TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 1. Spēles telpa - "Pacific Titanic" kuģa klājs
(Pinocchio. Jā, viņiem drīzāk kašķēšanas sanāktu. Turklāt, es te ilgi nevarēšu sēdēt. tomēr, ja vēlesies pakašķēties, tad esi laipni lūgta. )
( piemīlīgi)
Renata
- Skaisti... Vēl viens... Kas jums abiem darīt nav ko, kā kopā apmeklēt manu kajīti? Lai gan - man laikam būtu jājūtas pateicīgai, jo šoreiz jūs vismaz neielaužaties...
Noliek klausuli, tā arī nepiezvanījusi.
Pabeidz ābolu. Ieliek serdi Džordža rokā un no augļu groza paņem vel vienu ābolu. Tad ierauga, ka Daņilam arī puķe rokā.
Paņem to no viņa, neko nevaicajot un noliek blakus rozei uz galdiņa.
- Cik jauki - es šorīt saņemu divas puķes... Brīnums, ka neatnesāt bēru vainadziņu...
Nosķaudās skaļi.
- Man vajag kabataslakatu!
Lūkojas uz abiem vīriešiem.
diana
izņem vienu austiņu un tad otru
steidzīgi pagriežas nomet mp3 neizslēgtu uz krēslu
steidīgi noelk svārkus un atstāj mētājamies uz zemes un ielc baseinā
atrodoties zem ūdens
viņu pārņēma tā varen patīkamā sajūta
'dabīgā ceļā ignorēt ārpasauli
skaņas saplūda attēla nebija
pasaule bija vientuļa - jauki vientuļa pattiesi vientuļa
bez liekām skaņām bez pārpildītam banketa telpām
pasaule bija pattiesa beidzot psaule likās tikpat vientuļa kāda bija diana
pasaulei bija savi pavadoņi dianai viņas rpincis un tas bija vis no kā psaule dzīvoja no tā kā dzīvoja diana
ūdens plūda pkārt viņas ķemenims, saplūda ar matiem
sajūta bija jauka
sen neiegūtas - iegūts
viņa uzpeldēja uz ūdens un attiasīja acis vaļā aģūlās uz ūdens virsmas un skatījās debesīs
- dzīve
Džordžs.
Pasniedz Renātai kabatslakatiņu. Tā jau ir tāda kā tradīcija.
-Ņem.
Tomēr, viņam nepatīka Renātas uzvedība. Tā dāmai no augstas sabiedrības, ar labām manierēm nevajag uzvesties. Viena lieta, ka viņu neinteresē ko domā apkartējie (tas viņam ļoti patīk Renātā), bet cita - tik neglīti uzvesties. Turklāt, arī Daņila te visu jauc. Bet Džordžam patīk grūtības un viņš iekaros Renāti, bet tikai tad, ja pats to vēlēsies.
Daņiils
Viņa sejā parādījās smīns, klausoties Renatā. Šī sieviete teica visu tieši tā, kā domāja, neuzliekto mākslīgas pieklājības masku.
- Patiesībā - tas ir manas ierašanās iemesls. Es gribēju paskaidrot, kā vakar gadījās, ka es ielauzos tavā kajītē.
Daņiila skatiens sekoja orhidejai, kas no viņa rokām nonāca Renatas rokās un tad uz galdiņa blakus rozei - to laikam bija atnesis Džordžs. Pēc Renatas vārdiem vīrietis atkal uz viņu paskatījās, ar vieglu uzjautrinājumu.
- Tiesa, tu vakar izskatījies slikti un šobrīd joprojām neizskaties savā labākajā formā, bet tomēr neizskatās, ka tu grasītos mirt. Patiesībā, nākto uz šejieni, es par to nebiju tik drošs, bet tagad redzu, ka tev viss ir kārtībā. Lai gan laikam pat uz miršanas gultas tev atrastos spēki uzklupt kādam.
Vārdi it kā bija skarbi, bet tie bija izteikti tāda'intonācijā, kā kompliments, ar cauri skanošu apbrīnu.
- Joprojām iesnas? Un joprojām nav pašai sava kabatslakatiņa? Tā turpinot tu drīz vien būsi izmantojusi visu kuģa vīriešu kabatslakatiņus!
Renata
Indīgi palūkojas uz Daņilu un paņem Džordža kabataslakatiņu, demonstratīvi izšņaukdama degunu.
- Bet tagad es gribu brokastis. Kārtīgas brokastis, citādi es patiesi ņemšu un kādu saplosīšu bada agresijas uzplūdā.
Viņa jautājoši lūkojas uz abiem vīriešiem.
- Es atļaušu jums abiem uzcienāt mani ar brokastīm. Bet neiedomājieties par daudz! Es tikai gribu saprast, kas īsti vakar notika, citādi man jau uz brīdi sāka likties, ka tas bija tikai ļauns murgs, kuru nosapņoju...
Džordžs.
Uzmanīgi klausījās Daņiial teiktajā. Pēc viņa vārdiem var spriest, ka starp vņu un Renātu nekā nebija, turklāt, tas ir, pēc viņa vārdiem, ir tikai pieklajības vizīte. Tas man patīk.
-Nu ko, Jūs redzet, ka Renātai nekas nekaiš, tāpēc jau varat iet.
Paskatījas uz Daņiilu, paceļot uzacis un smaidot.
Отредактировано rubi (05.03.2008 22:09)
(man jau jāiet. 
Kā pabeigsim?)
(Ja piekrītat, tad lai iet visi trīs brokastīs - rīt to nospēlēsim - man šķiet tas varētu būt interesanti, ņemot vērā veču sacensības garu un Renatas attieksmi... 
)
Daņiils
Paskatījās uz Džordžu ar uzjautrinājumu sejā, paceļot uzaci.
- Iet? Diez vai es kaut kur iešu. (pagriezās pret Renatu) Es arī vēl neesmu ēdis, tāpēc doma par brokastīm man šķiet ļoti vilinoša. Via ēdisim šeit vai man pagadīt ārā, kamēr sapošaties un iesim uz klāja? Es labprāt pastāstīšu, kas vakar notika.
Pagriezās pret Džordžu.
- Bet varbūt JUMS, kapteini, ir svarīgākas ietas kā darīt, kā brokastot ar pasažierēm?
(rubi, man šķiet ev nekas neatliks kā vien aizvest Džordžu strādāt, tip viņu kāds apkalpes loceklis pasauks vai tml. Izdomā 
)
(ak, dies, es dievinu šos trīs kopā arvien vairāk un vairāk - tāds asumiņs, humors... Oj, super. Patiesi kopš vakar vakara šo spēli sāku tā pa īstam mīlēt - man patiesi ir kaifs Renatu te ar jums diviem spēlēt... 
)
(nju ok, var arī rīt tad brokastis nospēlēt 
)
(un ko rubi saka - Dzordžs laidīs sitos divatā vai arī nē? Var jau arī, ka tipa palaiž, bet pēc tam kaut kur pa vidu parādās Daņilam par spīti... 
Oj, man visi varianti patīk. )
(gaidām, ko Džordžs darīs beeet pa to laiku... alby - Skype?)
diana
izkāpa arā no baseina - lēni gracizozi
paņēma dvili un izusināja matus un noslaucīja seju
slapjajam ķemenism pāri pārvilka dzeltenos pludmales svārkus un zaļo nedaudz plato jaku
viņa juās laimūiga
pattiesi vientuļa - un tas bija vienīgais kas spēja viņu darīt pattiesi laimīgi šis spēles ar gaismām šis spēles ar dzīves asplāpēsanu un atkal tās ieraudzīšanu
viņa paņma mp3 un austiņa silika ausīs
iekāpa gaisajās pirkstiņkurpēs un aizjāja pie borta
viņa nedaudz pārkārās pāri bortam un atkal pasmaidīja
kuģis sķēla jūru - pattiesā patika
viņ aseidzīgi atrāvās no bora un lēnāiem gracioziem un pat lieganiem soļoeim dēvās prom
saule bija pierādījusi ēnas
muzika bija klsua skanīg un viņu priecēja
(em, es ar tūlīt prom. Lai nu ko dara Džordzš, bet vienalga brokastis būs rīt )
(lai trijatā aiziet brokastīs, labi? Tikai to rīt nospēlēsim, ok? Atvainoiet, ka tā izeju, mamma pie datora nelaida)
) labi tad diana iz pazudusi pa visam tā pat kā pinocchio patreiz)
(oki, es jau guļu. sorry visiem. Līdz rītam - tad paspēlēsimies, jo piektdien beidzot varēšu gulēt...)
Džordžs.
-Nē, visi darbi ir padarīti, tāpēc man ir brīva viena stundiņa.
Pienāca klāt Renātai, iedeva viņai savu roku, it kā uzaicinādams uz vakariņām.
(un tad, cik es sapratu, viņi trijatā aizies uz restorānu Starp citu, Rūbija tur vēl brokasto. Daņiils, turies! Man arī patīk ar Jums te spēlēt šo trijstūri. Tomēr Rūbija nesedēs, tāpēc it kā kvadrāts sanāks. 
Žēl, ka savus varoņu nevar kopā savest. Bet var kopā sazveristiskus plānus kalt? Gribētu, lai Rūbija ar Džordžu apvienotos, lai Daņiila dzīvi padarītu par ne īpaši jauku. Paloma, sorry, nekā personīga, vajag taču tadam brunču medniekam atriebties. Rīt centīšos te būt apmēram 16.00, var būt mazliet vēlāk sanāks. )
Отредактировано rubi (06.03.2008 00:47)
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 1. Spēles telpa - "Pacific Titanic" kuģa klājs
