TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!
matilde
dusmīgi paskatījās uz sivieti
- nesi nedaudz par familiāru ņemot vērā ka es tikai kārtējā izdzīvojusī un mani nemaz nepazīsti - aiztaisakasti ciet - nez vai tev vis jāzin, bāz savu plastmasas degunu kur citur- dudsmīgi, nelokāmi
Отредактировано pinocchio (06.04.2008 13:59)
Marī
- Jaunkundzīt, neesi tik egoistiska! Šī kaste nepieder tev! Mēs visi uz šīs salas cīnamies par izdzīvošanu, bet jūs slēpjat kasti! Varbūt tajā ir slepkavības ierocis?
matilde
paskatās uz kasti tad uz sivieti un apsēžas uz kasti - jā, spelkavības ierocis, un man būtu izdevīgi to izmantot', bet es pavisam noteikti to slēptu tik varen lielā kastē - pakatās uz kasti - cīnies par savu izdzīvošanu kā var bez nagulakas un lūpuspīdumu tec diezko neizdosies
Marī
- Ziniet, tādas plēsoņas kā es var iztikt arī bez tā!
Aleksejs.
-Neuztraucieties, tagad Jūs neesat viena. 
Iesim, mums jāatrod citi, tagad līst. Mums jānosargājās no lietus.
Viņš padeva Izabellai roku.
Rubi.
-Paldies.
Viņa mēģināja to atvērt, lai apēstu, bet nesanāca.
-Alfredo, palīdzi lūdzu.
Viņa ļoti mīļi paskatījās uz Alfredo. Tad sāka līst.
-Auuu... Cik slapji. Iesim, mums jāslēpās.
Viņa aizķēra Alfredo aiz roku un kopā ar to paslēpās zem koka.
-Ko darīt? Es domāju, ka var sākties vētra.
(rubi, a ko Džordžs????)
Izabella
Negribēja uzticēties vīrietim, bet baidījās arī palikt viena. Bija auksti un Izabella jau bija izmirkusi. Viņa ieskatījās Aleksejam acīs, tad nedroši pasniedza savu roku.
Alfredo
Alfredo paņēma rokā kokosriekstu.
-Njā, to droši vien vēlāk...
Bija sācis līt un Rūbija Alfredo bija pavilkusi zem koka.
-Katrā ziņā, ja būs vētra, tad mēs nekādā gadījumā zem koka nedrīkstētu stāvēt... Bet koku te ir daudz... Jāmeklē pārējie cilvēki, kopā drošāk.
Отредактировано angelina (06.04.2008 18:44)
Nebiju šovakar Islā, jo skatījos filmu How to loose guy in 10 days. Dikti patika...
(O! Es to redzēju jau sen, kad tikai iznāca. Superīga filma! 
Jā, tas viss būtu jauki, bet man nav daudz laika te sēdēt. 
No nākošas nedēļas manis te nebūs līdz kādai piektdienai - man būs valsts olimpiāde fizikā, Rīgā)
Džordžs.
Viņš jūtas tik jauki kopā ar Renātu, tomēr atcerējās arī Izabellu, kura kaut kur pazūda, kāmēr Džordžs "apglābāja" līķi. Viņš centās vairāk palīdzēt, nedomāt par to, ka bija grimšana, ka notika slepkāvība. Jose Armando iepatikās Džordžam.
-Jā, tā ir. (Jose Armando)
-Renāta, kā Tu jūties? tavas šķavas (pareizi uzrakstīju? ) Tev, laikam, ļoti traucē. Diemžēl nezinu, ka to izārstēt. Tāpēc galvenais ir tas, lai Tev būtu silti. Šīs lietus ir nelaikā, viss slapjšs, peļķains, netīrs.
Viņš atkal ķērās pie darba.
-Starp citu, kur ir visi pārējie?
(Džordžs te. Vnk te ir vairākas lappuses, atbildēju pēc kārtas. ))
Aleksejs.
Cieši, bet ne sāpīgi, paņema Izabellas roku. Viņi gāja pa džungļiem, vēlējas atrast citus. Tad viņi nonāca pie lielas peļķes, kura atradās viņu ceļā.
-Hmmmm.
Aleksejs paņēma Izabellu rokas, bet pats mēģināja pārlekt peļķi. Nesanāca. 
Viņš kļuva slapjšs, netīrs.
-Bļin! *** (kādi lāmu vārdi ) !Nenavižu doždj! (krieviski)
Tad Aleksejs paskatījās uz Izabellu viņa rokās. Aleksejam patīka turēt šo skaistuli savās rokās. Viņa izskatījās neizsargāta, vientuļa. Aleksejam radās vēlēšanās viņu samīļot.
Rubi.
-Jā, piekritu.
Viņa to nevēloties, piebilda. Rubi nevēlējas iet prom no koka. Viņai bija auksti. Rubi vēlējas atkal pierasto komfortu, siltumu.
Renata
- Šķavas? Nē, nē, tas nav nekas nopietns... - Atkal nošķaudījās. - Tikai neliela saaukstēšanās... - Renata palūkojās uz džungļu pusi un atcerējās, kā Daņils vienmēr viņai bija piedāvājis savu kārtējo mutautiņu...
Sākās pamatīga vētra un viņi visi saspiedušies tupēja lapu teltī. Viņi tā arī nebija tikuši pie uguns un nu viss bija slapjš. Renatai sala un viņa centās netrīcēt. Rokas bija pulznās, zem nagiem melns. Viņa bija visus tos nolauzusi - ne miņas vairs no smalkā manikīra. Bet tas nebija tas sliktākais. Vissmagāk bija ar kājām. Pēdas bija saskrāpētas līdz asinīm. Peldot viņa bija atbrīvojusies no kurpēm un nu viņai bija jāstaigā basām kājām. Un tagad kāju pēdas nežēlīgi sala. Renata sarāvās mazā kamoliņā un paņēma savas pēdas rokās, cenšoties tās sasildīt. Jau bija gandrīz pavisam tumšs, bet Daņils tā arī nebija atgriezies. Atkal gaisama šalts izgaismoja slapjo pludmali un atskanēja milzīgs pērkona grāvien. Tepat blakus. Renata nevilšus sarāvās...
(rubi, velu veiksmi olimpiāde, bet žēl, ka tevis nebūs. Tad Renata dosies pati meklēt Daņilu un Džordžs lai paliek teltī. Lai gan - lūdzu, vai kāds varētu doties kopā ar Renatu meklēt Daņilu. Viņi varētu ieklūt vairākos piedzīvojumos, līdz beidzot atrastu Daņilu... Respektīvi, ja kāds grib ar mani paspēlēties vairākas turpmākās dienas - būtu ļoti jauki...)
(es tā saprotu, ka, ja Izabella bija Aleksejam rokās un Aleksejs iekrita peļķē, tad arī Izabella iekrita, tā tak sanāk? )
Izabella
Gulēja peļķē ar Alekseju (wuuu )
-Nu ko, sliktāk laikam jau vairs nevar būt...
Alfredo
Paņēma Rubi aiz rokas un klīda pa džungļiem, kas negribēja beigties.
-Man liekas, mēs apmaldījāmies..
Alfredo apskāva Rubi.
(Paldies! alby, bet vai tu nevarētu Džordža vietā paspēlēt nedaudz? Tu jau spēlēji dažreiz tā, tāpēc arī tagad varētu, jo citi varoņi tagad sagrupējās arī kaut kā. )
Džordžs.
Pamanīja, ka Renāta bija sarāvusies kamoliņā. Viņš pienāca tai klāt, apskāva, tā meģināja sasildit viņu, bet tik un tā bija auksti. Džordžs paņēma sākumā labo Renātas kāju, bērzejot ar rokām, viņš mēģināja to sasildīt. Kad kāja bija silta, Džordžs paņēma citu kāju. Tā viņs sildīja Renātu, kāmēr viņa jau beidza drebēt. Tad Džordžs izģērba žaketi, palīdzēja Renatai to apģērbt un piebiedrojas viņai blakus, cenšoties to sasildīt. Renātas tūvība traucēja Džordžam, viņš nevarēja ne uz ko koncentrēties, šī sieviete viņu fascinēja, Džordžs atcerējas viņu skūpstu un saprata, ka tomēr pagaidām nevēlas no Renātas atkāpties.
Aleksejs.
Sāka smeties. Tā visa situācija rādīja stresu. Tomēr viņš savaldījās, jau vēlējas piecelties, kad nejauši pietuvojas tuvu pie Izabellas. Viņš sajūta kādu ķīmiju, skatījās uz Izabellu, nevēloties piecelties. Aleksejam šausmīgi sagribējās noskūpstīt Izabellu.
Rubi.
Negaidāms Alfredo pieskāriens rāda kādas jūtas Rūbijā. VIņai sagribējas, lai Alfredo viņu neatlaida. Rubi paskatījās uz Alfredo lūpām un gaidīja kaut ko.
Respektīvi, ja kāds grib ar mani paspēlēties vairākas turpmākās dienas - būtu ļoti jauki...)
(nu, es varētu mēģināt, bet es piektdien un sestdien nebūšu forumā)
Izabella
Arī nekustēja no vietas, tikai skatījās Aleksejam acīs.
Alfredo
Skatījās Rūbijas mirdzošajās acīs. Tad pieliecās un sāka viņu skūpstīt.
Respektīvi, ja kāds grib ar mani paspēlēties vairākas turpmākās dienas - būtu ļoti jauki...
es ļoti labprāt. tikai tad man jātaisa jauns tēls. bet pienākas - nabaga Džeinas vietā. tikai es tāds, pārsvarā, spēlētājs pa naktīm.
Отредактировано angelina (06.04.2008 20:07)
(nu man jau vienalga - kurš pirmais ieradīsies teltī un pēc vētras beigām 9domāju rītvakar) pieteiksies doties kopā ar Renatu iet meklēt Daņilu, ar to Renata arī dosies. rubi - es protams varu paspēlēt ar Džordžu, bet ja tevis nebūs - Džordžs nedosies līdzi Renatai - jo tomēr būtu garlaicīgi, ja es pati ar sevi runātos visu nākamo nedēļu. Norkys - ja gribi paspēlēties ar mani - atgriez no miroņiem Beto. Renata viņu neieredz, bet - varbūt tieši tas dotu vēl piparotāku jēgu viņu piedzīvojumiem džungļos. Bet tad Beto jāierodas tikai tad, kad Renata jau devusies iekšā dzungļos, citādi Renata nepiekristu tādai kompānijai. angy, droši ņem kādu jaunu varoni. Un par to kompāniju veidošanos - tās tak viegli var manīt = to pierāda kaut vai Izabella un Aleksejs. Un ja kas - Šeks un Jacks ir kaut kur uz salas starp citu. Un ja lasījāt sarunu ar Marī - Šeks patiesība nav tik vienveidīgs, kāds izskatās - Marī jau izdevās ieraudzīts, ka viņš mēdz būt pavisam savādāks... Un ja vajag, tad arī citi mani slīkoņi var pēkšņi parādīties. Un angy - es jau ar te naktīs bieži esmu).
Renata
Gribēja iebilst, kad Dzordžs paņēma viņas pēdu. bet sajūtas bija tik labas, ka viņa nespēja. Viņš bija tik rūpīgs un maigs. Viņš neko neteica, tomēr tas, ko viņš izdarīja bija daudz svarīgāks par jebkādiem mierināšanas vārdiem, kādus viņš būtu varējis pateikt. Tajā mirklī Renata saprata, ka var uzticēties Džordžam - pilnībā. Viņš nekad to nebūtu gatava atzīt - bet viņai bija vajadzīgs atbalsts un Džordžs bija tas, kurš to sniedza... Renatas nogurums bija pārāk liels - viņa nebija gulējusi jau... viņa pati vairs neatcerējās, cik ilgi. Džordžs žakete un tuvums sildīja. No otras puses blakus bija Tatjanas siltais ķermenis. Josē gulēja apskāvis Tatjanu un šķiet bija iemidzis. Zem lapu jumta bija salīdzinoši sauss, lai gan gaisā virmoja mitrums. Bet viņa vairs to nejuta. Viņas pēdejā doma bija par Daņilu - viņa cerēja, ka ar viņu viss ir kārtība un viņš ir paslēpies kaut ko no lietus. Renata iemiga.
(Kad Renata pamodīsies - būs rīts un vētra beigusies. Viņas pirmā doma būs doties meklēt Daņilu, kurš joprojām nebūs atgriezies)
Un angy - es jau ar te naktīs bieži esmu
(nav tiesa 
un es vēl nez vai taisīt jaunu - tu jau drošvien ar manīm spēlēties negribēsi lai gan, es jau faktiski arī tikai ar Rubi gandrīz spēlējos, Isai un Fredijam es nez kur bāzties nāksies.
un vsp kāds ieradīsies pirmais, jo rīt taču ir pirmdiena, mana murgu diena. eh, varētu es kā Garfilds:
-Es ienīstu pirmdienas. Tāpēc es paziņoju visiem, ka šodien ir otrdiena. Priecīgu visiem otrdienu! )
Norkys - ja gribi paspēlēties ar mani - atgriez no miroņiem Beto.
(man tāda doma brīžiem ienāk prātā, bet pēc tam uzreiz noplok, bet nu rīt vai parīt varbūt atgriezīšu)
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!
