TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!
Alfredo
Sajuta kaut ko rāpjamies uz kājas. Kad Alfredo palieca galvu, viņš ieraudzīga čūsku. Tā sāka šņākt. Alfredo aiz bailēm norija siekalas un palika nekustīgs cerībā, ka čūska tāpat vien pazudīs.
Izabella
(man liekas, ka teica, bet nu labi 
)
Asi pagriež galvu uz Alekseja pusi.
-Izabella.
Džons
-Laikam varam kāpt lejā.
Alfredo aiz bailēm norija siekalas un palika nekustīgs cerībā, ka čūska tāpat vien pazudīs.
Aha. Pati izgaisīs.
( a ja nu )
Tatjana izbaudīja katru mirkli no skūpsta, izbaudīja mirkli, kas bija tieši tagad, nedomājot ne par pagātni, ne nākotni. Tāpēc arī viņa neatrāvās, nepārtrauca skūpstu, viņa iegrima tā radītajā brīnisķīgajā pasaulē. Jose Armando pamazām modināja viņā jūtas, kas viņu pašu pārsteidza, kas pat nedaudz biedēja, bet šobr'di viņa nevēlējās par to domāt - bija pārāk labi tā, viņa apskāvienos, ar viņa lūpām uz savējām... Jose Armando attālinājās un Tatjana lēnām atvēra acis, uzreiz sastopoties skatieniem ar Jose Armando, kura brīnišķīgās acis bija tik tuvu... Klausoties vārdos, kas izskanēja pār Jose Armando lūpām, Tatjana juta kā viņu pārņem siltums, kas šķita izkausējam viņu un piepildām sirdi ar milzīgu maigumu. Tatjana sajuta sevī dīvainu gaišumu, tādu, kas nebija sen bijis viņā, vai arī varbūt pat - nekad. Ierunājoties viņas balss skanēja klusi un ļoti maigi, lūpās bija smaids.
- Vienīgais spēks, kas man ir, ir mīlestība pret dzīvi. Mans spēks ir arī mani draugi. Un šobrīd mans lielākais spēks esi tu...
(pāris mirkļos šo rakstot es pamiru, bet nu... nekas, nekas... I will get over it 
)
Rubi.
Stāvēja un nezināja ko darīt.
-Alfredo, var būt man jāsauc palīgā?
Viņa nodomāja, ka ilgi kādu meklēs un pat ja atradīs, tad diezvai kāds vēlētos novērst čūskas uzmanību. Tad Rūbijai prātā iešavās ģeniāla ideja.
-Hei, hei, Tu.
Čūska tā arī nepievērsa Rubi uzmanību.
-Es Tev nolādēta saku, ej prom! Citādi... citādi...
Rubi turot baļķi stipri rokās, nodomāja, ka būtu labi ar baļķa palīdzību čūsku attālināt. Tomēr doma par to, ka čūska varētu no atriebības viņus panākt, biedēja Rubi. Turklāt, pat ar baļķa palīdzību, tomēr pieskarties čūskai, Rubi nevēlējas.
-Es... es labāk saukšu palīgā!
Viņas sejā bija bailes, izmisums. Sāka tecēt asaras.
Aleksejs.
Paņēma Izabellas roku savējā un noskūpstīja to.
-Prieks iepazīties, Bella! 
Mani sauc Alex, krieviski - Aleksejs.
Aleksejs skatījās Izabellas acīs, ar viltīgu skatienu.
Džordžs.
-Bet mēs taču esam 2. Mēs nevaram padoties un vnk gaidīt palīdzību. Galvenais noņemt koku, tad jau viens aiz otra aizķersimies un tiksim no šejienes vai vismaz 1 no mums, kurš arī pasauks palīdzību.
Džordžs plānoja, no kā sākt.
Alfredo
-Rūbij, nekusties, tu vari sabiedēt čūsku, tā saniknosies!
Bet bija jau par vēlu - čūska nikni nošņācās, izbāza savu mēli un iekoda Alfredo. Alfredo iepīkstējās. Pa to laiku čūska ātri līda prom. Alfredo paskatījās uz brūci un nokrita gar zemi, vaidot.
-Es miršu, es miršu...
Izabella
-Jauki, Aleksej.
Nervozi grozās apkārt.
Daņiils ar izteiksmīgu skatienu, kas izteica visas viņa zemās domas par Džordžu, paskatījās uz vīrieti.
- Un kā tu domā to koku dabūt nost?Mēs pat īsti abi nevaram atrasties blakus pie ieejas, kur nu vēl ieņemt pietiekami ērtu pozu, lai atspertos. Tev jau kā kapteinim vajadzētu to saprast.
(rubi, ala nav liela, tajā pat nevar iztaisnoties pilnā augumā, pie ieejas arī nav daudz vietas)
-Es miršu, es miršu...
( )
Rubi.
Sāka raudāt.
Alfredo, nē, nē. Tikai ne Tu! M
-Mums jāsauc palīdzība! Es nezinu, ko darīt šādos gadījumos, turklāt, mums nav ar ko apstradāt brūci. Paldies Dievam čūska jau ir prom. Tu dzīvosi, tici man. Šī čūska nav indīga.
Es tā ceru, bet Alfredo par to nav jāzina.
Rubi mazliet attālinājas.
-Palīgā! Palīgā!
Te neviena nav. Bet atstāt Alfredo arī nedrīkst. Turklāt, čūska ir kaut kur te.
Rubi aizgāja. Jārīkojas ātri. Viņa skrēja, kāmēr atrada Jacku un Marī.
-Paldies Dievam! (Jackam) Lūdzu, palīdziet. Te manu draugu iekoda čūska. Es nezinu ko darīt. Es baidos, ka viņš nomirs. Palīdziet, lūdzu!
Rubi paņema Jacka roku un sāka to vilkt uz Alfredo atrašanas vietu.
Aleksejs.
-Mums jādodas uz krastu. Es vēlos gulēt, paēst. Turklāt, drīz, laikam, sāksies vētra.
Aleksejs un Izabella aizgāja uz krastu. Tad viņi pamanīja kādu telti. Izabella un Aleksejs iegāja iekšā.
-Sveiki!
Tad Alex pamanīja Eva, Jude un Garedu. Viņa lieliskais noskaņojums uzreiz sabojājās.
Džordžs
(Paloma, sākumā Tu saki, ka tur nav pret ko atsperties, izeja atrodas augstumā, tad tā... Es jau neko nesaprotu. Kāpēc ala nevar būt liela?)
-Tavai zināšanai, kapteiņu uzdevumā neietilpst iestrēgt alās, un meklēt izeju no tās. Ir liela atšķirība starp darbu uz liela kuģa un izdzīvošanu te.
Viņš arī nīcinoši paskatījās iz Daņiilu.
Idiots! Kā es viņu ienīstu...
-Interesanti, kur tagad ir Renāta... Mēs nakti pavadījām kopā (viņš domā vienā teltī, nevis pārgulēja, bet Daņiils var nodomāt ko citu ), bet tad Renāta nevēlējas mani modināt. Viņa aizgāja pastaigā, es viņu meklēju, tomēr tad iestrēgu te.
(rubi, tā telts, kurā atrodas Eva, Gareds un Jude ir maza. Tajā pietiek vietas tik kādiem 3 cilvēkiem(nu, vismaz tā tikai rakstīts iepriekš, kad gareds un Jude uzcēla to telti. 
). Un tajā nevar tā vienkārši ieiet. Vēl man ir aizdomas, ka tur pie telts ir Diāna.
Un runājot par Palomas alu.. Viņa aprakstīja, ka tā ir maza un tajā pat nevar normāli iztaisnoties.
Daņiils tajā pārcieta vētru, bet izeju aizsprostoja koks. Un Džordž tajā iekrita no augšas - izveidoja vēl vienu izeju, kas ir neaizsniedzama.)
Jude pamana Evai uzlikt žaketi un paskatoties uz Garedu pasmaida.. Tad novēršas un skatās laukā uz melnajiem mākoņiem un stiprajām lietus gāzēm, kas nupat bija sākušās..
- Nu i laiciņš.. Ceru, ka šeit tādi zibeņi un pērkoni nenotiek bieži - viņš teica un vēljoprojām mazliet trīcēja no aukstuma, taču viņa labo pusi sildīja Eva.. ( )
Eva
-Es arī tā ceru.
Doma, ka uz salas nāksies pavadīt vēl kādu laiku, pietam, pārdzīvojot biežus negaisus, biedēja Evu.
-Kaut nu mūs drīzāk atrastu.
Pavisam tuvu atskanēja pērkona dārdi un uzplaiksnīja zibens. Eva vēl ciešāk ievīstījās žaketē.
()
Jose Armando
Viņš turēja Tatjanu kā lielāko dārgumu. Dārgumu, ko pavisam nesen izdevās atrast.Uzmanīgi, baidoties to atkal pazaudēt un izbaudot katru mirkli. Jose Armando bija laimīgs. Tatjanas maigais smaids, viņas vārdi vēl vairāk pastiprināja šo sajūtu.
-Es?! Glaimojoši. – viņš iesmējās.
-Šķiet, ka tu pati neapzinies savu spēku, kas tev neapšaubāmi piemīt.
Viņš noglāstīja Tatjanas seju un noņēma no tās matu šķipsnu. Tad paņēma mango un pasniedza Tatjanai.
-Tas arī spēkam. Tev jāēd, lai atgūtos no slimības.
Spīdēja saule, bet visvairāk Jose sildīja viņa paša jūtas un Tatjanas tuvums.
(sorry, ka manis nebija. Vajar galīgi nebija noskaņojuma uz Islu)
(e? Kāpēc karsts? un kā Renata zina, ka Daņiils devās uz to? Bet nu labi, labi... kas ta man Tik.. jūs tur atrodat davai ātrāk, Daņiils sāks palikt greizsirdīgs Tas ir - Paloma Daņiila ādā Šis par laimi nezina, ka Renata ar 2 džekiem izklaidējas safari )
(Renata tak pati sūtīja Daņilu pēc karstā minerālūdeņa Tatjanai. Jacks bija par to avotu viņai pastāstījis. Un tas, ka Daņils greizsirdīgs, glaimo Renatai. Gibu redzēt Daņila reakciju uz Džordža tekstu par to, ka viņs pavadījis nakti kopā ar Renatu)
Renata
- Jā, kapjam. Mums jātiek līdz strautam.
Cenšas pati tikt zemē no koka. Viņai biki reibst galva.
Jacks
Ļauj Rubi sevi vilkt projām. Viņa tak izglāba viņu no tās trakās francūzites.
- Jā, jā - esm! Ātrāk!
Jacks vēl stiprāk sagrābj Rubi roku un reāli skrienot velk Rubi.
(un tagad man jāatvainojas, jo man šobrīd nav galīgi noskaņojums.. 
a par ūdeni - hihi, es tik kārtīgi neizlasīju tevis rakstīto - tas ir, ka pēc karsta minerālūdens sūta )
( 
)
Jude
- Tik tiešām, kaut mūs ātrāk atrastu.. Mēs tak visu laiku nespēsim pārtapt no mango, banāniem un zivīm.. - viņš teica un pamanīja zibeni.
Pēkšņi viņam gar acīm pārskrēja viņa dzīve.. Tomēr salīdzinājumā ar savu tagadējo dzīvi, šī likās daudz labāka..
Eva
„Zivīm? Ha, itkā man būtu tikusi kāda zivs! Lai gan... Nu jā, divas zivtiņas ar mani vienā teltī... Nez kā ar abām iznāks?”
Arī tagad, cieši piespiedusies klāt Jude, Eva centās iztēloties, kādi būtu Gareda apskāvieni...
(
Nu jā, divas zivtiņas ar mani vienā teltī...
)
( )
Jude sajuta Evas pieglaušanos un aizmirsa par savu iepriekšējo dzīvi.. Tagad viņš skatījās laukā pa telti.. Viņam patika vērot tādus skatus no sava dzīvokļa loga.. Tomēr tagad viss bija savādāk, jo viņš atradās zem klajas debess..
- Vai Tev ir labi, Eva? Un Tev Gared? - viņš jautāja un skatījās uz Evu un Garedu.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!
