TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 2."Pacific Titanic" 13. jubilejas balles telpa
(kuģa grimšanu gaidīšu ar nepacietību 
a cik ilgi viņš grims? kad sāks? tak ne jau pēkšņi - blunkš - un viss )
Izabella
Plēc glāžu saskandināšanas ar Džordžu, iedzer malku vīna. Viņas acīs ir noslēpumaina dzirksts.
-Man patīk, ka mūsu domas sakrīt, ar jums ir tik viegli runāt.
Alfredo
Turpina apbrīnot Rūbijas neaprakstāmo daiļumu.
-Esmu pārliecināts, ka tev jau nu nedraud palikšana vecmeitās.
(tajā pat ceturtdienas vakarā arī nogrims. Viņu laiks - tā būs pusstunda, lai kuģis aiziet buļ-buļ - kā reiz pirmais titāniks...)
(ew, ja es gadījumā neesmu, lūdzu man uzpīkstini, es negribu palaist garām )
Отредактировано angelina (16.03.2008 22:14)
( )
( atļaušos pārprprasīt lai es neko nebūtu sajuakusi
tātad ķuģis grimst bet nav jāraksta nekādas dramatiksās vēmmes vai nevēlmes izglāptyies
būs vienkārši uz reizi izskaloti uz salas un ne visi tiks izskaloti un tad uz salas tiks galināti
????
)
viņai galvā noksaņēja kliskškis
bet tad man ismaz ir tas 100% kliskšķis kad ir šacies pavasaris)
(pinocchio!!! ok, vienreiz pieminēt šo vārdu.. bet divas!!! 
ok, neņem mani galvā... galvenais, ka es saprotu )
(Ragana, Gaby - milzīgs paldies par to baudu lasīt jūsu saspēli ar Jude un Evu - ahhhh!!)
Daņiils
Iesnas. Lai nu tās būtu iesnas, ja pati gribi tam ticēt. Daņiils sajuta kā viņam rokās tiek iespiesta žakete un kā Renata pēkšņi pagriezas un jau dodas prom. Brīdi pastāvējis viņš pāris soļos panāca Renatu un uzlika žaketi atpakaļ uz viņas pleciem.
- Tu jau esi pietiekoši saaukstējusies.
Bet šoreiz viņš nepaturēja rokas uz Renatas, bet gan iebāza tās bikšu kabatās un soļoja vienā solī ar Renatu uz viņas kajīti - šo ceļu viņš jau zināja lieliski.
Tatjana pat iesmējās no Jose Armando pateiktā neloģiskuma. Bet tā laikam bija labāk kā ļauties skumjām, ko varēja izraisīt šis jautājums, skumjām, kas tomēr dziļumos uzviļņoja.
- Nav iespējams dzīvot nekļūdoties. Pat ja mans prāts kā advokātei ir gana racionāls, lai varētu nekļūdīties, tad bez tā es esmu tāda pati kā visi citi - sapņi un muļķīgas cerības, ticība liek riskēt kļūdīties. Reizēm tas atmaksājas, bet reizēm nē.
(pinocchio!!! ok, vienreiz pieminēt šo vārdu.. bet divas!!! ok, neņem mani galvā... galvenais, ka es saprotu )
( eh
pinocchio šodien vispār atkātrojas
bezjēgā peitam )
Džordžs.
-Ar Jums arī. Jūs esat apbrīnojama sieviete. Ziniet, te ir diezgan karsti. Var būt pastaigāsimies pa kuģa klāju. Man patīk jūra naktī.
Rūbija.
Sāka smieties.
-Es arī uz to ceru. Tagad man būtu grūti pat iedomāties, kāds būs mans vīrs. Tomēr doma precībām, kā jebkurai sievietei, man liekas vilinoša.
Pacēla šampanieša glāzi.
-Iedzersim par mūsu sapņiem un lai mēs sasniegtu visus savus mērķus!
Rūbijai nepatīka domāt par nākotni, tomēr viņas dzīvē viņai bija visu jāplāno. Bez tā, karjera neizdosies. Tomēr viņa, runājot pārliecināti par nākotni, baidījās, ka tā nepiepildīsies. Bieži notika kādi gadījumi, kuri izmainīja viņas plānus. Taču šoreiz tā nebūs!
Viņa turpināja smaidīt Alfredo. Tomēr, viņs man sāk iepatikties. Kaut kas viņā ir... Varbūt šarms? Vai smaids?
Rūbija pārtrauca savas domas. Nē, es neiemīlēšos. Mani gaida Kris.
Izabella
-Labi, iesim.
Izabella piekrita. Šis vīrietis viņā viesa uzticību.
Alfredo
-Jā, vīrieši gan ir iebiedēti precēties... Tas ir stereotips, bet arī patiesībā. Bet manas domas arī kaut kas varētu mainīt...
Viņš diezgan atklāti nopētīja Rūbijas slaidās, perfektās kājas.
Džordžs.
Izgāja ar Izabellu uz klāja. Ārā bija diezgan vēsi, bet skaisti. Spīdēja mēnes, debesī bija daudz zvaigžņu. Jūra nebija mierīga, tā izskatījās bīstama, bet vilinoša, noslēpumu pilna. Tā bija liela stihija.
Džordžs pienāca pie Izabellas, paņema viņu aiz rokas un pieveda tuvāk pie jūras. Tas bija grandiozs skats. Viņš noņema savu žaketi un tā nedaudz apģerba Izabellu. To darot, viņam nācas Izabellu apskaut. Viņa bija ļoti slaida, sievišķiga. Džordžam negribējas viņu laist.
-Te ir auksti. Vai Tev patīk skats?
Viņš runāja lēni, noslēpumaini.
Rūbija.
Redzēja Alfredo pētošo skatienu. Tomēr viņai patīka šīs skatiens, viņa jūta, ka ir skaista, perfekta. Šī vīrieša skatiens to apstiprināja.
-Kas, piemēram?
Viņa flirtējoši pasmaidīja, pētot Alfredo. Tā bija atbilde uz viņa skatienu?
Viņa mazliet sakoda savu apakšējo lūpu.
Izabella
Izabella ar Džordžu bija izgājuši uz klāja. Bija vēsi, tomēr skats, kas pavērās, apbūra. Tad Džordžs bija iedevis Izabellai savu žaketi.
-Paldies.
Izabella vārgi pasmaidīja.
-Skats ir neaprakstāms. Šonakt ir ļoti spožas debesis. Un jūra tik nemierīga... Tas viss kopā...
Alfredo
-Tādas sievietes, kā tu, bez šaubām.
Alfredo joprojām nevarēja atraut acis no Rūbijas kājām. Viņam gribējās šo sievieti...
(nu tad tā - kad kuģis sāks grimt - respektīvi - es to būšu dramatiski poētiski aprakstījusi - tad jūs varat rakstīt, kā jūšu varoņi paniski cenšas iglābties - nu respektīvi - tie cilvēki, kuri ir on-linā. Šis process nebūs ilgs un es izziņošu, ka kuģis nogrimis un daži no kuģa izskaloti uz salas. Tie, kuri nebūs bijuši onlinā, kad kuģis grims, varēs pēc tam aprakstīt, ka glābušies, gandrīz noslīkuši vai nu vienalga kā, ja paši to gribēs. Jūs paši izvēlaties, kuri jūsu varoņi ir izskaloti uz salas, bet ne vairāk kā trīs. Es šajā sakarā ļoti iespejams būšu izņemums. Ja ka vēl grib būt izņēmums - sakiet - vienmēr var sarunāt...)
(Paloma, Renata atbildēs velāk. albalongai mati jāžāvē un uz darbu jāiet)
Ragana, Gaby - milzīgs paldies par to baudu lasīt jūsu saspēli ar Jude un Evu - ahhhh!!)
(Dikti liels prieks, ka tev patika, Palomiņ! 
)
Jose Armando
Viņš priecājās par Tatjanas smiekliem.
Kādu laiku pēc Lusijas aiziešanas arī viņš nevarēja smaidīt, priecāties, tāpēc Jose prata novērtēt smieklus.
Viņš saprata, cik tas šobrīd ir svarīgi Tatjanai. Likās, ka viņa beidzot sāk izrauties no skumju būra, kurā ilgu laiku bijusi ieslodzīta.
„Nav iespējams. Jā. Bet šoreiz es nekļūdos.”
- Sapņi un cerības ir cilvēcīgas parādības, bez tā nevar... Tātad, tu nebaidies riskēt? – šajā jautājumā bija gan liela interese, gan slēpta cerība.
(Ragana, Gaby - milzīgs paldies par to baudu lasīt jūsu saspēli ar Jude un Evu - ahhhh!!)
(mūsu varoņu karstā mīlestība.. un jā, prieks, ka patīk.. man jau pašai arī.. )
Viņā aizgāja, jau gribēja doties uz savu kajīti, kad pie ieejas sastapa Evu un Judi.
-A... Atkal jūs abi?
Eva paskatījās uz runātāju.
„Aleksejs! Nu kāpēc viņš mani vajā?! Viss bija tik labi: deja ar Jude, skūpsts...”
Pēkšņī Eva atcerējās Alekseja lūpu garšu un sajuta tādu kā svēlmi uz savām lūpām.
„Nolādēts! Man nav par to jādomā! Kāpēc es vispār to atceros?!”
Viņa aizkaitināti paskatījās uz Alekseju.
-Drīzāk mums būtu jāsaka: Atkal JŪS! Priecājos, ka mūsu ceļi šķiras!
Eva burtiski vilka Jude iekšā. Viņai negribējās ilgāk palikt kopā ar Alekseju.
Aleksejs.
-Šķiras? Kāpēc tā?
Alekseja noskaņojums uzreiz uzlabojas, viņam gribējās flirtēt. Alekseju uzjautrināja visa tā situācija ar Evu. Man ir labāka ideja.
-Eva, man jāaprunājās ar Jums. Šī ir dzīves un nāves jautājums.
Kā jau labākais Krievijas aktieris, viņš lieliski tēloja, ka ir ļoti satraukts, it kā kaut kas notika...
Отредактировано rubi (17.03.2008 18:09)
Džordžs.
-Vai Jūs skatījaties Titāniku?
Doma par gremdejošu kuģi nebija īpaši patīkama, toties aina, kad Leo un Keita izstiepa rokas, bija apbrīnojama.
Viņš turpināja apskaut Izabellu, tad mēģināja izplest viņas rokas, kā to darīja Keita Vinsleta.
-Vai Jūs kādreiz gribētu vērot okeānu, ka to darīja filmas galvenie varoņi?
Rūbija.
Juta sasprindzinājumu. Ar Alfredo viņa iepazinās tikai šodien, tomēr šīs vīrietis jau atklāti viņu pētīja. Alfredo laikam ir ļoti kaislīgs, bet kā vīrs viņš nederētu. Man vajadzētu skaitīt, cik reižu viņš mani piekrāpa. Rūbija iesmējas. No otras puses, viņš mani varbūt arī nekrāptu. Kādēļ jākrāpj tik apburošu sievieti kā es?
-Var būt padejosim? Man jau apnīka te sedēt...
Jude uz doto brīdi bija apjucis un nesaprata, kas notiek.. Tapēc viņš pagāja maliņā..
"Diez, kas viņš tāds..? Un kā viņš zin Evu?"
- Eva, vai var Tevi uz mirklīti palūgt? Man ar Tevi arī ir jāparunā...
Eva
„Manis pēc tu vari būt miris! Tikai aizvācies no šejienes!!!”
-Kas par muļķībām! – viņa saviebjas un nekādi nereaģējot uz Alekseja vārdiem pievēršas Jude.
Eva juta satraukumu augam.
-Protams, Jude. Es ceru, ka šis kungs mūs vairs netraucēs.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 2."Pacific Titanic" 13. jubilejas balles telpa
