(alby tu tak neesi Džeina, bet nu ok )
Džeina
Taustās pēc ieroča, bet pagaidām to nerāda, tur zem galda.
-Kas jums to pateica? Varbūt arī tā saldējuma uzliešana bija ar nodomu?
TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 1. Spēles telpa - "Pacific Titanic" kuģa klājs
(alby tu tak neesi Džeina, bet nu ok )
Džeina
Taustās pēc ieroča, bet pagaidām to nerāda, tur zem galda.
-Kas jums to pateica? Varbūt arī tā saldējuma uzliešana bija ar nodomu?
(sooooory, meitenes, es ņēmos cītīgi ar dzejoli man te palīdzēja... tā kā ar to biju aizņemta )
Daņiils nenovērsa acis no gulošās sievietes, gaidot, vai viņa nepamodīsies. Viņš jau bija gatavs iet pēc ārsta, kad plakstiņi notrīsēja un viņas acis atvērās. Tās bija tik lielas un tik sāpju pilnas... Kaut arī čuksts bija iekšēja spēka pilns, kopējais iespaids radīja Daņiilā agrāk neizjustu vēlmi pasargāt šo trauslo meiteni - jo pēc tādas viņa šobrīd izskatījās.
- Es neesmu zaglis. Klau, es nezinu, kā tevi sauc, bet...
Atskanēja klauvējini un Daņiila skatiens pievērsās durvīm, tad izskanēja sievietes mēģinājums saukt palīgā.
- Kuš, nomierinies, tu mani nepazīsti? Vakarrīts, kafejnīca, tēja ar konjaku? Es tev nedarīšu pāri, tikai nomierinies.
Viņa balss skanēja klusi, tā, ka no ārpuses to nevarēja dzirdēt.
- Vai tu gribi, lai paskatos, kas tur ir?
Balss bija mierinoša, viņš bija pieradis mierināt sievietes, bet šoreiz tajā bija iekšā daudz vairāk patiesuma un viņa teiktais skanēja maigi un no sirds.
(alby, neuztraucies. Džordžs un Daņila paši tiks galā... Renāta var arī klusu pasēdēt Hei puiši kur jūs esat? Beto, Maļinovskis, visi pārējie? )
(alby tu tak neesi Džeina, bet nu ok )
(tikko izlaboju )
Links
- Bet varbūt tu pati nostajies ceļā, lai uzleju tev saldējumu? Ko? Pie velna - kāpēc nolādēts tu esi uz kuģa, ja viņi apsolīja mūs beidzot likt mierā? Kāpēc? Kāpēc viņi atkal ir atsūtījuši tevi?
Maļinovskis
Liek oficiantam aiznest Rūbijai dārgāko iestades kokteili.
Džordžs.
Viņš neizturēja un atvēra durvis. Viņam bija līzi ņemtas papildus atslēgas. Viņš tas paņēma, lai redzētu, vai nu Renāta ir bezsamaņā, vai vnk guļ. ()
Džordžs lēnām atver durvis. Viņš redz tādu ainu: Renāta skaista - naktstērpā guļ uz gultas, tuvu pie viņas sēž un skatās viņas acīs kāds tumšmatains jauneklis. Džordžs stāv ar atvērto muti.(pilnīgi šokēts )
Džeina
-Ar tevi tam nav nekāda sakara. Bet tu iekulsies pamatīgās nepatikšanās, ja mēģināsi man kaitēt.
Renata
Palūkojas uz Daņilu... Atmiņā kaut kas ataust, bet teli izgaist. Viņa atslēdzas. Nu ja Dzordžs neredz, ka viņai acis ciet, tad nu es nezinu. Puiši - kārtojiet visu pašu, gan jau kādā brīdī Renata pamodīsies. Viņai ka nekā ir Princeses stiķi...
(Alby, O, tas man patīk. Maļinovskis jau klāt )
Rūbija.
Turpina sarunu.
-Nē, es jūtos labi. Nē, Kriss, man nav garlaicīgi...
Tad pēkšni pienāca viesmīlis un uzlika uz viņas galda kokteili. Rūbija pierāda, ka restorānos viņai bieži kaut ko pasūtīja vīriesi, kuri sēdēja pie cita galda. Aplūko kokteili - tieši tāds pats, kuru viņa tikko izdzēra.
Hmm... Viņam ir laba gaume un daudz naudas. Pagriezās pie oficianta.
-Kas to pasūtīja?
Viesmīlis norādīja uz Maļinovsku.
Rūbija pagriezās pie viņa un uzsmaidīja viņam, pacēla glāzi it kā sakot ar to: paldies.
Sāra
Apstādina Šekspīru.
- Eposs. Tas man patiktu. Kad uzrakstīsi uzmeklē mani? Labi, man tagad jāiet!
Sāra iet un cenšas valdīt smieklus, bet pagājusi kādu gabaliņu sāk smieties pilnā kaklā!
Linkolns
Caururbj viņu ar skatienu. Viņs ir nogalinājis, lai aizsargātos un nogalinās vel, ja tas būs vajadzīgs. Links ar otru roku paņem telefonu un nospiež tikai vienu pogu. Pēc mirkļa pieliek to pie auss.
- Jā, sveiks. Maikl, vai ar jums viss ir kārtība.... vai neesi manījis neko... aizdomīgu... Nē... nē... viss ir labi... patiesi...
Maikls nosauc slepeno kodu, ka viss ir labi un Links atviegloti nopūšas.
- Ja tu neesi te mani dēļ, tad kāpēc tu te esi, slepenā āģente Smita?
(neredz - greizsirdība viņu moca turklāt, Tu pirms tam neteici, ka viņai būs aizvērtas acis pēc čukstiem )
Džordžs.
Šausmīgi dusmīgs.
-Ārprāts! Kas te notiek?! Renāta, ko šeit dara šīs vīrietis?
Uzmanīgi aplūko Daņiilu - nu jā, tieši tāds brunču mednieks, kuri patīk sievietēm...
Tad pagriezās pie Renātas...
-Renata, atbil...
Tad pamanīja, ka viņa guļ. Neprazdams savaldīties pateica:
-Nelietis, ko Tu esi viņai nodarījis?!
Agresīvi to izteicot, viņš pienāca pie Daņiila.
Maļinovskis
Salutē pretī ar viskija glazi un smaida sievietei... Gaida majienu, ka drīkst viņai pievienoties. Un šķiet drīkst. Pieceļas un pienāk.
- Vai drīkstu jums pievienoties?
Šeks
Aizrāvies.
Kliedz cauri visam restoranam.
- Eposu, Sara. Es jums noteiktu uzrakstīšu eposu, kas slavēs jūsu daili, ak dieviete Sāra ar aicinošos grekābola garšu...
Džeina
-Tev viss nav jāzina. Tāpēc jau es esmu slepenā aģente. Un nestāsti nevienam, ka esmu šeit, savādāk tev var klāties slikti, un tas vairs nebūs atkarīgs no manis!
Links
- Man vienalga, ko tu te dari. Man ir svarīgi tikai tas, lai tu turies pa gabalu no manis un no Maikla. Apsoli man to! Un ja tu man melo, es zvēru, ka izdarīsu visu - iespejamo un neiespējamo - bet es atradīsu tevi un nežēlošu...
Rūbija.
Uzmanīgi ar diezgan augstprātīgu skatienu aplūkoja Maļinovsku. Nu nēēe... Viņš ir ļoti tāls manam ideālam, turklāt viņš noteikti mani nespēs ieinteresēt. Bet no otras puses - jau nu te būs Daņiils vai Fernando? Greizsirdība būtu labs ierocis... Tikko viņus atcerējoties pasaka:
-Jā, protams. Starp citu, paldies par kokteili.
Rūbija viltīgi skatās uz viņu, bet pati atcerās Fernando.
Džeina
-Lai nu kam, bet man no tevis noteikti nav bail. Tomēr es apsolu. Mani mērķi neesat jūs.
Noliek ieroci atpakaļ, no kurienes paņēmusi, jo domā, ka vajadzības to pielietot nebūs.
(ā-ū, ta gaidu Daņila reakciju uz Džordža parādīšanos... Ah, un Renatiks ar tad kādā brīdī pamodīeies - super - beidzot action - beidzot saku sito spēli dievināt. Nu ta arī vajag - lai ir darbība, nevis tikai vienmuļas pieklājības sarunas. Rīkojieties,darbojieties, izdomajiet kaut ko traku, neparedzamu. Es jau dikti sava galā cenšos... Ahhh... Zel, ka Sintijai ar Leo nebija šon atsaucības - tur tadas lietas bij paredzētas...)
Linkolns draudīgi palūkojas uz viņu un beidzot palaiž viņu vaļā. Palūkojas, ka apkārt daudz cilvēku.
- Bez jokiem! - Viņš draudīgi pasaka. - Es ceru, ka mūsu ceļi nekrustosies. - Pieceļas, un vel mirkli draudīgi palūkojies uz viņu, dodas prom...
(Ah, sorry, bet es vienkārsi nezināju, kā tālāk sižetu uzturēt, tāpēc nācās Linkam damu atpazīt... Un tagad nezinu ka citādi turpināt. Atliek vien iet projām. Links baidās no viņas un neuzticās viņai. Viņs pārak biezi ir sastapis šādus aģentus...)
(es gribu kauju... Bet man latv. val. nav dzimtā valoda, tāpēc man ir grūti te visu aprakstīt. Krieviski man tas sanāktu labāk. Meitenes, kā latviski būs - pohlopala glazami, pomorgala (to jestj ne prosto otkrila ih i zakrila, a koketlivo eto sdelala)?)
Отредактировано rubi (04.03.2008 22:40)
(Oj, Alfredo tak Sintiju uzrunāja, ja?)
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 1. Spēles telpa - "Pacific Titanic" kuģa klājs