TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!
Džeina
-Tu nu gan esi stulbene!
Džeina piepeld tuvāk un pārliecinās, ka tas patiešām ir cilvēks. Neskatās ne uz seju, neko, peld pakaļ, apķer ar roku un dodas uz krasta pusi. Kad jau ir krastā, Džeina nolaiž sievieti zemē, tausta pulsu.
-Viņa ir dzīva. Matilde, vai tu atpazīsti šo sievieti?
Eva
„Tik tiešām, katastrofāli!”
-Es jums piekrītu, manu varoni. Satrp citu, es nemaz nezinu jūsu vārdu? – viņas vārdos ir neapšaubāma ironija, jo Eva nav pārliecināta, ka krūmos tiešām kāds bijis. Toties viņa redzēja šī vīrieša izbīli.
-Nē, diemžēl, es to nezinu. Mēs varam pameklēt. Labu gabalu tālāk bija strautiņš.... Varbūt, arī šeit kaut kur ir?
Viņa atcerās strautu, kuru atrada kopā ar Alekseju.
Šeks
- Strautiņš???? īsts strautiņš???? - Izskatās laimīgs, bet tad pēkšni bažīgs. - Bet jūs esat pārliecināta, ka tajā nedzīvo krokodili?????
Daņiils satvēra Renatu, lai noturētu viņu līdzsvarā.
- Ir izglābušies vīrietis un sieviete, es viņus n epazīstu. Sievietei ir ļoti slikti. Renata, tu manī klausies? Viņi mūs gaida.
Tobrīd Daņiila uzmanibu novērsa sieviete, kas nu jau bija ciešā apskāvienā ar Džordžu. Daņiils vienaldzīgi vienā acu uzmetienā novērtēja, ka viņa ir īsta skaistule, bet tad pievērsās Renatai, nolēmis, ka šis ir labākais brīdis pazust - kamēr Džrodžs ir aizņemts.
- Renata, iesim! Lūdzu...
Daņiils cieši ieskatījās Renatas acīs.
Renata
Viņai īsti negribas iet - tepat ir labi. Viņa minstinās.
- Nu labi, varam iet.... - Viņas balss neapšaubāmi liecina par viņas reibuma pakāpi. - Tikai man noteikti jāpaņem rums... Kapteni, Jack! Kapteni, Jack! - Lūkojas apkārt...
Streipuļo pie Jacka. Viņam blakus stāv Marī. Renata uzgrūžas Marī.
- Atvai...- Žagas. - nojiet...
Jacks
Priecīgs, ka Renata parādījās un pagrūda malā Marī. bet - atkal žagas.
- Renata, tu atkal žago...
Renata
- Kapteni Sperow - Viņa teatrāli salutē. - Ārkārtas situācija - man vajag rumu...
Jacks
- Rums? - Nevainīgi. - Nē - ruma vairak nav...
Renata
- Ak, nav? - Sagrīļojas un uzgāžas virsī jackam. Abi nokrīt... 
Marī
pieceļas un cenšas savaldīties.
- Alkoholiķu varza...
Rubi.
-Paldies par banāniem. Jā, es vēlos tagad pagulēt.
Rubi ienāca teltī un nogulās.
Džordžs.
-Izabella, mums tagad jāiet, kaut ko jādara, jārīkojas. Iesim, pameklēsim vēl cilvēkus, kuri izdzīvoja.
Viņš pasniedza Izabellai roku.
Aleksejs.
Pamodās. Viņš skatījās apkārt, bet Evas nekur nebija. Aleksejs apģerbās, tad paēda banānus un gāja Evas meklējumos.
Aleksejs.
Meklē cilvēkus. Tad viņš pamana Renātu, Jacku, Marī.
-Marī! Tu esi dzīva! Kāds prieks Tevi redzēt.
Kaut arī Alekseja un Marī attiecības nemaz nebija laipnas, tomēr viņš bija priecīgs par to, ka viņa paziņa izdzīvoja. 
))
Izabella
Ar akmens ģīmi.
-Kā teiksi, Džordž... Es šobrīd nespēju domāt. Patiesībā man vajadzētu pagulēt.
Alfredo
Priecīgs, ka Rubi beidzot piekrita iet gulēt. Ielīda teltī un pieglaudās blakus Rūbijai.
Marī sarauca degunu
Atkal tas mērglis... Tomēr labāk satikt viņu, nekā šos divus alkoholiķus
- Jā, es izdzīvoju. Es tev nerēgojos un neesmu halucinācija vai rēgs!
Rubi.
Redzēja, ka Alfredo ir blakus. Viņa ātri aizmiga, jo bija ļoti nogurusi.
Džordžs.
Viņš tikai vēlējas doties prom, kad pamanīja Marī un Alekseju.
-Sveiki, kā redzu, izdzīvoja diezgan daudz cilvēku. Es domāju, ka to būs mazāk.
Aleksejs.
Atkal tai skuķei ir slikta oma.
-(Marī) Es jau neteicu, ka Tu esi halūcinācija.
-(Džordžam un Izabellai) Sveiki! Man arī prieks, ka tik daudz cilvēku izdzīvoja. Kādi ir mūsu nākotnes plāni?
Džordžs.
-Nav ne jausmas. Bet man liekas, kā jāsasauc kāda padome, visu jādar kopīgi.
Marī
(Džordžam) Jūs laikam gribējāt lai visi neizdzīvo un neviens jūs nevar vainot katastrofā, ja!?
(Aleksejam) Tomēr tu izteicies visnotaļ muļķīgi...
Izabella
-Džordž, kāda vēl padome, vienīgais, ko es tagad gribu, ir gulēt... Varbūt to padomes sasaukšanu var nedaudz atlikt?
Отредактировано angelina (28.03.2008 22:56)
Džeina
-Tu nu gan esi stulbene!
Džeina piepeld tuvāk un pārliecinās, ka tas patiešām ir cilvēks. Neskatās ne uz seju, neko, peld pakaļ, apķer ar roku un dodas uz krasta pusi. Kad jau ir krastā, Džeina nolaiž sievieti zemē, tausta pulsu.
-Viņa ir dzīva. Matilde, vai tu atpazīsti šo sievieti?
matilde
- kā es agn varu zināt - glaimojoši - man vairāk patīk tādas sievietes kā tu , uz blondīnēm nesokatos vias vienīgas, tik stulbas bet tu - nebeidz muļķīgi smaidīt
beidzot izvelk kasti ārā no ūdens un paskatās uz savu nagu tad apsēžās blakus sieviete un savai kastei
Džeina
Pašķir matus nost no sievietes sejas.
Tā, tā, manā datu bāzē bija viņas vārds. Tūlīt atcerēšos...
Džeina uzsita knipi.
-Viņas vārds ir Diāna. Bet, nu ko, tas laikam šobrīd un šeit nav būtiski.
Džeina pieliecās un veica mākslīgo elpināšanu.
-Esi stipra, būs labi...
Pieliecās vēlreiz.
matilde
brīdi skatījās uz guļošo sievieti un tad uz džeinu
- datu bāzē nu tava datu bāze laikam ir pavisma sajukusi , nu datu bāzi tu noteikti zuskati par savām smadzenēm , tās tiktiešam ir sajukušas jo ši sieviete pavisam noteikti ir barbara degamo , sabiedrība ļoti pazīstam , nu ja bet tev jau tādas lietas ir svešas tur cilvķi steigā apģērbti uzpīlēti
diana
sāka kleot
škita viss viņas vēders bija piepildīts ar ūdeni
viņa jutās neērti sajās pinīgi slaphjajās drēbēs un tās viņu žnaudza
acu priekša bija ši sala horizonts , ūdens kas bija tik ļoti ilgi skalo'jies viņai mutē
(ew, par datu bāzi viņa tikai domāja Matilde nevar dzirdēt Džeinas domas )
Džeina
Neklausījās Matildē.
-Viņai trūkst elpas.
Džeina centās palaist vaļīgāk Dianas smagās, slapjās drēbes.
-Skaties uz mani, Diana, skaties! Tu mani redzi? Cik pirkstus es rādu?
Parāda divus pirkstus, pavicina gar acīm.
(ew, par datu bāzi viņa tikai domāja Matilde nevar dzirdēt Džeinas domas )
( eh sajucu )
diana pa pusei aspsējas un tajā paša brīdi atkrī smiltīs un beidz klepot viņas acis pievērās un viņa aiz bezspēka aizmiga - divi - pirms iemigšanas viņa klusi nočukst
matilde
- barbara degamo, kas gan par cilvēkiem ir bijuši uz kuģa, suņa naglas, tie kas sevi uzskatas par māksliniekiem , sabiedrības krējums, beigās vēl būs kāds noziedznieks - iemējās - es gan nesmu eksperte šajā jaut'jumā bet viānai laikam jāpaguļ , ņemot vērā cik ilgi viņa atrdās ūdenī
Džeina
-Jā, viņai tikai jāatpūšas, šī sieviete atkopsies. Bet nez vai viņu gluži šeit vajadzētu atstāt...
Jose Armando
“Viņa atkal atslēdzās... Bet vismaz padzērās. Tas nāks viņai par labu.”
-Tatjana... Cīnies! Tev jāizdzīvo. Ja reiz mēs nenogrimām līdz ar kuģi, mums ir pienākums izdzīvot tagad.
-Es negribu tevi zaudēt.... Tatjana. ...
“Kur palicis tas vīrietis? Ja nu kaut kas ir noticis?”
Jose Armando sāk rīkoties, veidot kaut ko no zariem...
Eva
“Krokodili? Strautiņā?!” Viņa sāka smieties. “Nu jā, un briesmoņi krūmos!”
-Esmu pilnīgi pārliecināta, svešiniek, ka krokodilu tur nav. Bet tas ir tālu.
“Viņš nestādās priekšā… Nu labi.. Varbūt, tā pat ir labāk.”
-Ziniet, es tomēr gribu vispirms noskaloties jūrā, savadāk šie dubļi izžūs uz manis. Un to es negribu.
Eva iet uz jūras pusi, ieiet ūdenī, nomazgā dubļus.
-Jūs nenāksiet?
Džeina
-Bet nu labi.
Paskatās uz Matildi.
-Atstāšu viņu ar tevi, aiziešu pameklēt kādus augus, kas viņai varētu palīdzēt.
Džeina iet caur krūmiem prom.
matilde
pasmaida, paskatās uz kasti
un tad pārliecinās vai viņa tiktiešam ir aizgājusi
kamēr viņa ievelk kasti krūmos un uzliek tai virsū lapas pati aspēžas tai līdzās
koki ir pietikeoši priekša lai būsu iepējams nesaredzēt
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!
