu un rezultātā palika viens, kaut arī pašam sava vaina arī ir, ka nenoticēja un neuzklausīja mīļoto. Patīk man, kad FIN nebeidzas ar kāzām, bet šeit ar Ziemassvētkiem, sagribējās ātrāk Ziemassvētkus.

Kad vakar skatījos twitteri un Tavu ierakstu ar tik labiem vārdiem par Marisolu, tieši nodomāju, ja viņa to lasīs, vai tiešām kaut kā nenokomentēs? Ir tik patiesi burvīga sajūta, jo man Marisola arī kopš Pasion ļoti patīk.