Paldies dievam mani vecāki man tā nav teikuši nekad nu nemācos es uz desmitniekiem,bet pietiekoši labi pēc manām domām,jo viņi zin,ka es vienmēr ļoti cenšo citreiz pat līdz trijiem naktī mācos un viņiem tad šķiet,ka par daudz,jo es pati šādā veidā nodaru sev sliktumu atņemot sev savas dārgās miega stundas,ja man nepaveicas ar kādu atzīmi man nekad nepārmet un saprot vnk nenoveicās jo es zinu savus spēkus.Citiem pietiek ar pavisam neilgu mācīšanos,lai daudz zinātu citiem ilgāk jāmācās es parasti mācos ilgāk,lai iezubrītu visu vajadzīgo,bet tomēr vissmagāk man ir iemācīties fiziku vnk nepatīk šis priekšmets pārāk smags,man agrāk nepatika matemātika kautkā negāja vecāki bieži sacīja: ar laiku iepatiksies tici!! un es protams neticēju(bija grūti noticēt,ka priekšmets kurš nav no tiem,kas ietu varētu patikt),bet tagad viens no vismīļākajiem priekšmetiem!Protams ar fiziku gan tā šaubos ļoti ka būtu.Es padaudz izplūdu runās par mācībām.Man ir tā,ka es nepazīstu tādu lietu kā lielas nesaskaņas ar vecākiem vai arī,ka viņi kontrolētu pilnībā manu dzīvi.Viņi vienmēr zina,ka var paļauties uz mani un es varu paļautiesuz viņiem,viņi man vienmēr uzticas,zina,ka ,lai kādus lēmumus es pieņemtu tie vinmēr būs pareizi,.Es nekad neesmu jutusies kā sliktais bērns es pat jūtos kā ideālais bērns maniem vecākiem nav pamata dusmoties uz mani un man uz viņiem vēl jo mazāk!!!Es savu dzīvi neidializēju es vnk šeit raxtu kā ir patiesībā.Ģimene man ir pats labākais un lieliskākais,kas ir un es savā ģimenē jūtos neapraxtāmi laimīga.

Un vispār vecāki tā saviem bērniem nedrīxt teikt viņiem nav tiesību tā darīt,jo viņi vienmēr nezina,ko viņu bērns dara un nekad nedrīkst noniecināt to,ko viņs dara nedrīkst kontrolēt viņa dzīvi pilnībā!!!!!!Tas,ja bērns dara,ko tādu,ko nevajag lielāko ties ir tieši vecāku vaina,jo kāpēc gan liela daļa meklē,ko labu dzīvi ārpus mājām,jo ģimenē to nesaņem.

Tas ir  jauki mīlulīt un es nemirkli nešaubos,ka tu šeit forumā esi ļoti patiess cilvēciņš,ja ne tu pati raxtītu,ka esi melojusi es tam neticētu,protams, ir brīži,kad cilvēks pat negribot ir spiests melot,bet tas viņu nepadara par meli.

Ir reizes,ka cilvēkam vajag pateikt vairāk par to kā viņš jūtas vai arī jutās un manuprāt viņam šādi kļūst vieglāk,ja viņš padalās arī ar pārējiem svās izjūtās un arī dzīvē!!!!!Es tagad labāk zinu ar ko tev ir nācies sadzīvot psiholoģiski un tas nav bijis viegli,bet  tu esi malacis,ka ej uz priekšu un cik tagad iepazīstot tevi forumā tu man liecies lielisks un brīnišķīgs cilvēks dārgum,kurš citiem rada daudz  prieka dzīvē un arī laimes.

Paloma un angy ,lai arī jums viss nokārtojas.Un vispār palieciet tādas kādas esat tad viss noteikti nokārtosies,jo cik zinu jūs šajā forumā esmu pārliecināta,ka jūs varat tikt galā ar visu.

Nejūties tā nekad un zinot tevi man liekas,ka tev vispār nav tādu īpašību,lai tā justos.

Lielas bučas jums visām.

Un lasot visu jūsu raxtītot man ar sāka kļūt skumji es pati nemaz nevarēju iedomāties,ka jums tā ir.

Ja godīgi nezinu kāpēc viņa vairs nebija,jo es itkā nebiju ņēmusi nekādu dzēšanu šim textam tikai dažas lietas rediģēju,bet nu nekas nebija grūti apmēram to pašu uzdrukāt.Galvenais,ka tu paspēji visu izlasīt!!!!!!!!