Eva jutās iztukšota.
Viņai iekšā bija visdažādāko jūtu un sajūtu viesulis. Viņa apstājās, nenonākot līdz Garedam un atbalstās pret margām. Satās uz jūru.
„Un ko tagad?”
Gareds viņu ļoti interesēja bet viņai šķita, ka viņai nepietiks spēka tagad stāties pretī Garedam. Bet nedrīkst izrādīt savu vājumu. Turklāt, viņš to visu bija vērojis.
Eva pienāk pie Gareda, bet tad atkal izdzird Alekseja vārdus.
„Nav manis cienīgs? Stulbenis! Tu pats neesi manis cienīgs!”
Ja tagad aiztāvēs Garedu, viņš vēl paliks iedomīgs. Ja neatbildēs Aleksejam, pēdējais vārds paliks aiz viņa. Nē, to nevarēja pieļaut.
-Idiots! Es ceru, ka mēs nekad netiksimies! – viņa izkliedz pakaļ Aleksejam.
Tad pagriežas pret Garedu.
„Ceru, ka tu man pierādīsi, ka esi gan manis cienīgs.”
-Nu, kā jums patika izrāde? Droši vien bija jauki stāvēt malā un uz to visu noskatīties? – viņa pārmetoši jautā.

(Tevi arī apsveicu ar 8. martu, rubi! Un gaidu tevi atpakaļ no laukiem. )

Eva
Viņai rodas vēlēšānās iebelzt Garedam ar kaut ko smagu.
"Viņš ir tik mierīgs. Kāpēc viņš ir tik mierīgs?!"
-Ak tad tā pēc jūsu domām izskatās miermīlīgas sarunas? Jā?
Pie velna, jums laikam sagādā baudu vērot, kā neaizsargāta sieviete cenšas tikt vaļā no apsēsta maniaka!

Eva
Gareda vārdi bija patīkami. Tomēr vai tādas bija arī viņa domas?
-Tieši tā, es pati tieku ar visu galā.
„Un ar tevi es arī tikšu galā. Hm, vai var būt ka tu nemaz neesi tik grūti uzvarāms?”
Evas sejā parādās apmierināts smaids.

Eva
-Un ko jūs domājat darīt tālāk, Gareda kungs? - Eva koķeti skatās uz Garedu.
"Turpinām spēli, vai arī tu padodies? Ko nozīmē šīs tavs smaids?"
Viņa gaida Gareda reakciju.

Eva
„Ai, nē! Tikai ne to! Es to nevarēšu paskaidrot Jude.”
Evas sirds sāk sisties straujāk.
„Ko lai dara?! Arī šo nedrīkst palaist garām.”
Jude... Viņš vēl nav tik ļoti samīlējies, lai viņu varētu izrīkot pēc sava prāta. Un ja nu viņš vilsies un pazudīs no Evas dzīves? Ne jau velti viņa tā nopūlējās, lai pievērstu sev viņa uzmanību. Jude ir maigs, uzmanīgs un Evai ļoti patīk.
Tomēr Gareda piedāvājums liekas vilinošs. Šķiet, vismaz no pirmīt šķita, ka Gareds viņu saprot labāk. Viņa pazīst viņu tikai pirmo dienu un gandrīz neko par viņu nezin. Riskanti. Pārāk riskanti. Bet Gareds ir tik valdzinošs, tik skaists...
-Ak tā? Cik jauki. Un kāpēc lai es ietu uz balli ar vīrieti, kuru pazīstu pirmo dienu? Es par jums neko nezinu.

Eva
Viņa juta izmisumu, jo groži atkal slīdēja ārā no viņas rokām.
Viņa būtu piekritusi, ja nebūtu Jude. Bet viņš ir un Eva netaisās vienkārši atdot kādai to, ko pati izcīnīja.
„Es taču nevaru pateikt: piedod, es neiešu ar tevi jo man ir cits vīrietis. Pietam tas cits mani nemaz nav uzaicinājis!”
Evai patika Gareda teiktais par skumjām. Viņa saprata, ka viņš tēlo. Un tas bija tik līdzīgi viņai.
-Un jūs domājat, ka es varētu jūs izklaidēt? – Eva pieiet tuvāk Garedam un skatās viņam acīs.