TelenovelesLV

Объявление

Failu hostings
Raksti/intervijas latviešu valodā, galerijas, video un pārējās sadaļas pieejamas fanu kluba biedriem!!!!
Tulkotie materiāli latviešu valodā ir fanu klubs īpašums!

Информация о пользователе

Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.

Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 2."Pacific Titanic" 13. jubilejas balles telpa

2."Pacific Titanic" 13. jubilejas balles telpa

Страница:   1 … 8 9 10 11 12 … 38  

Сообщений 181 страница 200 из 742

181

  • Автор: rubi
  • Condesa de Rubi rojo
  • rubi
  • Зарегистрирован: 29.05.2007
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 2113
  • Уважение: +22
  • Позитив: +60
  • Пол: Женский
  • Возраст: 33 [1991-04-29]
  • Провел на форуме:
    16 дней 5 часов
  • Последний визит:
    15.03.2019 23:34

(alby, Izabella tagad ar Džordžu dejo. :D)

Rūbija.

Pamanīja Daņiilu. Šodien viņš izskatās satriecoši, bet arī Alfredo ir ļoti smuks. Interesanti, kur ir Renāta. Vai var būt starp Daņiilu un viņu nekā nav? Tā man tikai likās? Rūbija nodomāja, ka viņai varētu rasties cerība uz Daņiilu. Viņa ciešāk apskāva Alfredo. Ja Daņiils mani redzēs ar citu, tad labāk, lai domā, ka es par viņu (Daņiilu) vairs nedomāju. Var būt greizsirdība palīdzēs man viņu atgūt?

Džordžs.

Pamanīja Daņiilu. Hm... Un kur tad ir Renāta? Tas nelietis viņu pat neaicināja iet kopā? Nu, pati vainīga. Es jau esmu te ar Izabellu, kura arī ir ļoti skaista un mīļa. Džordžs skatījās Izabellas acīs.

0

182

  • Автор: albalonga
  • Reina de Foro y Arco Iris
  • albalonga
  • Откуда: In Top Gear
  • Зарегистрирован: 12.11.2006
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 30621
  • Уважение: +160
  • Позитив: +133
  • Пол: Женский
  • Возраст: 41 [1983-10-06]
  • Провел на форуме:
    2 месяца 25 дней
  • Последний визит:
    29.04.2017 22:40

(esu klāt...) :playful:

0

183

  • Автор: albalonga
  • Reina de Foro y Arco Iris
  • albalonga
  • Откуда: In Top Gear
  • Зарегистрирован: 12.11.2006
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 30621
  • Уважение: +160
  • Позитив: +133
  • Пол: Женский
  • Возраст: 41 [1983-10-06]
  • Провел на форуме:
    2 месяца 25 дней
  • Последний визит:
    29.04.2017 22:40
pinocchio написал(а):

- man cietums nav nāva bet mans cietums ir pazušana, izušana kā dinazauriem , izgaišana neozīmīgi kā ķīmiska vieka kas nekad nebū vairāk ka ķīmiska viela
viņa noņēma viņa rokas no sejas , viņa tā nebija radusi
pārākiedziļināties lietās kas iespējams varētu notikt
varbūtibas variacija nebija
bija tikkai iespēja dzīvot tā kā to viņa darīja līdz šim
pār viņs rokām noklājās zosāda
un viņa neko vairs neteica tikkai skatījās uz priekšu

Linkolns

Viņš brīdi klusēja, jo viņā krājās dusmas. Viņš centās tās savaldīt, lai neizteiktu atklāti visu, ko domāja. Beidzot viņš nočukstēja - klusi, bet ļoti pārliecināti, spēcīgi, reizē apsūdzoši un izaicinoši.

- Tu esi gļēvule.

0

184

  • Автор: Ragana
  • Twilighter
  • Ragana
  • Зарегистрирован: 09.02.2007
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 11906
  • Уважение: +88
  • Позитив: +116
  • Провел на форуме:
    22 часа 12 минут
  • Последний визит:
    02.02.2010 16:46

Jose Armando
Pasmaida, paņiem no viesmīļa 2 glāzes šampanieša.
-Šampanietis derēs? – viņš jautāja un pasniedza glāzi Tatjanai.
-Vai arī tu labāk vēlies ko citu?
Jose Armando cer, ka nevēlas gan, jo viņam grūti atraut acis no Tatjanas un viņš negrib viņu atstāt.

0

185

  • Автор: albalonga
  • Reina de Foro y Arco Iris
  • albalonga
  • Откуда: In Top Gear
  • Зарегистрирован: 12.11.2006
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 30621
  • Уважение: +160
  • Позитив: +133
  • Пол: Женский
  • Возраст: 41 [1983-10-06]
  • Провел на форуме:
    2 месяца 25 дней
  • Последний визит:
    29.04.2017 22:40

Renata

Savā kajītē joprojām. Viņa mocās. Viņa visu laiku neizlēmīgi soļo pa kajīti. Un ik pa laikam nolamā sevi skaļi. Tas galīgi nav raksturīgs viņai - viņa vienmēr biju spēcīga, izlēmīga. Pat attiecības ar Raimundo - lai cik ļoti viņa viņu mīlēja, viņa vienmēr spēja izlikties pret viņu vienaldzīga. Bet tagad... Viņa bija nolēmusi sodīt to iedomīgo pūsli, bet galu galā mocījās pati. Galu galā viņa bija izžāvējusi un iztaisnojusi matus, uzkrāsojusies un pat uzģērbusi kleitu. Dīvaini, bet viņai šovakar nepatika neviena no viņas tradicionalajām apspīlētajām kleitām ar milzīgajiem izgriezumiem. Sazin kāpēc viņa gribeja būt citādāka. Viņa bija saģērbusies jau ilgāk nekā pusstundu, bet tā arī nespēja atstāt kajīti. Tas nozīmētu, ka viņš ir uzvarejis, bet viņa nebija gatava zaudēt. Renata atkal nošķaudījās un palūkojās uz glīti salocītajiem, izmazgātajiem Daņila kabataslakatiem. Tie bija atlikuši 2, jo 1 viņa jau pirms krietna brīža bija izmetusi miskastē. Iesnas jau mazinājās, elpot bija daudz vieglāk, arī temperatūras nebija. Mirkļa iespaidā Renata paņēma abus kabataslakatus un ielika pa vienam abās savas platās kleitas slēptajās kabatās. Tad viņas skatiens apstājās pie mazā sainīša, kurā bija iepakoti tie 5 kabataslakatīni, kurus viņa šodien bija nopirkusi uz kuģa. Pēkšni viņa pasmaidīja un paņēma tos. Viņa muļķīgi priecājās - kā skolniece - beidzot viņa bija atradusi attaisnojumu - viņa ies uz balli, lai atdotu viņam kabataslakatiņus. un tad viņa ignorēs to mērgli - atradīs kādu, ar kuru padejot. Džordžs tur noteiktibūs. Viņa pat būtu ar mieru dejot ar to kretīnu Roberto...

Ranata piecelās un devās uz durvīm.

http://www.telenovely.net/herecky/gespino/gespino05.jpg

0

186

  • Автор: pinocchio
  • Gente de Oro
  • pinocchio
  • Зарегистрирован: 17.02.2007
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 15342
  • Уважение: +50
  • Позитив: +123
  • Провел на форуме:
    18 дней 1 час
  • Последний визит:
    16.11.2012 22:13

diana

viņa papleta acis un ieskatījās viņam sejā
viņas sejā parādījās dusmas
- nez vai tu esi tiesīgs par to spriest - viņa to pateica bez maz vai bļaujot - tas ka tu zini ka mans vārds ir barbara diana de garmo nenozīmē ka zini mani, pus pasaule zin ka esmu barbara bet neviens nezin kas esmu
tu pat nezinu kāpēc es tā domāju
bet tu atļaujies mani apvainot , tas gan ir gļāvulīgi - viņa noņēma viņa jaku sev no pleviem un dusmu pilna to pagrūda viņa virzienā
vina sāka kustinā pēdas uz šaniem kā bērnībā
viņas sejā bija dusmas
pattiesas dusmas
ne vairs tādas kā nepareizā tonī u;lakoti nagi vai nepiemēroti sataisīt mati
daudzas dzeltenās lapeles bija psriedušas par viņu bet neviens nebija viņu apvainojis stāvot blakus neko nezinot tikkai izdarot tik varen muļķīgus secinājumus

0

187

  • Автор: albalonga
  • Reina de Foro y Arco Iris
  • albalonga
  • Откуда: In Top Gear
  • Зарегистрирован: 12.11.2006
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 30621
  • Уважение: +160
  • Позитив: +133
  • Пол: Женский
  • Возраст: 41 [1983-10-06]
  • Провел на форуме:
    2 месяца 25 дней
  • Последний визит:
    29.04.2017 22:40

Linkolns

- Tu baidies izrauties no sava zelta pūra pavisam. Tu tika izspiep rokas caur režģiem, kamēr neviens neskatās. Pamosties taču beidzot, Diāna! Ja tu negribu būt Barbara de Garmo, tad kļūsti tikai un vienīgi par Diānu! Tava būrīša durvis patiesībā ir atvērtas! Saprotams, ka dzīve ārpusē nebūs tik sakārtota, tik labklājīga un droša, bet tā vismaz būs miljons reižu interesantāka par to, kāda tev ir tagad! Bet tu esi pārāk nobijusies, vai ne? Tu esi pārāk nobijusies, lai nepaklausītu savu tēvu un nemaz neietu uz šo balli, lai gan tev negribās? - Links ieturēja pauzi, ielūkojoties dziļi Diānas acīs. Viņa izskatījās tik nobijusies, tik maza un nevainīga. Tā nebija Barbara de Garmo. Viņa priekšā stāveja Diāna. Vienkārši Diāna. Diāna, ar kuru kopā var est hamburgerus un dzert kolu. Diāna, ar kuru ir interesanti. Kura nesatraucas tikai par kurpju un kleitas krāsas sakaņošanu ar lūpu krāsu. Bet viņš nevarēja piespiest viņu palikt tādai uz visiem laikiem. Viņš gribēja būt blakus un palīdzēt, tomēr viņai pašai būs jāizlaužas no sava cietuma. Tapat kā viņam... Tas nebija tikai materiāls cietums. Tas bija garīgs, morāls cietums. - Ejiet, senjorita Barbara de Garbo! - Viņš izaicinoši noteica. - Jūsu balle jūs jau gaida...

Links pielika visus savus spēku, lai spētu pagriezt muguru pret meiteni un lūkoties jūrā. Viņš iekšēji cerēja, ka viņa pārvarēs sevi un paliks, bet viņš nebija par to pārliecināts.

0

188

  • Автор: pinocchio
  • Gente de Oro
  • pinocchio
  • Зарегистрирован: 17.02.2007
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 15342
  • Уважение: +50
  • Позитив: +123
  • Провел на форуме:
    18 дней 1 час
  • Последний визит:
    16.11.2012 22:13

- es nekad nebaidos - viņa to noteica katagorsikā tonī - bet tu arī bržiem nezini neko pat tad ja zini tik daudz , ir lietas ko nevar vienkārši prom es nevaru aizmest savu tēvu, ja viņš ir vienīgais kas man ir un ja es pagriezīšu viņam muguru viņš man
bagāto dzīve nav zelta pūra lādē kurā tu ielec kad slīksti un izlec kad tev dzīve solās būt interesantāka tajā brīdī kad tu izlec atkakaļ ceļa nav zelta pūra lādei vāks aizcērtas un tai pāri pālien čūskas
tu vari iet kur gribi bet tu netiksi pieņemta
zelta likums ar melno plankumu pametot vienu svarīgu personu pasaule tevi pamet
un šoreiz nav runa par konfortu par dzīvošanu skaitās telpās drēbēs ir runa par dzīvošanu kā tādu par dzīvošanu - viņa brīdi apklusa - un tad iestājas brīdis kad vienaga cik laba tev izglītība vienalga kaā bērns tu esi tutiec aizmirst pasaule tev uzgriez muguru un tas nav vairs iens cilvēks - viņa brīdi apklusa
- pasaule nav tikkai melna vai balta to redz gan nabagi gan bagātie
bet pasaulē ir nodevība un cilvēki nodod un vienalga kā tu to iztulko pašai savas dzīves dzīvošana tādu kā vēlies vai nodevība tas ir viens un tas pats , tu atsakies no savas ģimenes tu atsakies no visa kas tev ir jo vienalga cik daudz draugu tev ir atroties versaches jaunākajā vakakarkleitā ar dārgākā sampaniesa glazi rokās tev apkārt ir pilns ar maitā un maitas novērsas
tajā brīdī kad tu novelc kleitu tu tiec aizmirsta un neviesns tev nesviedīs uz tau pusi  ta paliks mētājamies un nu jau dubļos bez izejas kā dubļos kas tevi sasien
- viņa uzlika viņa jauku uz viņa plecu
- un tas jau vairs nav biles no apkārtējās paules ka svairs nav tik pierasta
tā jau ir realitāte
un to nespēj mainīt pat grimstoš kuģis, pat katastrofa
sabiedrībai , cilvēkiem sbmadzenes nespārstādīs
un pasaulē nav vietas vienm cilēkam
viņa pagriza mugru un kurpēm klikškot pag'nedaudz tālāk

0

189

  • Автор: Paloma
  • Duquesa de Luz
  • Paloma
  • Откуда: Brīnumzeme
  • Зарегистрирован: 15.02.2007
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 24645
  • Уважение: +796
  • Позитив: +754
  • Пол: Женский
  • Возраст: 35 [1989-03-08]
  • Провел на форуме:
    1 месяц 24 дня
  • Последний визит:
    13.07.2018 23:41

Tatjana pasmaidīja un pamāja ar galvu.
- Liels paldies!
Viņa brīdi tā kā paminstinājās, it kā gribot teikt tostu, bet tad vienkārši iedzēra malciņu dzirkstošā, ledusaukstā dzēriena, nenovēršot skatienu no Jose Armando.
- Kā tev šeit patīk?

0

190

  • Автор: albalonga
  • Reina de Foro y Arco Iris
  • albalonga
  • Откуда: In Top Gear
  • Зарегистрирован: 12.11.2006
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 30621
  • Уважение: +160
  • Позитив: +133
  • Пол: Женский
  • Возраст: 41 [1983-10-06]
  • Провел на форуме:
    2 месяца 25 дней
  • Последний визит:
    29.04.2017 22:40

Linkolns

Vairākkārt gribaja Diānu pārtraukt, bet to nedarīja. Viņš savaldījās. Lai ko viņa arī teiktu, viņs juta bailes viņās vārdos. Viņa baidījās, ka pasaule bez viņas vārda, bez tam visām Versačes kleitām viņu nepieņems. Novērsīsies no viņas. Viņa beidījās pazaudēt savu tēvu, tāpēc neļāva pati sev iepazīt jaunus cilvekus.
Viņa reizē gribēja vēsi pateikt, lai viņa iet. Bet no otras puses - viņš gribēja viņu apskaut un nelaist vaļā.
- Pasaule patiešam nav tikai melna un balta. Tā ir krāsaina. Bet tu to redzi tikai melnabaltu... Diāna, kāpēc tu neatzīsti, ka baidies? Mēs visi baidāmies... Es baidos... Mēs baidāmies tik nepieņemti, mēs baidāmies, ka mūs atraidīs... Bet tā baidoties tu pazaudē tik daudz iespēju. Tu pazaudē iespēju iepazīt cilvēkus, kuru tevi neatraidītu, kuriem tu patiktu bez tām visās Versačes kleitām. Patiktu pat tad, kad tās novilktas.. Un tev nav taisnība. Kad cilvēki nonāk krīzes situācijā, tad bagātība vai nabadzība vairs nav svarīga. Svarīgi ir tas, kāds tu esi, nevis kas tu esi... - Viņš pagrieza galvu un palūkojās uz meiteni. - Vienmēr ir izvēle! Tu vari būt Diāna, bet joprojām palikt sava tēva meita. Diāna... vai tu paliksi šovakar te - kopā ar mani? Vai arī tu būsu Barbara de Garbo ballē, kura tevi jau gaida? Pie velna, vismaz reizi mūžā dari to, ko gribi tu pati, nevis to, ko uzskati par savu iedzimto pienākumu...

0

191

  • Автор: Paloma
  • Duquesa de Luz
  • Paloma
  • Откуда: Brīnumzeme
  • Зарегистрирован: 15.02.2007
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 24645
  • Уважение: +796
  • Позитив: +754
  • Пол: Женский
  • Возраст: 35 [1989-03-08]
  • Провел на форуме:
    1 месяц 24 дня
  • Последний визит:
    13.07.2018 23:41

Daņiils stāvēja, malkodams savu šampanieti, bet ne tas, ne apkārtējā greznība nelīdzeja pret dīvaino sajūtu iekšā. Sajūtu, ka kaut kā trūkst. Un viņš lieliski zināja, kas tas ir, lai gan domāt par iemesliem, kāpēc tas tā bija, viņš negribēja. Daņiils pamanīja Rubi dejojam ar kādu, bet tas viņa skatienu piesaistīja tikai mazliet ilgak nekā pilnīgie svešinieki. Rūbijas melnie mati, lai cik arī krāšņi, nebija tādi kā... jā, tādi kā Renatai. Daniils beidzot neizturēja un skaļi nolika glazi uz galda un straujiem soļiem devās prom no bāra, uz izeju no zāles, tālāk pa gaiteņiem. Daņiils nedomāja, ko teiks un ko darīs, galvenais bija piedabūt Renatu iet uz balli. Sasodīts, viņš pats uz sevi nolamājās. Bet turpināja iet, niknodamies uz sevi un savu neizprotamo vajadzibu pēc šīs brīvās, mazliet vulgārās, pārdrošās sievietes. Pagrieziens, viņas gaitenis, vienas, durvis.. nākamās... un viņas durvis.

0

192

  • Автор: albalonga
  • Reina de Foro y Arco Iris
  • albalonga
  • Откуда: In Top Gear
  • Зарегистрирован: 12.11.2006
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 30621
  • Уважение: +160
  • Позитив: +133
  • Пол: Женский
  • Возраст: 41 [1983-10-06]
  • Провел на форуме:
    2 месяца 25 дней
  • Последний визит:
    29.04.2017 22:40

Renata

Strauji atrāva vaļā savas  kajītes durvis un burtiski ietriecās kādā.
- Pie velna, idiots, tu nezinu, kur tu... - Viņa pacēla galvu un satikās ar Diņila skatienu. - Tu? - Viņas acis pārsteigumā iepletās...

0

193

  • Автор: pinocchio
  • Gente de Oro
  • pinocchio
  • Зарегистрирован: 17.02.2007
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 15342
  • Уважение: +50
  • Позитив: +123
  • Провел на форуме:
    18 дней 1 час
  • Последний визит:
    16.11.2012 22:13

- es pavisam noteiki māku saskatīt krāsa - par viņas vaigupāritēja asara nekāda iemesla dēl viņa pagriezās lai to neivnes nepamanītu un stiedžigi to atrāvās no savas āda viņa dziļi ieelpoja
viņai tā nepatika iedziļināties lietās viņai nekad tas nav paticis viņa zin to kas ir mācīts , viņa zināja to ko ir emācījusies pati, viņa pavisam noteikti zināja psaulīgā krāsas bet viņai riebās būt nevēlmai
viņa nedaudz eismājās , nedaudz pasmaidīja un pagriezās ar satu pret jūru un ar ironiju- kurš teica ka es vēlos palikt te kopā ar tevi

0

194

  • Автор: angelina
  • Marquesa de Violin
  • angelina
  • Зарегистрирован: 15.06.2007
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 18421
  • Уважение: +31
  • Позитив: +2
  • Пол: Женский
  • Возраст: 33 [1992-01-17]
  • Провел на форуме:
    1 месяц 28 дней
  • Последний визит:
    23.02.2024 17:19

Alfredo

Alfredo tā kādu laiku turpināja dejot ar Rūbiju un nevēlējās laist viņu vaļā - šī, neapšaubāmi, bija lieliska sieviete. Kad dziesma beidzās, Alfredo jautāja.

-Tagad varbūt vēlies ko iedzert? Es uzsaucu!

Izabella

Izabellai kļuva neomulīgi. Nebija sarunu starp Džordžu un viņu. Un viņa arī nezināja, par ko runāt. Džordža acu skatiens bija ļoti caururbjošs, tomēr viņa droši turpināja skatīties pretī.

0

195

  • Автор: albalonga
  • Reina de Foro y Arco Iris
  • albalonga
  • Откуда: In Top Gear
  • Зарегистрирован: 12.11.2006
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 30621
  • Уважение: +160
  • Позитив: +133
  • Пол: Женский
  • Возраст: 41 [1983-10-06]
  • Провел на форуме:
    2 месяца 25 дней
  • Последний визит:
    29.04.2017 22:40

Linkolns

Mirkli vēroja viņu un iesmējās.

- Vai tad tu negribi?

Viņš tā arī palika, skatoties uz viņu un gaidot atbildi.

0

196

  • Автор: pinocchio
  • Gente de Oro
  • pinocchio
  • Зарегистрирован: 17.02.2007
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 15342
  • Уважение: +50
  • Позитив: +123
  • Провел на форуме:
    18 дней 1 час
  • Последний визит:
    16.11.2012 22:13

viņa saviebstījās
un tad nedaudz pasmaidījas
- varbūt
kaut tūlīt es pārsalšu līdz pēdējam
viņa paskatījās uz augšu

0

197

  • Автор: Paloma
  • Duquesa de Luz
  • Paloma
  • Откуда: Brīnumzeme
  • Зарегистрирован: 15.02.2007
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 24645
  • Уважение: +796
  • Позитив: +754
  • Пол: Женский
  • Возраст: 35 [1989-03-08]
  • Провел на форуме:
    1 месяц 24 дня
  • Последний визит:
    13.07.2018 23:41

Daņiils cieši satvēra viņā ietriekušos sievieti, lai viņu noturētu, ja nu no trieciena viņa zaudētu līdzsvaru. Kad kļuva skaidrs, ka Renata stāv stabili, Daņiils piespieda sevi atlaist viņu un atkāpties par soli. Pēdējā brīdī. Vel mazliet un viņš būtu izdarījis ko pavisam neprātīgu, ko tādu, ko ir vēlējies jau kopš pirmās viņu tikšanās. Daņiila sejā iegūla mierīga, ķircinoša, zobojoša sejas izteiksme.
- Ak tad tomēr dosies uz balli? Es jau padomāju, ka būsi nobijusies no manis un nācu tevi iedrošināt.

0

198

  • Автор: albalonga
  • Reina de Foro y Arco Iris
  • albalonga
  • Откуда: In Top Gear
  • Зарегистрирован: 12.11.2006
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 30621
  • Уважение: +160
  • Позитив: +133
  • Пол: Женский
  • Возраст: 41 [1983-10-06]
  • Провел на форуме:
    2 месяца 25 дней
  • Последний визит:
    29.04.2017 22:40

Linkolns

Iesmējās.

- Ja vien tik tās bēdas...

Viņš piegāja viņai pavisam tuvu, atkal aplika ap viņas pleciem savu jaku un paberzēja viņas plecus.

- Vai tu man uzticies? - Viņš jautāja pavisam nopietni.

0

199

  • Автор: pinocchio
  • Gente de Oro
  • pinocchio
  • Зарегистрирован: 17.02.2007
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 15342
  • Уважение: +50
  • Позитив: +123
  • Провел на форуме:
    18 дней 1 час
  • Последний визит:
    16.11.2012 22:13

diana

viņa neizpratnē savieba seju
- tas no daudzkā atkarīgs - viņa paskatījās jūras ūdenī un tad pagrieza galvu sānis

0

200

  • Автор: albalonga
  • Reina de Foro y Arco Iris
  • albalonga
  • Откуда: In Top Gear
  • Зарегистрирован: 12.11.2006
  • Приглашений: 0
  • Сообщений: 30621
  • Уважение: +160
  • Позитив: +133
  • Пол: Женский
  • Возраст: 41 [1983-10-06]
  • Провел на форуме:
    2 месяца 25 дней
  • Последний визит:
    29.04.2017 22:40

Renata

- Ak, iedrošināt? - Viņa ironiski iesmējās. - Un kā tad tu mani iedrošinātu? Atkal uzlauztu manas durvis ar savu atslēgu? Ak, vai nav vienalga. - Viņa pagriezās un aizslēdza savas durvis. Tad viņa atkal pagriezās un pat nepalūkojoties uz viņu devās uz balli.

Renata iekšeji trīceja, burtiski fiziski izjūtot Daņila klātbūtni, smaržu. Viņas ķermenis joprojām atcerējās to mirkli, kad viņa bija uzskrejusi viņam virsū un viņu ķermeņi bija saskārušies tik cieši. Bet viņa neļāva sev izskatīties vājai. Viņa negrasījās ļaut viņam pamanīt, cik spēcīgu iespaidu viņš uz viņu atstāj. Viņa bija pagriezusies un viņš neredzēja viņas seju. Renata nenocietās un viltīgi pasmaidīja; viņš bija nācis pie viņas, viņš bija nācis viņu meklēt, neatrodot ballē... Pie velna, kāpēc tas lika viņai justies tik laimīgai?

0

Страница:   1 … 8 9 10 11 12 … 38  

Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 2."Pacific Titanic" 13. jubilejas balles telpa