TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 2."Pacific Titanic" 13. jubilejas balles telpa
(tāpēc jau pēc tā mana teksta par svaru sekoja smaidiņš - vienkārši es gribēju, lai suņuks pie Linka paliek...)
( albalondzīgi)
(WOW.... Bet vai tad viņs jau neuzvilka vesti Renatai. Nu labi!!!!)
Renata
Tikai mirkli lūkojās uz viņu un tad nevilšus pie sevis pasmaidīja uz pavisam īsu mirkli. Tad strauji piegāja pie viņa.
Spēcīgi iegāza viņam pļauku!
- Neuzvedies kā idiots! Un aizpogā vesti kārtīgi!
Viņa pacēla otru un ātri uzvilka, aizpogajot tikai vienu pogu.
Viņa bija ietiepīga un spēcīga - kā parasti. Viņa nošķaudījās, bet ignorēja šķavas. Viņa sagrāba Daņilu aiz rokas un vilka prom pa gaiteni.
- Ejam! Es zinu īsāko ceļu uz aizmugures klāju. Izskatās, ka priekšgals grimst.
Jose Armando
Redzēja, ka Tatjana zaudē spēkus, bet nezināja, kā viņai palīdzēt.
"Jārīkojas! Mna kaut kas jādara, lai viņai palīdzētu!"
-Mums ir jāiztur. TEV ir jāiztur. Ja paliksim šeit, mums draud nāve. Mums ir jāpeld. Nav laika. Tatjana,... lūdzu!
Viņš apķēra Tatjanu un pieturēja riņķi, lai viņai būtu vieglāk, un sāka peldēt, velkot viņu sev līdzi...
(WOW.... Bet vai tad viņs jau neuzvilka vesti Renatai. Nu labi!!!!)
(ops, es moš ko sajaucu.. 
es te satrp Dvīnēm, slidošanu un Islu bet nu vienalga.. ah, Paloma lepna par Renatu )
Daņiils
Vai tas bija tikai acu māns, vai Renata tiešām uz sekundi bija pasmaidījusi? Viņš nepaspēja ne attapties, kad viņa jau bija piegājusi pie viņa un vaigs iesvilās asās sāpēs. Viņš instinktīvi saķēra vaigu, ar acīm sekojot Renatai, kas pacēla otru vesti. Daņiils sekoja viņas paraugam un aizdarīja vesti. Jau pēc mirkļa viņš sekoja Renatai, atļaujot viņai pārņemt vadību. Tādas nu bija viņu attiecības - cīņa par vadību, par neatkarību... vēl par kaut ko? Bet tagad tas nebija svarīgi, svarīgākasi šobrīd bija nokļūt drošībā, tikt prom no grimstošā kuģa, kurš viņus abus varētu uz mūžiem noraut sev līdzi okeāna tumšajās dzelmēs. Daņiils juta atvieglojumu, ka Renatā ir atgriezusies drosme, apņēmība. Kaut kā Daņiils zināja, ka viņi izglābsies, esot abiem kopā viņi noteikti izglābsies.
(uh, man bik jau pārgāja iepriekšējā iedvesmotība, bet nu vismaz bija.. )
Tatjana
Kā caur miglu viņa dzirdēja Jose Armando vārdus. Viņa balss bija tik izmisuma pilna, tik lūdzoša. Viņa apskāviens deva siltumu un spēku, skatiens mazleit noskaidrojās un Tatjana apņēmīgi saņēma visus spēkus, atlaida Jose Armando roku, ciešak aptverot riņķi un palīdzēja Jose Armando pel'det tālāk no katastrofas vietas. Viān nerunāja, skatiens bija koncentrēts taisni pirkešā, visus spēkus viņa veltīja peldēšanai.
Renata
Ignorējot apkārtējo paniku, izveda Daņilu uz klāja. Lai pārejie rūpejas paši par sevi. Viņai bija svarīgi tikai lai izglābtos šis vīrietis un viņa. Tā bija tāda iekseja pārliecība - viņa neko nedomaja iekšeji un neapsvēra. Viņa rīkojās, strauji un bez liekas apdomas pieņemot lēmumus. Viņa lūkojās apkārt, novērtēdama situāciju. Viņi bija pakaļgalā, kurš stāvēja gandrīz vertikāli. Renāta turējās pie margām no visa spēka.
- Mums jātiek līdz pašam galam. No turienes mums būs jālec. Tas būs ļoti augstu. Tu māki peldēt? - Viņa uz mirkli pagriezās un ieskatījās Daņila acīs. Viņas skatienā bija rūpes.
Aleksejs.
Pa ceļu paķera dēli. Viņš uzlēca uz tā, ka viņa vēders gulēja uz deļa, galva, rokas bija brīvas, kāja daļēji bija ūdenī.
-Eva, pieķeries pie tā. Tā mēs varēsim peldēt ar komfortu. Citādi, mēs pārāk nogursim.
Dēlis bija diezgan liels, ērts.
Rubi.
-Labi.
Viņa paņema Alfredo roku savējā.
-Tikai leksim kopā. Uz 3. Tu skaiti.
Džordžs.
Pārbaudīja, vai ar vesti viss ir kārtība un lēca. Viņš sākumā ļoti dziļi iegremdējās ūdenī, tad izleca. VIņš atrada blakus peldejošo dēli. Sāka skatīties apkārt. Viņš gribēja ar cilvēku pūli peldēt tālāk, lai kuģis viņus neiegremdētu. Turklāt, te jābū kādai salai.
(Džordžs varēja par to zināt. Kā kapteinis, viņs te bieži peldēja. Sauszeme varētu arī nebūt redzama, tomēr par tas eksistenci viņš noteikti varēja zinat)
(3 dienas - tas ir nereāli. Viņi jau tā ir noguruši! Visu dienu tusēja, tad nogurdinoša balle, kautiņi, dejas, skandāli. Pēc tam visa tā lēkšana, stress. Man liekas, ka diena ir maksmums. 
)
Alfredo
Atkal nopūtās.
-Labi. Trīs... eeem, pieci, četri... nu labi, trīs, divi...
Alfredo dziļi ievilka elpu, pagriezās pret Rūbiju un pamāja.
-Viens.
Abu kājas atrāvās no kuģa virsmas un viņi ielidoja ūdenī.
(Nu karoč izpeld viņi tipa nākamajā rītā vai dienā pēc balles... Tur jau dazi izpeldējuši...)
Rubi.
-AAAAAAA! ()
Viņa pilnīgi iegremdējās ūdeni, tad izpelda. Rubi bija pilnīgi slapja, nobijusies. Ūdens bija auksts, viņa tricēja. Tad nekur neredzēja Alfredo.
-Alfredo, Alfredo, kur Tu esi? Alfredo!
Daņiils
Starp viņu un Renatu bija spēcīgā lietus veidotā miglotā siena, tāpēc Daņiils nebija pārliecināts, ko ir ieraudzījis Renatas acīs. Vai tiešām rūpes?
- Protams, ka es māku peldēt. - viņš stingri ieskatījās Renatas acīs, balss skanēja pārliecināti, iedrošinoši. - Mēs abi izglābsimies. Es to zinu. Un tu to arī zini. Mēs turēsimies kopā un mēs izglābsimies. Ejam!
Tā mēs varēsim peldēt ar komfortu. Dēlis bija diezgan liels, ērts.
(
Ērtāk nevar būt! Un vispār, pats iekārtojās un saka, lai Eva pieķeras! Jau otro dēli paķēra, starp citu. 
)
Eva
“Par ko viņš runā? Cik ilgi viņš vēl taisās peldēt? Uz kurieni?”
Viņa jau tagad jutās nogurusi. Eva mēģina uzrāpties uz dēļa, bet tā vietā apgāž Alekseju. ()
(Ragana atgriezās!!! 
Atvaino, ka parādījos tikai tagad. Vnk es pārāk nervozēju par daiļslidošanu - šoks, stress, nervi u.t.t. Tagad varu ilgi spēlēt. Esmu viena mājās. )
Jose Armando
Priecīgs, ka Tatjana saņēmās un peld.
“Nez cik ilgi vajadzēs peldēt? Cik tālu ir sauszeme?... Galvenais ir izkļūt dzīviem no šīs vētras un nepazaudēt Tatjanu.”
Viņš ciešāk apķer Tatjanu, jo viļņi gāžas pār viņiem ar lielu spēku.
(rubi, es tev rakstīju uz privāto. Manis arī te nebija. 
Vai, un prieks par tādu sagaidīšanu. )
(atvaino, nepamanīju Evas teikto. )
Aleksejs.
Bļuks. Viņš nokrita ūdenī. Izpeldēja. Uzrapās uz deļa.
-Es saprotu, ka Tu uz mani dusmojies, bet nevajag mani slicināt!
()
Eva
Jau atkal sarījās ūdeni un klepo.
-Idiots! Tieši to tu esi pelnijis, laies tevi noslīcinu par to, ka jaucies kur nevajag! – viņa dusmīgi uzkliedz.
-Palīdzi man!!!! – viņa kliedz, joprojām nespēdama tikt uz dēļa.
Aleksejs.
-Man Tev jāpalīdz? Interesanti par ko? Var būt par to, ka vēlējies mani nogalināt.
Nepalidzēja Evai, izmantoja to, ka Eva tagad atradas viņa varā.
-Lūdzi piedošanu. Citādi, tā arī nomirsi okeāna vidū!
Renata
Turoties pie margām, pielikdama visus spēkus pa stāvo, slapjo kuģa klāja grīdu devās uz augšu - uz klāja galu. Vienā brīdī viņas augstpapēžu kurpes paslīdēja un viņa gandrīz nokrita, bet Daņils bija viņai tieši aiz muguras, tāpēc viņa uzgrūdās viņam virsū un viņš viņu noturēja.
- Nolāpītās draņka kurpes viņa nolamājās un centās pieliekties, lai tās novilktu, bet nevarēja, jo kuģis pamatīgi viļņojās, grīda bija slidena un viņai bija jāturās pie margām.
Eva
“Ko?!! Ko viņš iedomājas?!! Lai es lūgtu piedošanu?!! Par ko? Nekā nebija, tad jau labāk mirstu!”
-Ej pie velna!!! Negribi, nepalīdzi! – viņa dusmīgi uzkliedz.
Vētra, visi satraukumi, tas, kā viņa pameta kuģi lika Evas domām saputroties tik tālu, ka viņa neapjēdza briesmas.
Viņa turpināja vicināt ar rokām un pat sāka peldēt sānus.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 2."Pacific Titanic" 13. jubilejas balles telpa
