diana

pacel galu uz augšu  un pieliek roku pie tās
- jūs varētu lūdzu klusā
- atver acis un paskatās uz evu - jums varbūt vajadzētu nomierināties jūs isktāsties ļoti uztraukta

Jude mierīgi ēda savus mango, līdz dzirdēja spalgus kliedzienus.. Viņš domāja, ka viņam jau ir halucinācijas.. Bet tad viņš vēlreiz tos dzirdēja.. Jude uztrūkās kājās..
"Kas te notiek? Kapēc es dzirdu kliedzienus?" viņš nodomāja un viņam sametās mazliet bail..
Viņš paķēra 2 mango, jo, iespējams, šeit vairs neatgriezīsies, un gāja uz to pusi, no kuras nāca kliedzieni.. Diezgan ātri gāja.

Eva
Pēc sievietes pēdējā "jums" beidzot saprot, ka visu laiku bija viņu uzrunājusi uz "tu". Viņa piespiež sevi nomierināties.
-Es.. Piedodiet, es tiešām esmu satraukta... Es esmu Eva Granados. Un mēs tiktiešām nesarunājāmies, vienkārši es jūs redzēju. Un tagad ļoti priecājos jūs ieraugot... Pietam, dzīvu...

diana

paskatās uz okeānu
un saliek rokas sānos
pacel uzacis
- man arī prieks ka esmu dzīva
bet kāpēc jūs esat tik satraukt??? , nu vismaz tik ļoti
ja neskaita, kuģa nogrimšanu , tīru drējbu vannu , mantu suņu... - novelk - neesamību vai tad vēl kas noticis???? - skatās visur apkārt tad ieliek roku matos - jums jau šeit nav kāds salons , ši sala isktās tikpatkā natpdzīvota , bet saliniekiem jaun noteikti kas ir , tu varbūt mani varētu aizvest uz šis slas tā saucamo centru - paskatās uz mežu - un ja iespējams ne caur mžu - pasmaidada un novelk netīro jaku

diana

saviebj seju
- un es gandrīz noteicēju  - sāk smieties - tā daļa par to ka šeit nav salona , istās tīri ticam paskatoties apkārt - bet ņemot vērā ka pasule ir pārpildīta šeit noteikti jābūtu cilvēkiem , tokija, parīze, asv neļautu būt kādam tuksumam zemes virsū, turklāt ši vieta isktās piesiastoša izdzīvotiājiem , kautkas jau šeit noteikti ir - runā un smejas- jā līkis tās ar pārgrieztu rīkli un noteikti ir zem kādas no palmām, jā ļoti ticami - beidz smieties , paskatās apkārt , ierauga vīrieti  - varē'jāt jau vienkārši pateikt ka neesat viena un mani nevarat aizvest - pagriežas uz vīrieša pusi un kādu brīdi skatās uz viņu - nu bet tas joks bija jau gandrīz ticam, ja jūs grasāties to stāstīt vēl kādm labāk izlaižat to vietu par līki tā būs ticamāk

Jude, ieraugot un saprotot, ka tā tik tiešām ir Eva, izkrīt no rokām abi mango!
- Eva, vai tā tik tiešām esi tu? Tu esi izdzīvojusi?
Viņš cieši jo cieši apskauj Evu..
Judam viss iekšā trīc, jo viņa ir dzīva! Viņa mīļotā sieviete ir dzīva!
Atlaižot vaļā Evu, viņš paskatās uz sievieti un, smaidot, saka:
- Labdien, esmu Jude! Vai man kāds varētu pateikt, kas tie par kliedzieniem?

(pēdējais teikums, par vīrieti,  bija Evas domas! )

Eva
Sajūt ciešo Jude apskāvienu.
„Tagad viss bus labi. Viņš ir dzīvs!”
Viņai acīs saskrien prieka asaras, bet Eva tās apslāpē.
-Kliedzieni... – Evas seja satumst.
-Tur viena sieviete nogalināta...
Eva paskatās atpakaļ un redz, ka pie palmas sanākuši jau vairāki cilvēki.
"Ir! Uz salas ir vēl citi cilvēki!"

(es parasti domas sajuacu ar teikto dziļi atvainojos
bet tas jau enbūtu pinocchio ja ko sapurtotu )
diana
- tas jau kļūst pārāk uzstājīgi- ieveilk elpu - gan jau uz šis salas ir kāds psihologs, jums var'but vajadzētu izrunāties reiēm kad cilvēku nervi ir pārāk uzspīlēti šajā gadījumā laikam būs vainīga kuģa avārija  tie mēdz istrādād dikti dīvaini uzvesties šajā gadījumā jums liekas ka kāds cilvēks ir nogalināts, kaut tā nav
skatās uz sivieti un vītieiti
iedomājas par savu mazu princi
- jšu eznināt vai kādam ir labāks telefons par manējo mans tomēr izmirka kaut gan skaitās ūdensizsturīgs, būtu zinājusi pirmstm būtu ielikusi kādā ūdens necaurlaidīgā somiņā nevis bikšu kabatā- paskatās apkārt -šeit taču ir zona???

(labi atā varen jauki krāsinā meitne)

diana

- noteikti nebūsiet
tikkai esnhemiršu
ja vien jšu mani aizvestu uz pilsētu es sazvanītu savu tēvu un viņš atsūtītu lidmašinu pakāl un aizvestu visus prom
un laimīgas beigas
atkārtoti ieliek rokas sānos