TelenovelesLV

Объявление

Failu hostings
Raksti/intervijas latviešu valodā, galerijas, video un pārējās sadaļas pieejamas fanu kluba biedriem!!!!
Tulkotie materiāli latviešu valodā ir fanu klubs īpašums!

Информация о пользователе

Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.


Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 1. Spēles telpa - "Pacific Titanic" kuģa klājs


1. Spēles telpa - "Pacific Titanic" kuģa klājs

Сообщений 341 страница 360 из 1000

341

Beto un Renatas saruna turpinās te
Roberto kajīte - Renatas un Beto sarunu telpa

0

342

albalonga написал(а):

Bļin, man ātrāk gribas uz salas, kur visi ir kopā, visi ir ekstrēma situācijā un par galveno kļūst izdzīvošana, nevis nemitīga grūtsirdība un pieklājīgas manieres. Bet nu nedrīkst tik ātri kuģi vēl gremdēt...

(Nē, nē, nē! Nevajag sasteigt! Visiem tak vēl jāiepazīstas, jāpadzīvojas pa kuģi... Svētki pirms katastrofas. :D )

0

343

(kuģis grims kaut kādas grandiozas balles laikā droši vien nākamās nedēļās beigās droši vien pēc Palomas dzimenes svētdin)

0

344

Tatjana noskatījās, kā kāds puisis aiznes Renatu, līdz viņai nonāca knapi sadzirdams viņa teiktais, ka ārstu nevajadzēs. Tātad viss ir kārtībā. Tatjana sajuta atvieglojumu. Joprojām sēžot, nevis guļot krešlā, Tatjana pagriezās pret Jose Armando.
- Nē, es viņu nepazīstu. Es pat nezinu, kā viņu sauc. Vienkārši... viņa šeit bija agrāk, un es viņu atceros. (viņa papurināja galvu) Nav svarīgi.
Un tad viņas acis satapās ar Jose Armando acīm. Iepriekš, pētot vīrieti, viņa bija apzināti vai neapzināti, bet izvairījusies ieskatīties viņam acīs, bet tagad tas nedomājot notika. Tatjana gribēja novērsties, bet juta, ka nespēj. Vienbrīd cauri viņai izšāvās muļķīga sajūta, ka Jose Armando acis ir kā atspulgs viņas acīm. Pati doma skanēja nesakarīgi un Tatjana nespēja sev izskaidrot šo sajūtu. Viņa zināja tikai, ka nevienam nav redzējusi tādas acis kā Jose.

(alby, a man pagaidām patīk tāpat padzīvoties, mierīgi... :D  vēl kādu dieniņu un tad jau varēs slīcināt Titāniku :D )

0

345

Jose Armando atzīmēja, ka Tatjana vairs nesteidzas apgulties un tādā veidā norobežoties no viņa. Purinot galvu viņa izskaījās tik mīļi, tik dabiski, ka Jose neapzināti pasmaidīja.
-Ak, tā. Nu, jā. Cilvēki brīnumainā kārtā var sajust viens otru pat nepazīstot.
„Tā, ka es tevi.”
Viņam likās, ka patiešām jūt Tatjanu un pazīst daudz ilgāk, nekā šīs minūtes.
Un Jose bija pārliecināts, ka šī neparastā sieviete arī ir sajutusi viņu.

0

346

Tatjana

Jose Armando smaids lika Tatjanas lūpās parādīties vieglam atbildes smaidam. Tas nebija pieklājības smaids, tas nenāca no galvas, bet gan neapzināti no sirds. Uz šī kuģa viņa bija satikusi nu jau divus cilvēkus, kas varētu kļūt par viņas draugiem, kas dažu minūšu laikā lika viņai sajusties tuvai viņiem. Cik sen viņa nebija smaidījusi patiešām izjūtot smaidu? Sen. Kopš Enrike... Smaids pazuda un Tatjanas skatiens neredzošs aizslīdēja kaut kur pār Jose Armando plecu. Enrike. Atkal un atkal, un atkal viņš. Tomēr šis bija ilgākais laika posms, kādu viņa nebija iedomājusies par Enriki. Laiks, pavadīts šī vīrieša sabiedrībā. Arī rīta peldētājas kritiens baseinā novērsa domas, bet nu tās atkal atgriezās.

0

347

Jose Armando kā noburts skatās Tatjanā.
„Viņa smaidīja. Pirmo reizi sarunas laikā.”  Un šis smaids nebija viltots, izaicinošs. Tas bija tik maigs, kā pavasara saule.
Jose Armando pamana, ka Tatjanas domas aizklīdušas tālu prom. Un viņa neko neatbildēja.
Viņš pēkšņi atceras, ka viņam vēl jāpiezvana uz rančo, jāpārliecinās, ka viss rit kā nākas. Viņš pieceļas.
-Atvainojiet. Es... Es tikko atcerējos, ka man ir jaiet. Es pavisam aizmirsu, ka man ir nenokārtotas lietas. - Viņš neveikli atvainojas. Viņam negribas iet prom, atstāt Tatjanu.
-Es ceru, ka mēs vēl tiksimies. Varbūt, pie tases kafijas? - Viņš draudzīgi pasmaida, cerot uz Tatjanas atcsaucību.

0

348

Tatjana

Jose Armando balss izrāva Tatjanu no skumjajām domām. Viņa pacēla galvu, lai ieskatītos vīrieša sejā. Pēc pēdējā jautājuma viņas lūpās atkal parādījās smaida atblāzma - bet šoreiz tas nebija ne pieklājības, ne sirds smaids, drīzāk kaut kas vidējs starp abiem.
- Ja mēs vēl kādreiz tiksimies - labprāt.
Vienbrīd Tatjana it kā gribēja vēl ko teikt, bet noklusēja. Un ko tad viņa teiktu? Lai viņš atliek asvas darīšanas un nekur neiet? Muļķīgi... šī vēlme, lai viņš neaiziet pati par sevi bija muļķīga.
Tatjana novērsās un piecēlās no krēsla. Saule jau lēnām slīdēja uz leju, drīz visu apkārtni ieskaus rietošās saules ugnuīgais zelts.
- Es arī došos uz savu kajīti. Paliec sveiks!
Un neatskatījusies viņa devās prom, sajuzdamās atkal vientuļa... Tikai pirms īsa brīža viņa tāda nebija jutusies...

0

349

Jose Armando
-Visu labu, Tatjana.
Viņa neatteicās un tas darīja viņu laimīgu.Viņa bija uzrunājusi viņu uz tu.
Jose Armando bija izbrīnīts par Tatjanas straujo aiziešanu. Viņš pat nepaspēja viņu aizkavēt. 
„Kāda tam jēga? Es tik un tā nevarētu neko darīt, jo pats taču dodos prom.”
Tomēr vēlēšanās apturēt sievieti bija liela. Un tas, ka viņa neatskatījās, to tikai pastiprināja.
-Esmu pārliecināts, ka mēs vēl satiksimies. -viņš ar cerību teica pats sev un devās uz savu kajīti.

Отредактировано Ragana (01.03.2008 21:07)

0

350

es nespēju izlasīt visas jūsu sarunaas tāpēcf - ir rīts vai vakars????

0

351

(ir pēcpusdiena, saule ir jau zemu, tuvojas saulriets ;) )

0

352

Rūbija iznāk no savas kajītes. Sāk pastaigāties pa klāju. :)

0

353

Paloma написал(а):

(ir pēcpusdiena, saule ir jau zemu, tuvojas saulriets  )

( varen liels paaaaaaaaaaaldies)
diana izg''aja no savas kajītes klusi aiz sevis aiztaisīja durvis
viņa brdi stāvēja pie kajītes druvīm un vērās burvīgajā horizontā
uz brīdi gluži kā dulais dauka viņa vēlējās to sasniegt bet uz brīdi
vēlš kļuva stiprāks viņas mati turpināja plīvot un viņas elegantā kelta locījās starp viņas tievajām kājām
viņa ievilka vienuelaps vilcienu un dēvās uz kuģa klāja galu
viņas kurpes skņēja un likās tās klaudzieni atbalsojās viņa vēlējās kaut tie neskņētu bet tie skanēja direiz skla''lāk nekā viņa to vēlējās
saule isktījās tik apbrīnojami maza tik daudz jau no sevis paslēpusi - lai tikkai pasaule neredzētu, bet tā jau kuro reizi pārliecināsies ka no cilvēkiem nav iespējams aizbēgt
viņa uzlika roku uz bortu un klusi nopūtās
viņa laprāt būtu nevēlējusies nākt ārā, laprāt nevilkusi kleitu un augstās kurpes par kurām laprāt aizmirstu
bet tēvu viņa vienkārši nebija spējīga sāpināt
( sunītis patreiz ir istabā , sēz savā groziņā)

0

354

Rubi

Viņa pamana kādu sievieti pie borta. Tā kā viņa vēl nepaspēja ne ar vienu cilvēku iepazīties, viņa nodomāja, ka šī skaistule varētu kļūt par viņas sabiedroto ceļojumā. :) Rūbija pienāk pie viņas. :)
-Sveiki! :) Cik te ir skaisti! Dievinu jūru.

0

355

sarunas par laika apstākļiem viņai jau bija pieriebušās un diezin vai sarunas par jūras skatu būtu labākas
viņa pagriezās un viņas sejā parādījās pieklājīga istaeiksme kā parati viņas sejā

- labvakar

viņa pagrieza seju atpakal un turpināja skatīties uz jūru
lēni graciozi viņa atklada savus matus kas nedaudz bija sakrituši viņas sejā

viņa nevēlējās būt nepieklājīga bet nevēlējās arī tērzēt ar kādu no varen garlaicīgajām tēmām
viņai jau sāka likties ka došanās sājā braucienā bija kļūda...

0

356

(man jāiet, datoru aizņem :( Ceru, ka mana varone varēs ar pinnochio varoni sarunāties, bet mazliet vēlāk :))

0

357

Rubi

Šī sieviete nav īpaši labā garastāvoklī.
-Mani sauc Rūbija, bet jūs? :) Atvainoiet, ja es Jums traucēju, vnk es te esmu viena.

0

358

rubi написал(а):

(man jāiet, datoru aizņem  Ceru, ka mana varone varēs ar pinnochio varoni sarunāties, bet mazliet vēlāk )

( noteiki ka varēsss)

- diana
atklāti sakot jūs tiktiešam mani nedaudz traucējat vēlējos būt viena
ja vēlētos būt kopā ar kādu būtu paliksui kajītē pie sava mīļuma( sunīša) - viņa bez kādas isteiksmes pavisma vienkārši pateica

( nu es ceru ka tu neapvainojies jo tas nebija nekādi domāts tavai varonei , bet ja tev jādfodas prom, vienmēr tak nevar atstāt labu iespaid)

0

359

Uz apvāršņa parādās meitene vārdā Emīlija.. :) Viņa meklē pazīstamos, bet nevienu tomēr neatpazīst.. Viņa cer šeit aizmirst Felipi un atrast jaunu mīlestību..

0

360

diana ignorējot rūbiju pagāja tālāk
viņa škita tik pierasta
tik klasiski bagāta izlutināta meitne bez savas dzīves - dzīves kurā būtu patiesu problēmu nekā nozlauzsts nags , kaut viāna neko tur nevarēja pārmest viņa bija tāda pati
viņa apsēdās uz nelielu pakāpienu daudz tālāk no ''ubijas viņai bija vienalga ko viņa padomā viņa gribēja baudīt baudīt baudīt vietulību
vismaz vienreiz dzīvē būt pattiesi vietuļa

0


Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 1. Spēles telpa - "Pacific Titanic" kuģa klājs