(es tad laikam tinos prom)

diana
paskatījās uz linkonu pagriezās ar skatu uz klāju un atspiedās ar rokām prt bortu
- ne vienmēr tu vari darīt ko vēīes - viņas bals pieklusa - diezin vai tu vēlējies doties uz cietumu ja biji nepatiesi apsūdzēts - viņa vēlreiz apklusa un atsāka nedaudz klusākā balsī - turklāt ši balle bija vienīgais iemesls kā dēl spēju pierunāt tēvu ļuat man doties kur cienai bez viesiem tiem apsargiem kas tiktuā nedod nekādu labumu džīvopt kādu neilgu laiku cik necik normāli un tam laikam es varu ziedot vienu sasodītu vakaru  - viņa paskatījās uz leju un tad atkal uz linkonu

Eva
Viņa jau paspēja nožēlot, ka izdomāja staigāt pa klāju. Bija vēss, pūta stiprs vējš.
Bet jebkas šobrīd šķita labāks par atgriešanos ballē. Labāk nogaidīt.
Un Gareds? Eva nezināja ko iesākt. Ja nu Aleksejs atkal jaucas iekšā (Eva bija pārleicināta, ka viņš to darīs!)? Viņš var visu sabojāt.
Viņa nolēma izbaudīt laiku kopā ar Jude, kamēr viņiem neviens netraucē. Viņa uzsmaidīja Jude.

Jude redzējis Evas smaidu, uzsmaida viņai pretī.
- Šovakar ir skaistas debesis, vai ne? - Jude jautā, vērojot sarkanīgi lilligās debesis..
Tad viņš pievērš skatu Evai.
- Vai Tev nav auksti? Es Tev iedošu savu žaketi, vai arī varam iet iekšā, uz balli. - Jude skatās uz Evu un smaidot saka.

Eva
-Kad esmu kopā ar tevi, man viss šķiet skaists. – Eva atbild un sapņaini skatās uz Jude.
-Un es negribu, lai kāds iztraucē šo mirkli. Paliksim šeit, vēl nedaudz, labi.
Evai sametas zosāda.
-Un, ja nebaidies nosalt pats, tad es neatteiktos no tavas žaketes. – Eva smiedamās piebilst.

Eva
Sajuta ap sevi patīkamu siltumu. No žaketes vai arī no Jude pieskāriena? To Eva nesaprata.
-Paldies. – viņa saka un ļauj Jude sevi apskaut.
-Tā ir daudz labāk. – viņa koķeti smaida.
Jude sabiedrībā Eva jutās droši. Viņš bija savaldīgs, uzmanīgs, maigs... Un bagāts.
-Vai drīkstu uzdot tev jautājumu?

(Es?! Varbūt Eva? Ir neliela atšķirība. )

Eva
-... Kāpēc tu joprojām neesi precējies? Tādam vīrietim, kā tu noteikti jābūt bariem pielūdzēju...
Eva izskatās nedaudz samulsusi par savu jautājumu.
„Jānoskaidro par viņu kas vairāk.”

(Nekas. Es jau jokoju. )

Eva
„Nauda un sabiedrības stāvoklis... Nav brīnums! Bet es tev būšu īstā un vienīgā, mīļumiņ!”
-Ak, piedod! Es negribēju, lai tu saskumsti! Tas.. tas ir tik cietsirdīgi! Es... - Eva līdzjūtīgi skatās uz Jude.
-Nu, teiksim tā. Es arī vēl neesmu atradusi savu īsto un vienīgo. – viņa smaida.
„Bet es jau zinu, kurš tas būs!”
- Labi, varbūt iesim atpakaļ? Es negribu būt vainīga, ja tu sāaukstēsies. – viņa jautri pasaka un un aicina Jude iet.

(Pusstunda pagāja. Bet man tomēr prieks, ka parunājām. Kaut nedaudz.   Tikai es atcerējos, ka viņi par to jau runāja. Evai sajuka. Rīt forumā būšu jau no 14.30.. Nezinu, vai pēc Zorro ilgi palikšu. Būs jāgatavojas k/d. Atā. )

Jude pasmaida un paskatās uz Evu.
- Neesmu jau vārgulis, nesaaukstēšos.. Bet nu ja jau jaunkundze vēlas, tad ejam iekšā.
"Kaut nu tu nebūtu tāda, kā citas, kas mani izmantojušas, jo vēl vienu vilšanos es nepārdzīvošu.."
Viņi ieiet iekšā..

(Man arī prieks, paldies par spēli.. Tiekamies tad rīt.)