TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!
Jose Armando
Sadzird Tatjanas čukstus un pieliecas viņai tuvāk.
-Tatjana? Tu mani dzirdi?! Tatjana! - viņš priecājas, ka Tatjana atguva samaņu.
-Cīnies! Tev jāiztur. Drīz mūs atradīs glābēji un varēs izsaukt arstu.
„Cerams.”
Viņš gribēja ticēt saviem vārdiem un iedrošināt Tatjanu.
-Šeit ir vēl citi izdzīvojušie. Turies.
(Ok, rubi. 
Gaidu. 
)
Eva
Nievājoši skatās uz Alekseju, kurš cenšas viņai uzvilkt kurpes. Viņa to negaidīja. Tas pat ir interesanti, gaidīt, ko viņš darīs tālāk.
„Kārtējai teātris. Bet viņam labi izdodas. Ticami. Un ko man? Piespēlēt? Bet es jau tā te tēloju! ”
Tomēr sirds dziļumos viņa izbauda arī šīs tēlotās rūpes, jo patiesībā ilgojas pēc tā, lai vīrieši viņai izdabātu.
-Nē, man nekas nekaiš. – viņa pieceļas.
„Pat ja kaitētu, tu par to neuzzinātu!”
-Paldies! – viņa uzrkrītoši laipni pasaka un iet uz priekšu. Bez papēžiem ir daudz ērtāk.
-Un es pirmīt runāju par visiem taviem „uzvedumiem”. Par līgavu, lēts triks, star citu, par dzīvības un nāves jautājumu... – viņa nepagriežoties pret Alekseju saka.
Viņas seju rotā smaids, jo viņa ir atkodusi Alekseju.
"Patīkot es viņam! Tāpēc bija tik riebīgi jāizturas! Es neko neesmu aizmirsusi, tev nāksies par visu samaksāt! Un tu man esi par prastu, par iedomīgu, par nekaunīgu... ... "
Daņiils sajuta spēju, traku vēlēšanos pieņemt viņas piedāvājumu, piedzerties kopā ar viņu un pasūtīt visu un visus pie velna. Visus, izņemot pašu Renatu. Šī vēlme sadusmoja Daņiilu un tas izpaudās arī viņa reakcijā pret Renatu. Viņš izrāva pudeli no viņas rokām un nometa to smiltīs, kur šķidrums no neaidarītās pudeles lēni tecēja smiltīs... [tas tā, tsarp citu, bet kādu rumu viņi tur dzer? Ir visādu krāsu varianti ] Tad Daņiils satvēra Renatu aiz rokas.
- Renata, tur tālāk ir vīrietis un kāda ļoti slima sieviete. Viņi gaida mūs. Un mēs tūlīt iesim pie viņiem. - pagriezās pret Džordžu un negribīgi noteica. - Jūs droši vien gribesies nākt līdzi.
Tatjana sadzirdēja Jose Armando balsi. Viņš bija te. Pie viņas. Un tagad jau viņa spēja pat izšķirt vārdus, ne tikai uztvert skaņu. Tatjana tvērās pie viņa blss un vārdiem, lai neļautu sev atkal aislīdēt nebūtībā.
- Man... slāpst. ļoti...
Arī šis izskanēja tikai kā vārgs čuksts. Spēka nebija nemaz, katrs vārds prasīja milzīgas pūles.
(ak,jūtos kā sadiste, moku Tatjanu :d )
Renata
Strauji pieliecas un senšas izglābt dzelteno šķidrumu, kurš plūst no pudeles. Arī Jacks piesteidzas.
Jacks
- Ak, nē, nē... nē... - Patiesi pārdzīvo un jau ienīst Daņilu.
Renata
Nikni pieceļas, lai arī pamatīgi grīļojas.
- Tu esi idiots!!!! - To viņa saka Daņilam. - Tu nesaproti, kas ir jautrība... - Bet kaut kur viņas apziņā šis tas ir aiķēries. - Kas vel ir izglābušies????
Jacks
Dziļi nelaimīgs - vel vairāk izglābušies - tas nozīmē - vel vairāk ruma dzēraji un laistītaji....
Jose Armando
-Slāpst... Jā, es saprotu, pacieties nedaudz.
„Slāpst.. Nevaru jau es viņai dot jūras ūdeni!”
Jose Armando aiziet līdz citai palmai, uzmanīgi to pakrata, lai nokrīt kokosrieksti, bet netrāpa uz galvas.
Vienu kokosriekstu viņš uzmanīgi sašķeļ ar akmeni, tā lai viss šķidrums neiztek ārā.
Viņš atnes to Tatjanai, pienes viņai pie lūpām.
-Ņem, tas ir kokosrieksts.
( Un es jūtos tik muļķiģi, kad rakstu par tiem kokosriekstiem!)
Marī pamostas un pamana, ka Gareds nav teltī. Iziet no telts un ierauga Garedu sēžam pie okeāna... Muļķa romantiķisnodomā Marī un dodas tālāk, lai meklētu labāku kompāniju. Viņa iet kādu laiciņu līdz pamana trīs vīriešus un sievieti, kuri dzer rumu. Marī pienāk pie viņiem un optimistiskā tonī skaļi ierunājas:
- Sveicināti! Vai arī es varētu iegūt kaut malku šī dievišķā dzēriena! Eu, dodiet man rumu! Jūs nesaprotat!?
Izabella
Izdzird paskaļāku troksni. Iet uz skanās pusi un ierauga bariņu cilvēkus ar ruma pudelēm. Noslauka asaras noacīm un vēro viņus, atspiedusies pret kādu koku.
Dziļi nelaimīgs - vel vairāk izglābušies - tas nozīmē - vel vairāk ruma dzēraji un laistītaji....
( Kā man viņš patīk!!!)
Džeina
Izvelk no kabatām maisiņu ar riekstiem un sāk grauzt.
-Nedaudz izmirkuši, bet nu ko...
Jacks
Kļust aizvien nelaimīgaks par cilveku pieplūdumu. Steidzīvi kabatās noglabā divas pudeles...
(a albalonga dodas vannā savas domās plānot jaunu stastu par Stefanu Lambjēlu... Ieskaiet man kādu aktrisi, kura ir maza augumā, bet puiciska, sportiska un simpātiska, nu tada ar raksturiņu un tādu cool stilu, kurs ir gluži pretejs Lambjēla romantiskajam....)
Marī
- Eu, smukais! Ko tu tur slēp!? No Marī de la Vuāras neko nenoslēpsi!
(mums te drīz būs jātaisa sieviešu anonīmie alkoholiķi )
(par aktrisēm runājot... pirms lasīju šo, ko teici tikko, likās ka piemērota Sara Maldonado, bet viņa tāda romantiska tipa, tādēļ neder...)
(vēl divas nekam nederīgas idejas - audrey tautou vai natasha klauss)
(angy, kas ir ar Alfredo? Viņš neko nav atbildējis... )
Džordžs.
-Jā, es iešu ar jums.
Tas idiots neatbildēja uz manu jautājumu. Bet nekas, Renāta ar savu uzvedību viņam atriebsies par mani. Šī doma uzjautrināja Džordžu. Man paveicās, ka viņs neiekrita Renātas lamatos, citādi tagad ļoti pārdzīvotu. Interesanti, kā tagad klājas Izabellai?
Aleksejs.
-Aaaa, Tu runā par to..
Aleksejs iesmējās.
-Tas, tas... Es nezinu, kas ar mani notika, vnk man nepatīka, ka Tu atradies to tipu sabiedrībā, es vēlējos būt kopā ar Tevi. Bet tie idioti man traucēja.
Aleksejs izdzirdēja kādu skaņu.
-Kušsss.
Viņš ieklausījās. Tad Aleksejs pagrieza pa kreisi. Viņa un Evas priekšā atradās upes strautiņš - kaut kas līdzīgs ezeram, ar nelielu ūdenskritumu.
-Mēs esam glābti!
Rubi.
Viņai apnīka apskāvēt Alfredo. Emocijas jau pārgāja. Tad viņa pamanīja Marī.
-Sveika! Es Tevi redzēju kuģī. Mani sauc Rubi, bet Tevi?
(Man Natasha Klauss tikai ar mūķeni asociējās tagad. Bet runājot par Sāru - tas ir laba ideja. Viņa ir ļoti skaista. Runājot par raksturu, Sāra taču ir aktrise, tāpēc neobligāti, kā viņa var būt tikai romantiska. Domāju, ka alby viņu lieliski apspēlētu. )
(ups, Alfredo aizmiga )
Alfredo
Alfredo nezināja ko teikt, tāpēc visu šo laiku bija kā zemē iemiets. Tad viņš beidzot atguvās.
-Nu ko, būs jādomā, ko darīt tālāk...
Izabella
Pamanīja Džordžu.
-Džordž?
Balss bija vāja un nedaudz aizlūza.
Отредактировано angelina (24.03.2008 21:34)
Eva
Alekseja atbilde viņu uzjautrināja. Tik egocentrisku cilvēku viņa vēl nebija satikusi.
-Un kā tev liekas, tu pats neesi idiots? Ar ko tu esi labāks par viņiem? - viņa žilbinoši smaidot jautāja.
Tad izdzirdēja ūdens šalkoņu un ieraudzīja upītes veidotu līcīti ar ūdenskritumu.
-Un tagad tu esi tas, kurš auro par glābšanu, lai gan mums pat nav naktsmītnes! – viņa asi teica, joprjām nemainot savu sejas izteiksmi. Viņa laipni smaidīja.
Eva piegāja tuvāk ūdenim, iesmēla sav plaukstās dzirdro šķidrumu un padzerās. Ūden tecēja viņai pa vaigiem, kaklu...
Pēc jūras sāļā ūdens āda nepatīkami sūrstēja. Eva nomazgāja šo nepatīkamo sajūtu.
Eva gāja pa akmeņiem, lai tiktu tālāk no zemes, bet nekāptu iekšā ūdenī.
Džordžs.
Metās Izabellas apskāvienos.
-Izabella! Tu esi dzīva! Es nespēju tam noticēt! Mīļā!
(tā kā Marī Rubi neredzēja, pieņemsim, ka Rubi ar viņu nesarunājās )
Rubi.
Paskatījās uz telti.
-Alfredo, te kāds bija. Tas nozīmē, ka ne tikai mēs izdzīvojam.
Tālumā viņa pamanīja Jude un Garedu.
-Freddy, es redzēju šos cilvēkus uz kuģa.
Viņa steidzas Gareda un Jude virzienā.
-Sveiki! Cik esmu priecīga jūs te redzēt!
Viņa neslēpj savu prieku. Rubi radās iespēja izdzīvot.
Aleksejs.
Aleksejs apbrīnoja Evas skaistumu. Neskatoties uz grimšanu, Eva tā arī bija izsmalcināta, gracioza.
-Kāpēc Tu nepeldējies?
Aleksejs pieskrēja pie Evas, pacēla viņu.
-Tev jānomazgājās.
Tad Aleksejs kopā ar Evu ielēca ezerā. ūdens bija vēss, bet ļoti tīrs, patīkams. Aleksejs pietuvojas Evai un apskāva viņu.
(man salūza dators, tāpēc nezinu, kad vēl te būšu. Ceru, ka to drīz noremontēs )
(bļin, es nesaprotu. Viņš pacēla Evu un ielēca kopā ar viņu ūdenī. Tad kā viņš varēja vēl pietuvoties un apskaut? Un, rubi, es ļoooti ceru, ka drīz tavs dators bus kārtībā. 
)
Eva
Kļuva priecīgāka, pat jautrāka, cik nu tas šādos apstākļos bija iespējams.
Viņa pat nepaspēja atbildēt uz Alekseja jautājumu, kad viņš jau bija iemetis viņu ūdenī.
Viņa sajuta Alekseja pieskārienu, kas likās pēc elektriskās strāvas sitiena.
„Kā viņš uzdrošinās?!!!!”
No pārsteiguma un aukstā ūdens viņai aizrāvās elpa, bet drīz viņu jau sāka smacēt pašas dusmas. Brīdi viņa vienkārši skatījās apkārt, nespēdama noticēt, ka tas patiešām notiek.
-Stulbenis!!! Ko tu izdarīji?!!! – viņa sašutumā atgrūda Alekseju.
-Vai neredzēji, ka eju par akmeņiem un netaisos peldēties?!!! Muļķis!!!
Viņa paskrēja uz krasta pusi, bet pusceļā apstājās. Kleita jau tā bija atkal slapja.
„Ko nu vairs..”
Eva veltīja Aleksejam kārtējo naidīgo skatienu un devās pie ūdenskrituma.
Viņa nostājās zem tā, ļāujot ūdenim šalkties pār viņu un sniegt tik patīkamo tīrības sajūtu, spirdzinošo vēsumu.
Izabella
Cieši apskauj Džordžu un sāk kratīties elsās, pār vaigiem līst asaru straume.
-Džordž, bet viņa nekur nav! Viņš ir miris!
Alfredo
Seko Rūbijai.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!
