Alfredo
Nopūtās.
-Labi... Cik tu gan esi sarežģīta...
Izabella
-Man patīk doties uz klusākām vietām, kur ir jūra. Tur, kur cilvēki nejautā, kas tu esi - viņi tevi vienkārši pieņem tādu, kāds tu esi...
TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 2."Pacific Titanic" 13. jubilejas balles telpa
Alfredo
Nopūtās.
-Labi... Cik tu gan esi sarežģīta...
Izabella
-Man patīk doties uz klusākām vietām, kur ir jūra. Tur, kur cilvēki nejautā, kas tu esi - viņi tevi vienkārši pieņem tādu, kāds tu esi...
Jose Armando
Viņam patika Tatjanas domas un viņš tās atbalstīja.
-Protams! Sapņi it tā vērti. Un es negribu būt savu baiļu vergs. Es gribu uzdrošināties cīnīties par savu laimi.
Kas neko nedara, tas neko arī nesasniedz. – viņš ar pārliecību atbildēja.
Šobrīd Jose Armando sapnis par laimi un mīlestību ieguva reālu izskatu. Tatajanas izskatu. Bet vai tā nebija tikai kārtējā mirāža?
Tatjana plati pasmaidīja, viņa priecājās, ka Jose Armando skatās uz dzīvi līdzīgi kā viņa pati.
Kārtējā dziesma beidzās.
- Varbūt mazliet atpūtīsimies? šeit ir tik karsts, es labprāt padzertos.
Jose Armando
-Jā, protams! Kā vēlies. – Jose smaidīja pretī.
Viņam gan negribējās palaist Tatjanu vaļā, tomēr viņš atlaida viņas roku.
-Ko tu labāk gribētu? Varbūt sulu? – viņš jautāja.
Tatjana
- Jā, labprāt, tikai aukstu, lūdzu. - Tatjana pavēdināja sev priekšā roku. - Kāpēc šeit ir tik karsti?
Jose Armando
Izvēlējās no daudzajām glāzēm apelsīnu sulu. Savu mīļāko.
„Tā, sķiet gana auksta.”
Viņš pasniedza Tatjanai sulas glāzi.
-Lūdzu, apburošā jaunkundz.
Viņš iedzēra malku no savas glāzes un tikai tagad saprata, cik patiesībā bija izslāpis. Bet dejojot viņš to nemaz nejuta. Viņš vispār neko nejuta, izņemot Tatjanas tuvumu.
„Šis burvīgas smaids... Šie mīļie lūpu kaktiņi, kuros slēpjas... Kas? Būtu jauki to uzzināt”
Jose Armando labu brīdi vienkārši vēroja Tatjanu. Viņš apzinājās, ka varbūt dara to pārāk uzkrītoši, bet nevarēja piespiest sevi novērsties. Un arī negribēja.
Daņiils stāvēja mazliet malā, ar uzjautrinājumu vērojot Renatas atslēgas meklējumus.
- Ja man nebūtu nomainītas atslēgas, es varētu piedāvāt savējās - galu galā jau pierādījās, ka atslēga der vairakām durvīm. Bet tagad es gribētu ticēt, ka ar manu atslēgu nevar iekļūt jebkurā kajītē. Bet vari pamēģināt, ja vēlies. - No Daņiila sejas nepazuda smīns, un no balss - zobgalība un uzjautrinājums. - Vai arī... mēs varam doties uz manu kajīti - alkohola tur pietiek. Protams, ja vien tu nebaidies. - pēdējais teikums bija pateikts ar dubultu ironiju, izacinājumu Renatai.
Renata
Viņa tikai nikni un iznīcinoši palūkojās uz Daņilu. Tad izbēra visu savu somiņas saturu uz grīdas un nevērīgi izrakāja to. Tur bija gan skropstu tuša, gan lūpu spīdums, gasn pūderis, gan ķemme, gan naudas maciņš, gan cigaretes un šķiltavas, gan smaržas. Tur bija pat matu sprādzes, pildspalva, vizītkartes, mobilais telefons un maza, glīta, neapšaubāmi dārga alkohola blašķīte, bet atslēgu tur nebija.
- Nolāpīts! - Renata bija reize nikna un sarūktināta. Viņa šķita bēdīga, sapīkusi, kā mazs, kaprīzs bērns. Viņa apsēdās turpat uz grīdas un atspieda muguru pret savas kajītes durvīm. Viņa paņēma blašķīti un sāka atkrūvēt ķorķīti. - Man nevajadzēja braukt šajā ceļojumā. Tas līdzinās katastrofai... - Viņa pielika blašķīti pie lūpām un iedzera divus malkus. Tas nedaudz samiedza acis un noskurinājās. Palūkojās uz Daņilu. Tad atkal nedaudz sarauca pieri un pastiepa viņam pretī blašķīti.
- Lūk šī ir īsta manta. No pašas Krievijas...
Rubi
-Ja Tev patīk vieglprātīgas sievietes, tad vari būt brīvs.
Viņa izaicinoši paskatījās uz Alfredo.
-Bet, ja nē, tad cīnies. Dzīve nemaz nav viegla.
Noslēpumaini paskatījās uz Alfredo.
Džordžs
-Man arī patīk tādas vietas. Nekad nemīlēju tusiņus, glamour life. Galvenais ir tas, kas ir iekšā - dvēsele, jūtas.
Ar Izabellu it tik viegli sarunāties. Man liekas, ka mēs deram viens otram. Tikai tas... cits... traucē.
Alfredo
-Nezinu gan, kāds sieviešu tips man patīk. Bet man pavisam noteikti patīc tu - tik skaista, tik nepieejama...
Piefiksēja Rūbijas skatienu.
Izabella
-Es gan nevarētu teikt, ka tusiņi man nekad nav patikuši. Jā, man patika un pat ļoti, tomēr ar laiku saprot, ka dvēselei vairs nav miera...
Отредактировано angelina (18.03.2008 21:09)
Rubi.
Viņš man glaimo, tātad jūtas vainīgs. To es arī cerēju panākt.
-Labi, bet es vairs negribu atgriezties uz deju zāli. Iesim, pastaigāsimies pa kuģa klāju labāk.
Rūbija devās kuģa klāja virzienā.
Džordžs.
-Es nekas nebiju liels tusētājs, bet, protams, es arī apmeklēju naktsklubus. Tagad mani tas neiteresē.
( un kuģis negrims un negrimst
un es nevaru rakstīt sav8 garo tekstu ko esmu izdomājusi savia matildei)
(Kuģis grims rītvakar... Pieņemu, ka vēlu vakarā - ap 23...)
(albalonga, man ir ļoti svarīgi zināt par Šekspīru! Atstāsi uz kuģa vai izglābsi?)
albalonga, man ir ļoti svarīgi zināt par Šekspīru! Atstāsi uz kuģa vai izglābsi?)
(ev, nu nedrīkst tak tā - es takš nezinu... Nu labi, ja tev viņs ir vajadzīgs - varu atstāt, lai gan Šekspīra izklaides funkciju uz salas Jacks pildīs...l)
Nu labi, ja tev viņs ir vajadzīgs - varu atstāt, lai gan Šekspīra izklaides funkciju uz salas Jacks pildīs...l)
(es īsti nezinu ko darīt ar Sāru. Man ir divi scenāriji... Bet laikam tajā kuram par labu esmu Šeks nav vajadzīgs)
Aleksejs.
Seko Evai.
-Kā tad tā! Tikai nesaki, ka esi iemīlējusies tajā ņūnā...
Viņš ironiski pasmejas.
-Viņš nav Tev piemērots. Es negribu, lai Tu vēlreiz tiktos ar viņu.
Aleksejs vēlējas komandēt. Viņam patīka šī mežone. Tas kas notika viņu starpā bija kas īpašs - kaisle, vai kaut kas vēl?
Alfredo
Sašūpoja uzacis.
-Lieliski, tā arī darīsim!
Izabella
-Nekad nesaki nekad.
Atkal veltīja Džordžam savu viltīgo smaidu.
( nu tauta kāds varētu būt brīvs
kāds kas būtu piejams
brīvlaiks sācies - jābauda to ir un sākšu ar neliacīgu gulēt iešanu)
(nu, būtībā man Džeina tagad neko nedara )
(nu, būtībā man Džeina tagad neko nedara )
( nu man tas sāk jau patikt
hja protams tava dzeina ir gatava sarunāties ar varen nelipno un neizprotamo matildi)
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 2."Pacific Titanic" 13. jubilejas balles telpa