TelenovelesLV

Объявление

Failu hostings
Raksti/intervijas latviešu valodā, galerijas, video un pārējās sadaļas pieejamas fanu kluba biedriem!!!!
Tulkotie materiāli latviešu valodā ir fanu klubs īpašums!

Информация о пользователе

Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.


Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!


3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!

Сообщений 361 страница 380 из 948

361

(euu - meitenes, nu tiranizējiet mani, ja ir svarīga mana atbilde, savādāk es te slinkošu ka nu tikai!!! :blush:  un pēc tam pat mocīšo mēģinot izdomāt kāpēc tāda klusēšana no manas puses :D tas ir, no Daņiila :D )

Daņiils noskatījās, kā Renata aizstreipuļo pie Jacka, murminot kaut ko par rumu. Nākamajā brīdī jau viņa bija nogrūdusi vīrieti, kas šķita ne mazāk pilnā kā viņa pati. Brīdi Daņiils vienkārši gaidīja, vai Renata pati necelsies augšā, bet laikam jau alkohola viņas asinīs bija pārāk daudz, lai varētu patstāvīgi piecelties. Daņiils spēra soli uz Renatas pusi, stingri apņēmies viņu kaut ar varu aizvilkt prom. Tas vīrietis noteikti nesaprot, kur viņš pazuda uz tik ilgu laiku. Bet pirms Daņiils tika līdz Renatai, atskanēja kliedzieni. Daņiils apstājās, pavērsies skaņas virzienā. Kaut kur no aizmugures viņš sadzirdēja Renatas jautājumu. Nē, viņa atrastie cilvēki tie noteikti nevarēja būt, viņi atradās palielāka gājiena attālumā. Bet kas tad? Visa Daņiila uzmanība bija koncentrēta tajā virzienā, no kura bija atskanējis kliedziens. Visi steidzās turp, arī Renata pagrīļojās viņam garām, Daņiils sekoja.
- Pie velna - kas tad te notics?
Renata bija precīzi izteikusi viņa paša domas. Kāpēc šie kliedzieni un šis pūlis? Daņiils centās ko saskatīt, stāvot Renatai aiz muguras, tad cilvēki pašķīrās un ieraudzījis pulcēšanās iemeslu, instikstīvi satvēra Renatu ap vidukli, gan lai balstītu viņu, gan arī lai pašam būtu vieglāk. Skats nebija no patīkamākajiem, sieviete bija vienos zilumos, visur bija asinis...

Tatjana
Viņa dzirdēja Jose Armando vārdus, tie kā šupuļdziesma viņu aizveda dziļā, atjaunojošā miegā...

Ragana написал(а):

Džeina guļ zem palmas ar pārgrieztu rīkli.
Vairākās vietās viņai ir zilumi un nobrāzumi. Asinis ir izsmērētas pa kaklu, kleitu, rokām...

(ak kungs, cik drausmīgi!!! Laikam jāmēģina būt aktīvākai, savādāk drīz kādu manējo vēl šitā izsmērēs  :confused:  )

0

362

Jude ieraudzīja Alekseju un nodomāja:
"Atkal jau viņš.. Bez viņa laikam nekur.."
Viņš sadzirdēja Alekseja teikto par kaislīgo nakti un bija mazliet šokēts..
- Kaislīgā nakts? - viņš neticīgi jautāja..
"Varbūt viņš tikai mani muļķo.. Bet varbūt nē.."
Paiet malā no Evas.

0

363

Paloma написал(а):

Laikam jāmēģina būt aktīvākai, savādāk drīz kādu manējo vēl šitā izsmērēs

(Prātīga doma, Palomiņ. :D)
(Un Evai Jude neko atbildēt negribēja, jā? :D :P)

Eva
Dianai
-Pilsēta! Ha! Kur tad ņemsi pilsētu neapdzīvotā salā?! Un.. Ja nav noslēpums, tad kas ir jūsu visuvarenais tēvs? – jautājums bija pateikts ar izsmieklu.
Viņa jau nu netic, ka šīs kundzes tēvs varētu ko darīt lietas labā, tomēr Evu māc ziņkarība.
Eva sadzird pavisam tuvu Alekseja balsi.
„Tas ir viņš! Tas izdzimtenis!”
Šo balsi viņa pazītu pat nakts vidū, pēkšņi pamodināta! Bet balss nav pats trakākais! Vārdi! Tas ko viņš teica!...
Eva ar dusmīgu seju pagriežas pre Alekseju. Tad maina seja izteiksmi, sāk smaidīt.
„Atkal. Atkal viņš. Un nedomā atkāpties. Maita! Es neļaušu tev visu sabojāt!”
-Ak, tas esat jūs! Un jau atkal izspēlējat kārtējo teātri! Vai jums vēl neapnika? Te līgava, te mīļā... Tas vairs nav oriģināli. Jums, kā aktierim, to vajadzētu saprast.
Viņa pārmetoši saka un pienāk tuvāk Jude.

0

364

Rubi.

-Jā, iesim, bet man bail, Alfredo.
Viņa piecēlas un kopār ar Alfredo devās virzienā, kur kāds kliedza.

Džordžs.

-Man liekas, ka jāaspkatās. Var būt kāds ir ievainojies, vai iekoda kāds dzīvnieks.
Džordžam pat prātā nenāca tas, ka te varētu būt kāda slepkavība. Viņš piecēlas un padeva Izabellai roku, lai arī viņa varētu piecelties. Paceļoties Izabellai, Džordžs strauji viņu piekļava sev tuvu. Izabella atradās viņam blakus, tik skaista, tik vientuļa. Džordžs nenoturējās un noskūpstīja viņu.

Aleksejs.

-Nē, dārgā. Te tu spēlē kādu teātri.
Pagriežas pret Jude.
-Šī sieviete Jūs muļķo. Kad viņa atrodas man blakus, viņa aimirst par Jums, ir tik maiga, mīļā un... kaislīga.
Alekseja acīs kļuva noslēpumainas, it kā viņš atcerētos kādu viņu kopā pavadīto kaislīgo nakti.
-bet, kad viņa atrodas blakus Jums, viņa tēlo. Neesiet tik lētticīgs. Evai ir aktrises talants.
Uzsmaidīja Evai. Saņem par to, ka esi mani pametusi tā kretīna dēļ.

0

365

Jude domā, ka Aleksejs tikai tēlo un saka viņam:
- Un kāds man būtu iemesls ticēt... Jums? Es Jūs nemaz nezinu un man nav nekāda iemesla ticēt Jums, turpretī Evai man ir iemesls ticēt.. Tapēc es ticu viņai.
Paskatās uz Evu, jēli pasmaida..
- Ko tad tu gribi man stāstīt? - viņš jautā.
Ar nievājošu skatienu paskatās uz Alekseju.

0

366

Izabella

Izabellai vairs nebija iemesla atraidīt Džordžu. Šeit un tagad tas šķita vislabākais mierinājums. Pēc brīža Izabella lēnām atvirzījās, tomēr vārgi pasmaidīja. Izabella gāja Džordžam iespējami tuvu, jo nezināja, kas sagaidāms. Pēc dažām minūtēm viņi jau bija pie Džeinas liktenīgās palmas. Izabella ieraudzīja mirušo sievieti.

-Ak mans dievs...

Viņas sirds sāka uztraukumā sisties ātrāk, Izabella juta, kā tā burtiski kāpj pa muti. Tad viņa aizgriezās un uzlika roku uz pieres.

-Tu to redzēji, Džordž?

Izabellas balss drebēja no šausmām.

-Ak dievs, kur mēs esam nonākuši...

Alfredo

Alfredo piespiedās Rūbijai tuvāk - no bailēm. Viņš saķēra viņas roku un abi aizgāja līdz skaļajai palmai. Alfredo sastinga mēmās šausmās.

0

367

Džordžs.

Viņš kļuva satraukts, ieraugot Izabellas sejas izteiksmi. Tad viņš paskatījās un ieraudzīja mirušo Džeinu.
-Kādas šausmas! Kas to ir izdarījis?
Viņam kļuva bail, kā arī ļoti nepatīkami.

Rubi.

Nesaprata, kāpēc Alfredo sastinga. Viņa negribēja redzēt, kas ir tur, bet citas iespējas uzzināt, kas tur bija, nebija. Turklāt, blakusstavoša sieviete un kapteinis arī sastinga. Rubi paskatījās.
-AAAAAAAAAAAAAAA!
Viņas acīs bija šausmas. Rubi noģība.

Aleksejs.

-Neesi muļķis. Es Tev vēlu tikai labo. Tici man, ka vēlāk Tu daudz cietīsi šīs sievietes dēļ, bet ja Tu tā vēlies...
Aleksejs aizgāju tur, kur kliedza, kur kāda sieviete noģība. Viņš ieraudzīja sievietes līķi un sastinga.

0

368

Izabella

-Un ja nu uz šīs salas ir kāda cilts, kura negrib, lai mēs traucētu? Ak, cerams, ka mūs drīzāk šeit atradīs... Kādas šausmas, tā nevar būt īstenība, tas noteikti ir tikai murgs...

Izabella vairs neuzdrošinājās griezt galvu atpakaļ sievietes virzienā. Viņa to nespēja.

-Džordž, bet viņu taču nedrīkst šeit tā atstāt... Ko lai dara, ko lai dara...

Alfredo

Ātri saķēra Rūbiju.

-Rūbij, mosties, šobrīd tu nedrīksti mani tā pamest!

Alfredo purināja Rūbiju.

0

369

(Vajdzītu pagaidīt Dianu, nē? :) )

Eva
Aleksejam
-Neuzdrošinies tā par mani runāt, kretīn! Labāk pameklē kādu citu, kurai tu varētu likties interesants!
„Malacis, Jude! Pareiza izvēle.”
Eva ieķeras Jude elkonī un arī uzsmaida viņam. tad pavisam nopietni turpina:
-Daudz ko, man daudz kas ir tev stāstāms, bet es to gribētu darīt zem četrām acīm. Ne jau šī nekauņas priekšā!
Viņa ar otru roku noglāsta Jude plecu un mīļi viņam uzsmaida. Tad pamet naidīgu skatienu uz Alekseju.
Bet Aleksejs aiziet un Eva ierunājas:
-Varbūt iesim kur citur? Es ceru, ka tu negribi apskatīt līķi...

0

370

Jose Armando
Iekur uguni ar akmeņu palīdzību un izžāvē drēbes.
Šķiet, ka Tatjanas drudzis ir mazinājies, tāpēc varētu iztikt arī bez kompresēm. Turklāt, naktī paliks vēsāks.
Vīrietis, kā nenāk, tā nenāk, tāpēc Jose nolemj, ka būs vien jātiek galā pašam. Viņš iekārtojas ērtāk blakus Tatjanai, bet neguļ, lai varētu uzmanīt viņu.

+1

371

(Laikam jau.. :D)

Jude sajūt Evas pieskārinu. Viņam tirpas pārskrien..
- Es gribētu zināt, kas ir šī nabaga sieviete, kura mirusi.. - skatā uz pūli.
- Vai jūs nezinat, kas viņa varētu būt? - skatoties uz Diānu un Evu, jautā.

(Pagaidām labāk, lai pastāv uz vietas, vajag arī Diānas reakciju par notiekošo.. :))

0

372

Eva
-Man nav ne jausmas, kas viņa ir, bet es redzēju viņu ballē. Tātad, viņa ir viena no kuģa pasažieriem un arī izglābās pēc grimšanas..
Eva paskatās uz Dianu.
"Interesanti, varbūt TAGAD viņa noticēs?!"

0

373

Ragana написал(а):

(Vajdzītu pagaidīt Dianu, nē?  )

( ak cik piemīlgī
atvainojiet ka kavējos dāmas
tikkao pārnācu)

diana

- ši sala taču nevar būt tik neapzdzītvota
mēs tācvu nevaram nonākt uz neapdzīvotas salas kā kādā slikta filmējuma drāmā
- iesmejas , izrunā dramtiksi, uspīlēti - un tadag viņi cīnīesies par izdzīvošanu -m iemsejas - kautkas taču šeit ir - brīdi mīņājās uz vietas , ar vēl lielāku izsmieklu - bomzis - iesmmejas - varbūt iņi ir satikusīes - uzreiz negaidīdama atbildei , ikdieniški - ak šī laikam solās būt spriedzes pilnma izrāde - apsēžas smiltīs - saktiet ka gaidat aplausus, man gan jātvaonojas filmēsans grupu es šeit neredzu bet gan jau starp bomžiem pažišanos atrastos kāds režisors , kam iepiatiktos , ši dramatiksā aina - aina izceļ ar lielu pārspīlētu izsteiksmi

Отредактировано pinocchio (31.03.2008 20:00)

0

374

Rubi.

Pamodās. Viņa tric...
-Alfredo, kas notiek, kāpēc tā? Es nevēlos sev tādu dzīvi. Šī sala, nepazistāmie cilvēki, slepkavība....
Viņa atkal sāka raudāt.

Džordžs.

-Jā, Tev taisnība. Kā jau teicu, mums jāizveido kāda padome, lai varētu uzzināt kā rīkoties, ko darīt. Katram jāatbild par kādiem darbiem. Tagad mēs esam jauna cilts.
(Visiem blakusesošiem)
-Heeeeheeeei! Man liekas, ka mums visiem ir kas apspriežams. Mums jāturās kopā!

Aleksejs.

Dzirdēja Džordžu.
-Piekritu, man liekas, ka mums jāapvienojas, jāsadala darbi. Kas par to?

0

375

Alfredo

Piekļāva Rūbiju sev cieši klāt.

-Tu labāk vairs neskaties uz to nabaga sievieti. Rūbij, mums šeit vairs ilgi nebūs jādzīvo. Drīz mūs izlābs. Esmu pārliecināts.

Alfredo glaudīja Rūbijai galvu.

Izabella

Sašutusi.

-Šo sievieti te nedrīkst atstāt tā mētājoties!

0

376

Marī ironiski nošņācas.
- Tad dalām darbus! Kurš piesakās par slepkavu?

0

377

matilde

pieliek roku pie mutes un izskrien ārā no meža iktā viņa būtu slikti

apstājas kad jūra sāk skalot jau tā izmirkušas kurpes

viņa paskatās nogalinātās sievietes virzienā un tad uz kastes kas škita nebija pārvietota
- vakrā - klusi nočukst

novelk kurpītes un noliek tālāk smiltīs
ar visām drēbēsm plīdz ceļiem ieiet ūdenī kādu brīdi tur stāv
- cilvēki nāk un iet
bet kāpeč tie vienkārši nevar iazpedēt ar vi''lņiem - diezgan skaļā tonī
apsēžas ūdenī

0

378

Rubi.

-Es ceru, es ceru.
Viņa gribēja ēst, nomazgāties. Tad viņa izdzirdēja Džordža vārdus. Rubi pecēlas.
-Es par. Es esmu izsalkusi.

Džordžs.

-Izabella, neutraucies. Mēs viņu apglābāsim. Tāpēc vajag kādu sanāksmi. Ēeeemmmm... Kurš to darīs?
Aizdomājies par notiekušo. Viņš kal plānus, kā viņu dzīvi padarītu par vieglāku.

Aleksejs.

-(Marī) Atkal Jūs? Var būt tā bijat Jūs, kas nogalināja šo sievieti, tāpēc Jūs tik ļoti interesē šīs jautājums?

0

379

Alfredo

-Jā, es arī piekrītu. Tas tā nevar turpināties.

Izabella

-Bet protams, ka apglabāsim!

Nervozi mīņājas, uz Džeinu vairs neskatās. Virpina savus matus.

0

380

Tatjana
Acu priekšā tumsa joprojām bija tikpat tumša kā iepriekš, bet apziņa lēnām atgriezās, biezais miegs pamazām pazuda. Viņai vairs nebija karsti, ne arī viņu kratīja drebuļi. Bija mazliet vēsi, bet tas bija normāls vēsums, šķita, ka gaisa temperatūra ir kirutsies. Tatjana lēni pavēra acis, bet tumsa gandrīz nemainījās. Pamazām gan tai cauri sāka vīdēt objektu aprises. Nakts. Beidzot acis pierada tik daudz, ka viņa saskatīja blakus gulošo Jose Armando. Viņa acis bija ciet, tomēr nešķita, ka viņš būtu aizmidzis.
- Jose Armando...
Tatjanas balss izskane'ja klusi, šķita, ka šobrīd balss ne uz ko lielāku nav spējīga, rīkle šķita kā izkaltusi.

0


Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!