TelenovelesLV

Объявление

Failu hostings
Raksti/intervijas latviešu valodā, galerijas, video un pārējās sadaļas pieejamas fanu kluba biedriem!!!!
Tulkotie materiāli latviešu valodā ir fanu klubs īpašums!

Информация о пользователе

Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.


Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 1. Spēles telpa - "Pacific Titanic" kuģa klājs


1. Spēles telpa - "Pacific Titanic" kuģa klājs

Сообщений 481 страница 500 из 1000

481

Paloma написал(а):

Tieši tobrīd sieviete efektīvi noškaudījās.
- Vai varbūt vismaz varu jums piedāvāt savu kabatslakatiņu?

(ak mans dies`, Paloma. Es te skaļi smejos - līdz asarām... Es jau biju aizmirsusi, ka Renata nemitīgi šķauda... :rofl:  Daņilam tas labi sanāca...)

Renata

Pat nebija pamanījusi, kā pienāk vīrietis. Viņa dzēra savu skābo apelsīnu sulu un lasīja finanšu ziņas - kā parasti. Bet te pēkšņi bija viņš un piedāvā ja iedzert, bet viņa nespēja savaldīties un skaļi nošķaudījās. Vīrieša acīs dzirkstīja humora liesmiņas.
- Paldies, es... - Bet atkal pēkšņas sķavas... - Ak, jā, laikam kabatas lakatiņš netraucētu. Tomēr brīdinu, ka pēc manis to vaŗes tikai un vienīgi izmest ārā, jo tas vairs nebūs lietojams...

Viņa atkal skaļi nošķaudījās...

0

482

Linkolns

- Vai dzirdēji, Princi. Šķiet, ka tava saimniece man tikko atļāva kļūt par tavu krusttēvu... - Links iesmejās un palūkojās uz Diānu. Viņa skatījās uz Princi. - Vai esi izsalkusi?

0

483

diana

viņa tikai nedaudz pasmaidīja
- es.. - viņa brīdi klusēja - un pat ļoti - viņa uzlika roku uz vēdera un paskatījās uz linkonu

0

484

Linkolns

- Ko tu teiktu par milzīgu, šmucīgi hamburgeri... - bet pēkšņi viņa smaids noplaka. Viņš ta sēžot un pļāpajot ar viņu bija aizmirsis, ka viņa taču ir bagāta un augstdzimusi. - Lai gan - tu jau droši vien neēd hamburgerus...

0

485

Daņiils
Daņiils izvilka no jakas kabatas savu kabatslakatiņu un pasniedza to Renatai.
- Gan jau es pārdzīvošu šī kabatslakatiņa zaudējumu. Īpaši, ja tas būs glābis tik skaistu dāmu. Vai es drīkstu apsēsties? (atbildē izskanēja vēl viens šķaudiens un Daņiils apsēdās viņai pretī.) - Ko jūs teiktu par karstas tējas tasi? Manuprāt, jums noderētu.

0

486

- parasti neērdu bet mans isalkums prasa ēst
un esmu ar mieru ēst pa hamburgeru
manām garšas kkārpiņām būs jāsamierinās - viņa pacēl avis un paskatījās uz linkonu

0

487

Renata

- Jā, laikam gan.... - Pirms Daņila uzspēj ko bilst, pati paceļ roku un pavelnieciski pasauc viesmīli. Renata vienmēr bijusi spēcīga sieviete un ar visu tikusi galā pati.

Paņēmusi kabataslakatiņu, pamatīgi izšņauc degunu. Pirmkārt - jūtas pārak nevesela, lai baigi tur pieklājīgi viņa priekšā centos izskatīties. Un otrkārt, - ja nebūtu ta gadījuma ar sulu, kura dēļ Džordžs bija aizgājis, tad viņa iespējams šo vīrieti pat nebūtu ievērojusi. Nu ir jau gars, ar labu figūru, veselīgiem, tumšiem matiem, izdeāli uztaisītu manikīru, bet nu - nebija tā, ka Renatai viņš baigi patiktu... Un šobrīd ja godīgi, viņai bija pilnīgi vienalga, vai vīrietis iet vai paliek, vai viņam patīk viņa, vai nē...

0

488

Linkolns

Pārsteigts, ka Diāna piekrita ēst hamburgerus.

- Nu labi, tad ejam!

Noliek Princi uz grīdas. Pieliecas un uzliek viņa siksniņu uz kakla.

- Uzvedies godīgi, draugs!

Pieceļās un palūkojas uz Diānu.

- Tu esi bijusi lejā, uz apakšejā kuģa klāja, kas atrodas zem ūdens?

(es ceru, ka nav bijusi...)

0

489

viņa nedaudz pasmaidīja kā mazs susurs
viņa skatījās kā linkons pieliek sunītm siksniņu , tas isktījās tik jauki
- nē nesmu gan
patrweiz vienīgas kur es esmu bijusi ir man kajīte un šis klājs - vējš pūta viņas mauts , viņa tos ar vinu roku centās noņemt no sejas
laika apstākļiem nebija tik liela nozīme
dianai škita ka spīd saule pat šajā tik nomākušajā dienā

0

490

Daņiils
Viņš izmantoja laiku, kamēr Renata bija aizņmeta ar asvām iesnām un pasūtīja pienākušajam viesmīlim divas tējas. Smieklīgi, tas jau sāka atgādināt sacensību, kurš uzņemsies vadību. Daņiils vēroja Renatu. Viņam patika sievietes spēks, neatkarība, spīts, un pielnīgā vienaldzība pret apkārtējo domām. Citas būtu skrējušas uz tualeti vai vismaz kādu nomaļāku vietu, lai izšņauktu degunu, bet šī sieviete to darīja kafejnīcā, nemaz nedomājot par citiem.
Daņiils atgāzās krēslā, izstiepjot garās kājas sev priekšā un sakrustojot tās pie potītēm, arī rokas viņš sakrstoja virs krūtīm.
- Cik neveiksmīgi - doties kruīzā un saķert iesnas. Jums nepaveicās.
Daņiils aptvēra, ka ar interesi gaida viņas turpmākos vārdus un rīcību, šī sieviete viņu bija patiešām ieinteresējusi.

0

491

Links

- Nu tad tūlīt redzesi! - Paņem Diānu aiz rokas. - Nāc! Tikai tur apakšā, kur nabadzīgajiem pasažieriem ir kajītes, var dabūt lieliskus hamburgerus...

Viņš ved viņu uz apkšejo klāju, kur tālak izved uz trėpēm, kas ved lejā...

0

492

diana

- tu jau laikam esi paspējis iepazīt šo kuģi
viņa paskatījās sānis

0

493

Jose Armando atkal māca skumjas par mirušo sievu. Slikto laika apstākļu dēļ visas kaut cik priecīgas domas bija pazudušas no galvas. Atmiņā atausa vakardienas saruna ar Tatjanu. Viņš sajuta smeldzi. Aizejot, šī sieviete bija paņēmusi līdzi daļu viņa paša. Viņš ilgojās satikt viņu. Ilgojās daudz stiprāk, nekā varētu sev to atzīt.
Jose Armando iznāk no kajītes un dodas uz kafeinīcu. Un tad... pēkšņi viņš ierauga Tatjanu, sēžot pie galdiņa.
Viņš gribēja pieklājīgi sasveicināties, jau bija domājis ko teikt, kad viņu atkal satiks. Viņa sirds gavilēja un sejā parādījās žilbinošs smaids. Ne mirkli nedomājot, viņš piesteidzās klāt. Par atturīgu sasveicināšanos nevarēja būt ne runas!
-Man ir tāds prieks, ka jūs atradu, pavēlniec!
Viņš paliecas uz priekšu un noskūpsta Tatjanas roku.

0

494

Renata

- Es jau vakar uzspēju noželo... - Apči.... - Nožēlot, ka izvēlejos šo kuģi. Iedomājieties, vakar devos izpeldēties baseinā. Kad devos atpakaļ uz kajīti, atklāju, ka esmu pazaudējusi atslēgas... - Viņa nolēma neko neminēt par saķeršanos ar to kretīnu Roberto. - Un iedomājieties tikai, man nācās gaidīt līdz vēlam vakaram vien nelielā bikini, kad beidzot tiku kajītē. Apkalpe man itin nekā nepalīdzēja. Labi, ka kāda sieviete atrada man manas atslēgas...

Pagaršo tēju un saviebjas.

- Hei, viesmīl!

Tas steidzīgi piesteidzas, jo zina, ka ja to nedarīs, Renata atkal sados sutu.

- Pielej nedaudz konjaku pie manas tējas, citādi tā ir bezgaršīga...

Viesmīlis jau grib paņemt teju un nest prom, lai pielietu konjaku,

- Pie velna, nē taču - nestiep prom manu tēju. Atnes labāk konjaka glāzi un es pati pieliešu. Atnes 89. gada. Sarbonē Britanī!!!!!!!

0

495

Linkolns

- Es vēl ne reizi neesmu bijis nevienā no augšejā klaja smalkajiem restorāniem... Man pašam kajīte ir tur lejā...

Lejā izskatījās pavisam vienkārsi - gari gaiteņi ar mazām durvīm, aiz kurām bija mazas un vienkāršas kajītes. Beidzot Links pavera durvis gaiteņa gala un aiz tām bija gluži piebāzta maza Hamburgeru, picu un citu ātro uzkodu tirgotava.

Links pasūtīja sev un palūkojās uz Diānu.

Viņas acīs bija apjukums.

- Esi kaut ko izvēlejusies vai man pasūtīt tavā vietā?

0

496

diana

- laikam būs labāk ja tu pasūtīsi manā vietā
nesmu pieradusi.. - viņa'rūpīgi skatījās apkārt
šeit nebija nesmuki bet nibija tā kā viņa bija pieradusi ,savādāk daudz savādāk bet tas varbūt pat viņu priecē vairāk

-tātad ja tu mani atvedi šiet lejā tad es tevi uzvedīšu augša
tur gan neskas sevīšks
pierasti

0

497

Tatjana
No Jose Armando pēkšņās un straujās uzrašanās Tatjana viegli salecās un intinktīvi gribēja atraut roku, bet Jose Armando to turēja cieši. Un no šī ciešā tvēriena Tatjana sajuta vieglu siltumu ienākam sevī. Tatjana pārsteigta skatījās vīerietī, izbrīnīta par viņa uzrunu un šķiet patiešām patieso smaidu. Tas šķita ienesam gaismu šajā pelēkajā, drūmajā dienā. Viņa izmocīja smaidu, bet jau tas šobrīd šķita daudz. Vēl pirms brīža viņa nebūtu ticējusi, ka spēj kaut to. Vakar šķita, ka viņa tuvojas atlabšanai, bet šodien jutās vēl sliktāk kā pirms tam.
- Labrīt, Jose Armando. (viņa izvilka savu roku) Kāpēc tu mani nosauci par pavēlnieci?
Tatjana turpināja brokastot, neaicinot vīrieti apsēsties. Viņa pati nezināja, vai vēlas vai nē, lai viņš paliek, vēlas vai nē ar viņu sarunāties.

0

498

Linkolns

Pasūta maltīti arī Diānai.

- Burzma te lejā ir tik milzīga. Labāk iesim augšā un paēdīsm uz klāja? Labi?

0

499

Daņiils

Daņiils pasmaidīja vēl vairāk, kad sieviete skaļi pieprasīja, lai viņai atnes konjaku. Devis zīmi viesmīlim, lai atnes vienu arī viņam, Daņiils veltīja visu uzmanību Renatai. Šī sieviete turpināja viņu pārsteigt.
- Līdz vēlam vakaram? Un neviens jums nepalīdzēja? Žēl, ka manis nebija tuvumā, es nebūtu ļāvis tādai sievietei kā jums nosalt.
Viņa balsī ieskanējās tikko jaušams zemteksts.

0

500

Jose Armando
Skatās uz Tatjanu un pamana, ka šodien viņa izskatās vēl skumjāka, domīgāka, nekā vakar.
„Skumjais eņģelis”, viņš viņu nodēve savās domās.
Viņam gribas viņu kaut kā iepriecināt.
- Tāpēc ka kopš vakardienas es jūtos, kā bruņinieks un neko tur nevaru darīt.
Ta arī nesagaidījis ielūgumu, apsēžas blakuskrēslā, pasauc viesmīli un pasūta brokastis.

0


Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 1. Spēles telpa - "Pacific Titanic" kuģa klājs