Renata
Atkal cieši palūkojas uz Dzonu. Tad uz Beto. Kas to lai zin, kas abiem padomā... Galu galā viena sieviete jau bija nogalināta. Ei nu sazini...
Beto... Hmmmm Renatasprāt viņs ir pārak liels idiots, lai kādu nogalinātu. Lai gan - nekad neko jau nevar zināt.
Bet šis Džons Smits... Viņš šķita pašpārliecināts. Viņš nemaz nebija nobijies vai satraucies. Viņš izstaroja vēšu, pašpārliecinātu mieru. Tas biedēja.... Galu galā Renata nolēma turēties no viņa pa gabalu.
-Es... hmmm... Paldies par izglābšanu...
Renata piecēlās. Kaja nežēlīgi sāpēja. Viņa kliboja atpakaļ uz džungļiem, uzmanīgi lūkodamās, kur liek kāju. Viņa pētīja apkārtni. Viņai jāatrod Daņils - viņa nepadosies.