TelenovelesLV

Объявление

Failu hostings
Raksti/intervijas latviešu valodā, galerijas, video un pārējās sadaļas pieejamas fanu kluba biedriem!!!!
Tulkotie materiāli latviešu valodā ir fanu klubs īpašums!

Информация о пользователе

Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.


Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 2."Pacific Titanic" 13. jubilejas balles telpa


2."Pacific Titanic" 13. jubilejas balles telpa

Сообщений 221 страница 240 из 742

221

Daņiils pasmīnēja un gariem soļiem sekoja Renatai, esot nedaudz aiz viņas.
- Es varbūt apsvērtu arī tādu variantu, bet Džordžam droši vien būtu iebildumi, ja tu sadauzītu visas vāzes savā kajītē - turklāt vēl man par godu.
Daņiils turpināja bezrūpīgi, ar smīnu sejā soļot pussoli aiz Renatas. Viņa kā parasti palika uzticīga sev. Un tomēr kaut kas viņā šovakar bija savādāks. Viņa bija saposusies, jā, viņa izskatījās fantastiski. Bet kaut kas ietērpā, visā viņā likās izmainījies - tā bija un reizē arī nebija gluži tā Renata, kuru viņš pazina. Un šīs pārmaiņas intriģēja, izaicināja tās izpētīt, iepazīt.
Viņi bija nonākuši pie balles zāles ieejas un Daņiils vienā solī bija Renatai blakus un jau nākamajā nostājās viņai priekšā, piedāvājot savu elkoni, lūpās rotājoties smīnam, bet acīs, kas skatījās tieši Reantā, degot zobgalībai.
- Jaunkundz?
Arī šie vārdi netika izteikti ne galanti, ne glaimojoši, bet gan ar vieglu ironiju.

(mjā, šobrīd man vairs nav tās izjūtas, kas bija vakar, Daņiils jau ir savādāks. žēl. )

0

222

Renata

Sekundes simtdaļas laikā centās atrast izeju no hipnozes, kurā bija nonākusi. Viņa pašpārliecinātais smaids, viņa acu zobgalība... Pie velna, viņš izskatījās tik nolādēti pievilcīgs...

Renata izslējās, vēsi palūkojās uz viņu.

- Senjor... - Viņa ironijas pilni, teatrāli noteica, iestūķējot mazo sainīti ar kabataslakatiņiem viņa rokās.

Tad viņa pagāja garām pievilcīgajam vīrietim  un soļoja tieši uz bāra pusi.

- Vodku. Dubulto. - Viņa pasūtīja un apsēdās uz augstā bāra krēsla.

0

223

Daņiils nemaz nebija gaidījis, ka Renata piekritīs pakļāvīgi ieiet balles zālē viņam zem rokas, bet to, ko sieviete izdarīja, viņš gan nebija gaidījis. Renata pagāja viņam garām, bet viņš tikai neizpratnē skatījās uz sainīti sev rokās. Ziņkāres dzīts viņš to attaisīja un brīdī, kad viņš ieraudzīja saturu, Renatai pakaļ noskanēja skaļi vīrieša smiekli. Nē, šī sieviete bija nepārspējama! Daņiils joprojām plati smaidot piegāja pie bāra un apsēdās Renatai pretī. Pamājis viesmīlim, lai tas atnes to pašu, ko Renatai, Daņiils pievērsās sievietei.
- Esi pārliecināta, ka tev pašai tos nevajadzēs? Vai arī tu vienkārši nodrošini mani ar krājumiem, ko tev aizdot?
Daņiils nemaz necentās slēpt Renatas rīcības izraisīto uzjautrinājumu.

0

224

Renata

- Nē, es vienkārši satraucos par tavu džentlmeņa imidžu, dārgais... - Viņa teatrāli koķeti noteica, paceļot vodkas glāzi gaisā, it kā salutējot viņam, tad pielika to pie lūpām un vienā rāvienā izdzēra. - Vēl vienu! - Viņa pasūtīja bārmenim.

0

225

(bļin, kā es paskatos uz to Daņilas pussmaida bildi, es sāku stulbi smaidīt un man ir tād spītīga dzirkstelīte, kuru ielieku Renatas uzvedībā un vārdos... Līdz 15 varu paspēlēt - tad ir izloze. Ja nu vienīgi mani te nesāks mocīt zvani vai laimētaji)

0

226

Jose Armando
Viņš nepamanīja Tatjanas minstināšanos. Viss viņā šķita ideāls un viņa pati tik ideāla.
„Kā man patīk? Man ļoti patīk. Būt kopā ar tevi.” Viņš nodomāja, bet nolēma neteikt.
-Patīk. – viņš visai vienaldzīgi pateica.
-Man prieks, ka tu atnāci, jo, patiesīb sakot, man jau palika garlaicīgi. Tas viss izskatās pēc teātra.
Viņš pamalkoja savu šampanieti un turpināja skatīties uz Tatjanu.
Viņa nebija samālējusies līdz nepazīšanai. Viņa nebija lelle. Viņa bija dabiska un tas Jose Armando ļoti patika.

0

227

Daņiils

"Dārgais"? Ko tas tagad nozīmēja? Šķiet, Renata bija mainījusi spēles taktiku, kas to padarīja tikai vēl interesantāku. Atkal jau viņa parādījās no citas puses, šoreiz - kā koķeta, flirtējoša sieviete. Un viņai piestāvēja visi šie tēli, jo viņa bija tie visi - mainīgi, dažādi, bet tik raksturīgi tieši viņai. Ar katru Renatas darbību, ar katriem vārdiem, Daņiils juta kā viņu šī sieviete pievelk arvie vairāk un vairāk, kā aug gan šis dīvainais sacensību gars un vēlme viņu uzvarēt, gan arī vēlme satvert viņu un nelaist vairs vaļā. Iespējams, nekad nelaist vaļā. "Dārgais"... Vai tiešām kāds varēja kļūt šai vēsajai sievietei dārgs? Šie vārdi bija dzirdēti un arī teikti daudz reižu, bet tikai tagad Daņiils sajuta vēlēšanos, lai tie nebūtu tikai pliki vārdi, parastas frāzes, bet gan, lai tos teiktu tikai tā patiešām domājot. Lai viņa to patiešām domātu. Kādas muļķības man nāk prātā?
Daņiils atbildē pacēla savu glāzi un ātri to izdzēra.
- Skatos, ka tev patīk laba Krievijas manta.

Отредактировано Paloma (13.03.2008 14:20)

0

228

Renata

Pielika pie deguna un pasmaržoja viesmīļa atnesto jauno glāzi.

- Šī pavisam noteikti nav laba Krievijas manta...

Un viņa atkal izdzera glāzi vienā rāvienā.

0

229

Daņiils
- Jā, tev taisnība. Lai pagaršotu īstu vodku, tev būtu jāapciemo mana zeme. Nekur tā negaršo tā, kā tur.
Daņiils noskatījās, kā viņa atkal vienā mirklī iztukšo glāzi. Vai viņa tiešām bija tik izturīga vai arī grasījās tagad piedzerties?
- Un kā ar mani? - viņa balss skanēja ķircinoši. - Vai es esmu "laba" Krievijas manta? - ciešais skatiens bija pievērsts tikai un vienīgi Renatai.

0

230

Tatjana
- Tas arī teātris. Patiesībā, visa dzīve vairāk vai mazāk, bet ir teātris, kurā mēs spēlējam savas lomas. Bet reizēm maskas krīt un tad patiesība, kas zem tās slēpjas, var sāpināt.
Tatjanas skatienā parādījās skumjas, bet tad viņa apņēmīgi tās aizdzina, smaidot paskatoties uz Jose Armando.
- Cilvēki dodas uz šādiem pasakumiem, lai izklaidētos un priecātos. Un to es arī gribu darīt. Tu man palīdzēsi?
Patiesībā, Tatjana nezinaja nevienu citu, kas šobrīd varētu viņai nodrošināt labu noskaņojumu un patīkamu laika pavadīšanu. Jose Armando klātbūtnē viņa vienmēr jutās labi.

0

231

Renata

Mirkli ļoti cieši un uzmanīgi, var teikt, ka nekautrīgi un mazliet nekaunīgi, nopētīja Daņilu - no viņa ideāli nospodrinātajā melnajām kurpēl līdz pat viņa ideāli manikirētajiem, garajiem pirksiem (uz mirkli iztēle uzbūra sajūtas, kādas varētu radīt šo pirkstu peskārieni viņas kailajai ādai...). Tālāk skatiens sekoja līdz viņa krekla apkaklītei, uz mirkli apstājoties pie krekla izgriezuma, jo divas augšējās podziņas bija atstātas neaizpogātas... Tad skatiens virzījās uz augšu, cieši, ar piemiegtām acīm nopētot viņa stingro zoda līniju, mazliet miklās, vīrišķīgās lūpas, degunu un apstājās pie viņa acīm. Viņa ieksatījās pavisam dziļi un cieši. Neatraujot skatienu, viņa pavisam lēni, bet pašpārliecināti un noteikti pieliecās viņam pavisam tuvu, tā, ka sajuta viņa elpu uz savas sejas. Joprojām skatoties viņa acīs, Renata teatrāli draudzīgi papliķēja ar roku pa viņa ceļgalu un nochukstēja pavisam tuvu Daņila ausīm.

- Es esmu apciemojusi tavu zemi un iepazinusi labas "mantas" no Krievijas. Labākas, par tām, kuras man ir apkārt šovakar...

Tad Renata iztainojās un pamaja viesmīlim, lai atnes vel vienu glāzi.

- Bet visu jau nevar vēlēties... - Viņa teatrāli noteica.

0

232

Jose Armando
Viņu pārsteidza, ka Tatjana tā runāja par maskām un sāpinājumu. Tātad, viņa jūtas vīlusies? Vai arī tas tikai tā izlikās? Šīs skumjas, kas pazibēja viņas acīs, pārādijās arī Jose Armando acīs.
-Tu domā, ka cilvēki visu laiku izliekas? Es tam negribētu ticēt.
Arī viņš pasmaida Tatjanai. Kā vispār varēja turēties pretī viņas smaidam?
-Pareizi, biju piemirsis, kāpēc atnācu. – Jose iesmejas.
-Ar prieku, ja tu domā, ka esmu piemērots šai misijai. – viņš smaida.
-Varbūt, padejosim?

0

233

( nabaga daļins)

0

234

(Eu, kāpēc Sāru un Marī visi ignorē!?)

0

235

(sorry, Norkys - laika trūkuma dēļ neesmu izlasījusi nemaz, ko citi varoņi dara. Lasu tikai Daņila un Diānas darbības... Eh, galu galā man te tikko bija pamtīgs murgains sastrēgums darbā. Izlamājos ar AirBaltic - nu tāda idiote tur pretī sēž...)

0

236

Aleksejs.

Tā kā Eva viņu ignorēja vai vismaz izliekas, ka to dara, Aleksejs nodomāja Evai atriebties. Viņš pamanīja blakusstāvošo vientuļu un skaistu sievieti - Marī, pienāca pie viņas, rokas nolikot viņai ap vidukli.
-Sveiki, skaistule. Var būt padejosim?
Nopētīja šo sieviete ar caurbjošu skatienu no pēdām līdz galvai. Jā, viņa tiešām bija skaista. Aleksejs flirtējoši uzsmaidīja viņai. Šīs smaids izaicināja.

0

237

Norkys написал(а):

(Eu, kāpēc Sāru un Marī visi ignorē!?)

( nu ja sāra un mari vēl ir piejeama
es jau neko nesaku bet mana matilde ir bīva un ir kautkur zālē)

0

238

Marī

Pasmaida savu fascinējošo smaidu.
- Protams!

0

239

Aleksejs.

Pietuvināja Marī sev klāt. Viņi sāka dejot. Pieņemšu, ka skanēja kāda romantiska mūzika. Aleksejs lūkojās Marī acīs. Viņš pilnīgi ignorēja Evu, nemaz neskatījās uz viņu. It kā aizmirsa par viņu. Bet tā nebija. Viņš domāja, vai tas kaut kā aizskars mežoni vai nē.
-Kā Tevi sauc.
Tā viņš turpināja iepazīšanu.

0

240

Sāra
pamana Matildi. Viņas apģērbs liecina, ka arī viņā ir gabaliņš no mākslas.
Sāra pienāk klāt Matildei.
Sāra īsti nezina ko teikt un izsaka visparastāko šīs pasaules frāzi.
- Sveika

0


Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 2."Pacific Titanic" 13. jubilejas balles telpa