TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 1. Spēles telpa - "Pacific Titanic" kuģa klājs - TURPINĀJUMS
(Būs jasamierinās. Labi, man tik un tā patīk. 
)
Jose Armando
Sajuta Tatjanas pieskārienu. Šī sieviete viņu valdzināja arvien vairāk.
Šķita, ka viņa beidzot atbrīvojas no smaguma, kas viņu visu laiku nomāca. Jose priecājās par šīm pārmaiņām.
Jose uzsmaidīja savai pavadonei un abi devās uz kafejnīcu.
Jose Armando pabīda krēslu, lai Tatjana varētu apsēsties, tad apsēžas pats.
-Ko daiļā dāma vēlas pasūtīt?
Tatjana
Jose Armando bija izvēlējies vistuvāko galdiņu bortam, okeānam, kuru nesedza saulessargs, ļaujot karstajiem saules stariem netraucēti dāvāt viņiem savu siltumu.
- Ideāla vieta.
Tatjana neviļus pateica skaļi to, ko domāja.
Jā, tieši šeit viņa vēlējās atrasties, kur bija saule, ūdens, vējiņš un tā nestais sāļais, neatkārtojamais jūras gaiss. Un Jose Armando. Viņš šeit iederējās pilnībā, nevienu citu viņa nevēlājās tagad redzēt savā priekšā. Tatjana pat nemēģināja omāt, kāpēc tas ir tā, viņa vienkārši izbaudīaj patīkamās sajūtas, kas bija viņā.
Tatjana ielūkojās ēdienkartē.
- Hmm.. Omleti ar šķiņķi un... augļu salātus. Un svaigi spiestu apelsīnu sulu.
(es tagad turpināšu kārtot māju, nepaspēju vēl, tapēc būšu pēc 17.00. turklāt Zorro skatos. )
Jose Armando
„Un ideāla sabiedrība.”
Pasauc viesmīli.
-Dāmai omleti ar šķiņķi, augļu salātus un svaigi spiestu apelsīnu sulu. Un man... to pašu. -
Viņš pēķšņi nolemj, jo vēlas just to pašu garšu ko viņa, būt viņai tuvāk.
Jose ar smaidu uzlūko Tatjanu. Viņš pat necerēja, ka šis brauciens nesīs viņam tādu gandarījumu.
Viņš vēro Tatjanu un nezina ko teikt, lai neizjauktu šo brīdi.
(eh, un es viena paliku beidzot te - tikai blakus istabā tur notiek apmaksāto biļešu pārskaitīšanas process... kāds ar mani spēlē?)
FernandoSintijai
- Tas tiesa!!!!
Viņš pietuvojās tuvāk Sintijai, līdz atradās viņai pavisam tuvu un vērās jūrā.
(alby nesolu, ka būšu šeit pārāk ilgi, jo esmu pārāk pārgurusi, jo šī nedēļa bija pārāk nogurdinoša un laikam ieši laukā, lai atpūstos. Un starpcitu vai jau šodien būs kuģa grimšana? )
(ne, nē, šovakar vai rīt tik sāksies balle un balli mēs vairākas dienas spēlēsim, lai visi paspēj...)
Sintija
Notrīcēja no Fernando tuvuma vai no aukstā vēja - pati īsti nesaprata.
- Emmm... hmmm... Man laikam tagad jāiet... - Viņa pati par to nebija īsti pārliecināta.
Tatjana
Kad Jose Armando pasūtīja to pašu, ko viņa, Tatjana ar smaidu jautājoši paskatījās uz viņu.
Kādu brīdi bija klusums - ausis skāra tikai vēja maigā žužošana, kuģa radītās skaņas, apkārtējo cilvēku attālinātās sarunas un viļņu šļaksti. Bet šis klusums neradīja neērtu sajūtu, vēlēšanos runāt tikai, lai nebūtu jāklusē. Reizēm kopā paklusēt bija tikpat labi, kā sarunātie,s ja pat vēl ne labāk. Reizēm vārdi bija tik lieki...
Tatjanas skatiens aizslīdēja pa apkārtni, viņa pamanīja sievieti no baseina - 'viņa brokastoja draugu sabiedrībā. Tad Tatjana pamanīja, ka Jose Armando viņu vēro un paskaidroja.
- Atcerieties to sievieti pie baseina? Arī viņa tagad brokasto, tātad ar viņu viss ir kārtībā.
(P.S. Ragana, Rubi, jūs neesat domājušas mēģināt savus darbiņus rakstīt? Vismaz pēc lomu spēles skatoties, jums varētu jauki izdoties!!! )
Fernando
Esot tik tuvu Sintijai viņam pat likās, ka viņš jūt kā pukst viņas sirds un uz mirkli notrīc viss augums. Fernando arī pamanīja to, ka kļūst vējains un iespējams Sintijai palika vēsi, lai arī viņš negribēja no viņas šķirties, viņš arī nevarēja viņu piespiest palikt sev blakus!!!!
Pie sevis nodomāja: Es ar šo sievieti iepazinos tikai šodien, mēs kopā neesam pavadījuši pat pusi dienas, bet es......es jau tagad negribu laist viņu vaļā!!Bet viņu priecēja domā, ka viņi vēl šodien satiksies)
- Ja Tev..tev Sintij ir paredzētas kādas svarīgas lietas es nevēlos būt tas, kura deļ tu tiksi aizkavēta!!!Ja tev ir jāiet tad..........līdz nākamai tikšanās reizei, līdz vakaram- ballei!!!!
- Es tur noteikti būšu un mēs sastapsimies!!!
Uz atvadām saņēma viņas roku un mazliet noskūpstīja to, tad ieskatījās viņas acīs šādā veidā atvadoties!!!Klusi nočukstējo: Kaut tas notiktu ātrāk!!!
(labiņi alby 
es laikam pavisam drīz iešu, iespējams vēl šodien būšu šeit, bet skaidri nezinu, tāpēc arī varbūt nē)
gareds
noliek avīzi malā un sāk vērot apkārt sēdošos cilvēkus......
( 
neviens nevēlas ar mani spēlēt.. būs vien garedam jāgarlaikojas laikam)
Sintija
Sintija notrīceja no viņa lūpu maiga pieskāriena savai rokai...
- Jā... - Viņa nochukstēja pavisam klusi. - Tiksimies balllē... Jau pavisam drīz...
Pagriezās un devās prom, piespiedusi pati sevi neatskatīties. Bet tomēr nespēja un pagriezās tikai uz mirkli, satikdamās ar viņa smaidu. Viņa arī uzsmaidīja un devās uz kajīti, kur tā arī nespēja beigt smaidīt.
(labi, mary, nu tad lai abi tiekas ballē, kad tā būs sākusies...)
Sāra
uznāk uz klāja un skatās okeānu... Kārtējo reizi viņas acu priekšā rodas glezna, kas vēl nav uzlikta uz papīra...
Jose Armando
Jūtas pateicīgs, ka Tatjana ierunājās un pārtrauca klusumu.
-Jā, protams, ka atceros. Todien mēs ar tevi iepazināmies.
"Šī diena kļuva man tik svarīga."
-Un tu biji noraizējusies par to kundzi. Priecājos, ka viņai nekas nekaiš. Tas nozīmē, ka tev nav par ko uztraukties. - viņš smaidot atbild.
(Paloma, paldies par jaukajiem vārdiem. Ēmm, nu man nekad nebija vēlēšanās rakstīt un es neko nerakstīju. Ir viens drīzāk apraksts, nekā stāsts, lappuses garumā. Bet tas arī viss. )
(vēl man šķiet, ka mary vajadzētu pamēgināt rakstīt...)
(P.S. Ragana, Rubi, jūs neesat domājušas mēģināt savus darbiņus rakstīt? Vismaz pēc lomu spēles skatoties, jums varētu jauki izdoties!!! )
(paldies, Paloma. Nē, es nemēģināju un arī nav laika rakstīšanai. )
Aleksejs.
Beidzot atrada veikalu. Viņš nopirka sev sporta žurnālu. Kopā ar to Aleksejs devās uz restorānu. Tur viņš pasūtīja sev kafiju, cepumus. Sēdēja, lasīja, kā arī vēroja apkārtējos. (Evitai mājiens )
Evitai mājiens
(es laikam esmu muļķe... bet kas ir Evita?)
(eh, žēl, tādus talantus zaudējam... mary - arī varētu! meitenes - jums ir iekšā! vismaz lomus spēlē izpaužas talnati )
Tatjana
Tatjana pasmaidīja.
- Tev taisnība. Es vairs negribu uztraukties - ne par ko. Un beidzot man tas sāk izdoties!
Viņas smaida patiesums žilbināja, Tatjana izjuta ko tik līdzīgu sajūtai, ko sauca par laimi...
Viesmīlis atnesa pasūtījumus, Tatjana nogrieza gabaliņu omletes, uzdūra to uz 'dakšas un ielika mutē. Apēdusi kumosu viņa paskatījās uz Jose Armando.
- Pastāsti par sevi! Ar ko tu nodarbojies?
(nē, neesi. ir vārds Evita (uz pirmo zilbi uzsvars), bet var no vārda Eva izveidot (kā to dara spāni) Evita(uz otro zilbi uzsvars))
Eva
Viņa nekur nevar atrast Jude. Viņa dzirdēja par balli un cer, ka Jude viņu ielūgs.
Tomēr Evas domas kavējas arī pie Gareda, kurš nekur nav redzams.
Brokastis ir paēstas kajītē, tāpēc kafejnīcā nav ko darīt.
Viņa izdomā pastaigāt pa klāju.
(aijuk, Gareds var piebiedroties, ja grib. 
)
Izskatās šādi, tikai mati viņai taisni.
ir vārds Evita (uz pirmo zilbi uzsvars), bet var no vārda Eva izveidot (kā to dara spāni) Evita(uz otro zilbi uzsvars))
(nu, tagad es sapratu! es vienkārši izlasīju ar uzsvaru uz pirmo zilbi un nesapratu )
Sāra
Izdzird par balli uz kuru nevēlas doties, bet cer, ka tomēr saņemsies un pieklājības pēc aizies
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 1. Spēles telpa - "Pacific Titanic" kuģa klājs - TURPINĀJUMS
