Šeks
Aizspeiž degunu, jo te baigi smird...
- Mums tagad vienkārši katastrofāli nepieciešams nomazgāties... Ak, daiļa lēdij, vai jūs varbūt zinat, kur mēs to varētu darīt?????
TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!
Šeks
Aizspeiž degunu, jo te baigi smird...
- Mums tagad vienkārši katastrofāli nepieciešams nomazgāties... Ak, daiļa lēdij, vai jūs varbūt zinat, kur mēs to varētu darīt?????
Džeina
Nospļaujas.
-Nu tā jau man šķita.
Eva
„Tik tiešām, katastrofāli!”
-Es jums piekrītu, manu varoni. Satrp citu, es nemaz nezinu jūsu vārdu? – viņas vārdos ir neapšaubāma ironija, jo Eva nav pārliecināta, ka krūmos tiešām kāds bijis. Toties viņa redzēja šī vīrieša izbīli.
-Nē, diemžēl, es to nezinu. Mēs varam pameklēt. Labu gabalu tālāk bija strautiņš.... Varbūt, arī šeit kaut kur ir?
Viņa atcerās strautu, kuru atrada kopā ar Alekseju.
Džeina
Nospļaujas.
-Nu tā jau man šķita.
matilde
sāk histēriksi smieties
viņa uzliek rokas uz vēderu viņa saruastīti ko mēgina teikt
bet smiekli viņu uzvar
viņa iekrita ūdenī aiz kastes
uz brīdi viņa bija zem tā bet tiktuā smējās pacēlas mazi brubulīsi un viņa izc''ela galvu no ūdens
demonstratīvi uzlika elkoņus un rokas uz kastes
tad uztaisīja nopietnu sejas isteiksmi
- tu tiktiešam esi sieviete kurā es varētu iemīlēties - nedabīgi pispuškoti uzspīlēti i'tkā koķetīgi mirķškina acis
Отредактировано pinocchio (28.03.2008 19:11)
Tatjana knapi sadzirdēja Jose Armando vārdus. Paciesties... Jā, viņai jāpaciešas, Jose Armando iedos viņai padzerties, viņš iedos... iedos... Apziņa atkal sāka aizpeldēt, kad viņa sajuta savām lūpām pieskaramies ko raupju un pēc brīža tām pieskārās arī svaigs šķidrums. Tatjana pateicīgi pavēra lūpas, ļaujot tam ietecēt mutē, ļaujot veldzēt slāpes.
Tatjana uz brīdi pavēra acis, apkārt jau satumsa un Jose Armando seja lielākoties slēpās ēnās, tomēr Tatjana ieskat'jās viņa acīs.
- Paldies...
viņa nočukstēja un aizvēra acis, ļaujoties bezspēkam. Viņai tik ļoti nāca miegs....
Daņiils satvēra Renatu, lai noturētu viņu līdzsvarā.
- Ir izglābušies vīrietis un sieviete, es viņus n epazīstu. Sievietei ir ļoti slikti. Renata, tu manī klausies? Viņi mūs gaida.
Tobrīd Daņiila uzmanibu novērsa sieviete, kas nu jau bija ciešā apskāvienā ar Džordžu. Daņiils vienaldzīgi vienā acu uzmetienā novērtēja, ka viņa ir īsta skaistule, bet tad pievērsās Renatai, nolēmis, ka šis ir labākais brīdis pazust - kamēr Džrodžs ir aizņemts.
- Renata, iesim! Lūdzu...
Daņiils cieši ieskatījās Renatas acīs.
Džeina
Skatās uz Matildi, vienu uzaci saraukusi uz augšu.
-Zini, labāk zem ūdens arī būtu palikusi - klusiņa tu esi daudz jaukāka.
gareds
sapratis ka neviens ar viņu nerunā, viņš olēma pameklēt saldūdeni.
viņš sāka iet pa džungļiem.. visu laiku atcerēdamies uz kuru pusi ir pludmale un telts .
Džeina
Nolemj vairs neuzturēties šīs neciešamās sievietes sabiedrībā.
-Uz neredzēšanos, cerams...
Staigā pa salu. Pamana vēl kādu cilvēku - Garedu.
-Sveiki!
gareds
-ooo.. sveika- viņš priecīgs ka sastapis kādu pazīstamu cilvēku.
Džeina
-Ak, paldies dievam, es jau domāju, ka te vienas harpijas...
Džeina nedaudz atslāba.
gareds
-wow..wow...wow... ir vēl kāds izglābies???- viņš ievaicājās
- tur ( viņš parāda uz pludmas pusi) vēl ir daži izglābušies- vinš saka smaidot
Džeina
-Jā, es satiku cilvēku, kuru redzēt jau nu būtu bijis pēdējais, ko es vēlējos.
Tomēr Džeina atkal iedomājās par kasti - nez, kas tur bija? Garedam neko par kasti neteica.
Marī
- Nestreso, garmatainais! Tavs rums noteikti ir tāds sūds, ka tev pat kauns to kādam dot!
Marī acīs iemirdzējās uguntiņas, kā jau parasti, kad viņa strīdējās...
matilde
dzīķi ieelpo
bet nekāpj ārā no ūdens
viņa apēžas uz kastes un kājas atstāj ūdenī
viņa viscaur bija slapja un ne jau patīkamā ziņā slapja nebija ne putu nes smarzas parasts ūdens
viņa sjatījās uz horizontu - iegrima tajā itkā viņas skatiens būtu pielipināts
Džeina
Joprojām domā par kasti. Ja nu tur iekšā ir kaut kas garšīgs? Vai nez - kādi ieroči?
-Labi, Gared. Man ir daudz darāmā - gribu sev ierīkot guļvietu. Uz plikas zemes negulēšu. Tā ka pagaidām - uz redzīti.
Džeina negaidīja atbildi, tikai aizskrēja caur krūmiem. Kad viņa atkal ieraudzīja Matildi, aizslēpās aiz krūmiem.
Sasodīts, viņa atkal ir uz kastes. Tādu izdevību palaidu garām... Nekas, būs labi, tikai jānogaida īstais brīdis...
matilde
nopūtās tad paskatījās uz kast un nedaudz uzsita uz tās
- labi pietiek dullās daudkas horizonts tagad dabusim tevi ārā - viņa centās izvilkt kasti ārā bet tad apnika - viņa atļāvās atvērt kasti turpat ūdenī
viņa paskatījās uz kasti brīdi to nopētīja un tad mēgīnāja to atvērt - fak - skaļi viņas nags dziļiniel;uza un viņa atkal apsēdās uz kastes ar skatu uz salu
Džeina
Rāpus lavās tuvāk Matildei un kastei. Pielavās no mugurpuses.
-Bū!
Pēkšņi iekliedzas.
matilde
iesmējas un nedaudz ieslīdēja ūdenī un uzlika rokas virsū kastei
uzspīlēti - aaaaa cik jauki tu tomēr noilgojies pēc manis - iesmejas - es jau zināju ka es tev liekos pievilcīga - uzkrītoši, iestudēti atme nelilo matu škipsnu uz pieres atpakaļ
Džeina
-Netēlo muļķi, es atnācu pēc kastes.
Groza galvu apkārt. Pamana kaut ko gabalu tālāk, ūdenī.
-Tas taču ir cilvēks...
Džeina
-Netēlo muļķi, es atnācu pēc kastes.
Groza galvu apkārt. Pamana kaut ko gabalu tālāk, ūdenī.
-Tas taču ir cilvēks...
matilde
- tad tu varētu pievērsties cilvēkam nevis mania kastei
, atkārtoju mani
tam cilvēkam tu noteikti esi vajadzīga es nespēju palīdzē - izteiksmīgi
skatās uz cilvēku
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!