Angel
"vecīt, tas taču nebija uzbrauciens man? pats labi redzēju jūsu plato smaidu izrādes laikā, tātad jūs piederat pie šiem parastajiem cilvēkiem." caur sarauktu pieri izmet Angels.
TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 1. Spēles telpa - "Pacific Titanic" kuģa klājs
Angel
"vecīt, tas taču nebija uzbrauciens man? pats labi redzēju jūsu plato smaidu izrādes laikā, tātad jūs piederat pie šiem parastajiem cilvēkiem." caur sarauktu pieri izmet Angels.
Linkolns
- Neesmu ne labāks... ne sliktāks par citiem...
Evai ir garlaicīgi. Viņa jūtas nogurusi.
„Vai tiešām šeit nav neviena izskatīga un bagāta vīrieša? Un kādas gudras sievietes no augstākām aprindām? Renata ir tīri normāla, bet pārāk nerunīga.”
Eva aiziet.
Angel
"un kā tas vispār ir iespējams? tad jau jūs neesat nekas un vienkārši neeskistējat - jo neitrālam dzīvē nav iespējasm būt. "
viņš runā, pat vairāk neskatoties un savādo vīrieti, kurma pat vārdu nezina. un pa gabalu viņš bija izskatījies tāds sakarīgs sarunu biedrs..
Tatjana
Kaut kas Auras teiktajā, viņas balsī, lika Tatjanai paskatīties uz sievieti. Viņas skatiens bija vērsts prom un tajā vīdēja tādas kā skumjas. Laikam jau mums katram ir lietas, ko labāk gribētos aizmirst
- Arī labās atmiņas var sāpināt, un reizēm pat varbūt stiprāk kā sliktās. Ja labās atmiņas ir tikai pagātne, pagātne, kas nekad neatgriezīsies, lai kā to negribētos...
Tatjanas balss aizlūza un viņa nespēja neko vairāk pateikt. Acis kļuva miklas, bet asaras vēl turējās acīs, tās neritēja pār vaigiem.
Turpat blakus atskanēja kāda balss, tikai pēc brīža Tatjana saprata, ka uzrunāta ir viņa. Viegli pagriezusi galvu viņa ieraudzīja vakardienas paziņu. Ko viņam vajadzēja no viņas?
- Sveiks.
Balss bija vienaldzīga, nepretīmnākoša, pat gandrīz noraidoša. Tatjana atkal paskatījās uz pretīmsēdošo sievieti.
Отредактировано Paloma (01.03.2008 15:52)
Alfredo
Alfredo nesaprata iemeslu, kāpēc Tatjana bija tik nelaipna, tomēr palika kur bija, kā zemē iemiets. Tad viņš pamanīja, ka te pat ir vēl viena sieviete. Aura.
-Ak, atvainojiet, labdien! Es esmu Alfredo. Vai drīkstu piesēst?
Aura
Tatajanas teiktais personīgi uzrunāja Auru un viņa nespēja novaldīt asaru, kas cēli ritēja pār viņas kreiso vaigu. jā, viņa pazina arī šis sajūtas, kaut bija tās tik cītīgi mēģinājusi izdzēst no savas iekšienes. viņa uzlūkoja sievieti, kas bija tuvu asarām - tas nebija nepamanāms sievietei, kas juta to pašu.
"jūs sakat tādu vārdus, ka liekas, ka tie īpaši man rakstīti". un ļāva noritēt otrai asarai.
bet tikai tad ierauga vīrieti, kas uzrunājis viņas sarunu biedreni. sakaunas, aizgriežas un noslauka asaras. tad paceļ acis uz viņu, ieskatās tajās un atbild: "man nav nekādu iebildumu. prasiet šaijaukajai jaunkundzei - viņas galdiņš un man laiks doties."
pieceļas un dodas projām, atskatās un uzsmaida Tatjanai, aizgriežas un, asaras valdīdama, straujā solī dodas uz savu kajīti.
Отредактировано danna (01.03.2008 16:02)
Linkolns
Tas vīrietis pat nenojauta, cik ļoti viņš gribēja palikt neitrāls un nemanāms...
- Atvainojiet.
Linkolns devās prom.
Renata
Slaidā lokā ieleca baseinā.
Angel
nepaskatās uz aizejošo vīrieti. un pat atviegloti nopūšas - anel jau bija sācis domāt iemeslu, kā pieklājīgi doties prom. tagad degunu, augsti saslējis, dodas uz savu kajīti - šodienai cirka pietiekami.
Tatjana iekodās lūpā, lai savaldītu sevi un neļautu noritēt asarai. Nevajadzēja neko stāstīt, neko skaidrot, šī sieviete tāpat viņu saprata. Interesanti, kas bija noticis viņas dzīvē? Tatjana atskārta, ka patiešām ir sākusi interesēties pār Auru. Viņa bija kaut kādā veidā... savādāka par citiem. Un Tatjana šīs īsās sarunas laikā sajutās tuva viņai.
Atkal Alfredo balss. Vai var piesēst?
- Jā, lūdzu, sēdies.
Tikko to pateikusi, Tatjana piecēlās.
- Es jau esmu paēdusi.
Uz galda gan vēl stāvēja lielākā daļa viņas brokastu, bet sievietei varis negribējās ēst. Tatjana pagriezās un devās prom. Ceru, Aura, ka mēs vēl tiksimies.
Отредактировано Paloma (01.03.2008 16:07)
Alfredo
Redzot, ka Aura aiziet, Alfredo sejas izteiksme mainās vēl vairāk. Kāpēc visi no viņa vairās?
Renata
Viena pati vientuļa peldās baseinā...
A-ūūūūūūūū...
Tatjana
Pa ceļam uz kajīti, Tatjana pamanīja kuģa baseinu. Viņa palēlināja soli, vilcinoties, tad devās uz kajīti un ātri pārģērbās peldkostīmā. Viņa nevēlējās atkal ieslēgties savā kajītē, bet ūdens un saule varētu palīdzēt viņai atgūties pēc dziļās un skumji emocionālās sarunas ar Auru. Nonākusi pie baseina, Tatjana lēni iekāpa atsvaidzinošajā ūdenī un laidās peldus, piefiksējot otru peldētāju baseina tālākajā galā.
Alfredo
Ierauga baseinā divas skaistas sievietes. Alfredo ienāk prātā, ka arī viņš labprāt izpeldētos. Viņš novelk drēbes, iekāpj baseinā un peld, ar nodomu neko neteikdams pārējām divām peldētājām.
Renata
Pat nepamana, ka kāds viņai pievienojies baseinā. Tā aizrāvusies ar enerģiskām kustībām, ka nemanot uzgrūžas virsū Alfredo.
- Pie velna, vai tiešām jums neptiek ar visu pārējo baseinu, ka jāpeld tieši man ceļā?
Alfredo
Alfredo sajūt grūdienu. Viņš izbāž galvu virs ūdens un ierauga skaisto sievieti, kura viņam tagad brūk virsū.
-Jūs labi zināt, ka es jums neuzgrūdos! Tikpat labi es to varētu teikt jums pašai!
Tatjana
Mierīgā, klusā pelde pamazām sniedza Tatjanai gaidīto, fiziskā slodze, ūdens un saule pamazām aizdzina skumjas atkal dziļāk viņas sirdī. Alfredo viņa pamanīja tikai, kad pēc otras peldētājas skaļajiem vārdiem, pagriezās, lai paskatītos kas notiek.
Tam puisim ir paradums vienmēr uzrasties tur, kur esmu es.
Tatjana apstājās un vērās notiekošajā.
Renata
Asi.
- Idiots!
Pagriežas un ar baigo švunku ienirst, pamatīgi apšļakstot Alfredo.
(Renatai pievērš kaut vismazāko uzmanību tikai jaunāki vīrieši... )
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 1. Spēles telpa - "Pacific Titanic" kuģa klājs