(Es nesaprotu, ir tā pati diena, vai jau nakošā? Man vajag nākošo, savādāk Evai nav nekādas jēgas kaut ko pasākt. )
Eva dejo pa kajīti ar Jude vizītkarti rokā. Viņa to jau ir daudzkārt apskatījusi kopš iepriekšējā vakara.
“Cik daudz prieka gan viens nieka papīra gabals var sniegt!”
Eva vēl pēdējo reizi apskata savu spoguļattēlu.
“Viss ir tieši tā, kā tam jābūt.”
Īsā kleitiņa izceļ daiļumus, bet tomēr ir gana romantiska. Matos muļķīga matu lente, kas liek izskatīties vēl naivāk.
Uz kreisās kājas uzliktas saites. Pēc tām gan nebija nekādas vajadzības. Ārsts arī uzskatīja, ka bez tā var iztikt, lai kā Eva arī netēlotu sāpes, tomēr Eva uzstāja un saites ir.
“Lai Jude mani pažēlo”.
Eva iziet no kajītes un dodas uz klāju, cerībā sastapt Jude.
Отредактировано Ragana (03.03.2008 15:59)