Džons
Sarosās.
-Man šķiet, es kaut ko dzirdēju.
TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!
Džons
Sarosās.
-Man šķiet, es kaut ko dzirdēju.
Renata
Apstājusies. Sirds skaļi dauzās un caur šīm skaņām viņa cenšas saklausīt vēl kaut ko.
- Daņil! Daņil!
Viņa neiztur un atkal sāk kliegt. Viņa skrien uz to pusi, no kuras nāk skaņa. Un pamana nokritušo koku. Skrien gar stumbru, cīnoties ar krūmiem.
- Daņil!
Daņiils
Saucieni atskanēja vēl, tad brīdi bija klusums un nu tie skanēja jau pavisam tuvu, tepat, tepat...
- Renata!!! Mēs esam šeit, alai priekšā ir koks!
Šobrīd Daņiils bija aizmirsis par visu, svarīgākais bija, ka viņi bija glābti!
Renata
- Ar tevi viss ir kārtība? Daņil, ak dievs, mēs tevi atradām. Viss būs labi... Es tūlīt... - Cenšas atbrīvot ieju no koka, bet tas ir pārāk smags.
Daņiils
- Ir vēl viena izeja - alas augšpusē, tā ir kādus piecus metrus tālāk, bet tā ir par augstu, lai no tās izkļūtu. Pa to iekrita Džordžs.
Sakot pēdējos teikumus Daņiila balsī ieskanējās nedraudzīgas notis, doma par Džordžu vien viņam bojāja noskaņojumu.
Džons
Domā. Tad saka.
-Koks patiešām būs pārāk smags. Tad būs jāmēģina pa augšpusi ielaist kaut ko, kur šiem pieķerties.
Meklē kādu pagarāku, spēcīgāku zaru.
Отредактировано angelina (13.04.2008 15:02)
Renata
- Dzordžs? - Renata ir sokā, bet viņai nav laika par to domāt. - Mēs centīsimies dabūt kaut ku, lai jūs varētu izlīst pa to caurumu.
Renata jau piesteidzas pie ta cauruma un gandrīz iekrīt, bet noturas.
- Daņil! - Viņa kliedz caurumā, kamēr Dzons meklē kārti.
Džons
Ir atradis kādu zaru, kas atbilstu vajadzīgajiem parametriem. Tas ir diezgan garš, tomēr arī pasmags.
-Ar šo vajadzētu derēt.
Renata
Steidzas palīgā Džonam ar zaru. Viņu dodas uz auruma pusi.
- Uzmanīgi, zeme var iebrukt!
Daņiils jau bija piesteidzies zem cauruma, pagrūžot Džordžu malā. Viņš ar bikšu jostu piesēja klāt ruma pudeli, kurā bija ieliets ūdens - nu gan tā jau atkal bija tukša.
- Nedomāju, ka tev kas vēl iebruks. Izskatās, ka bez šī cauruma pārējais ir cieta klints.
Džons
-Paejiet malā no cauruma, mēs tūlīt laižam iekšā zaru!
Renata
Kopā ar Džonuielaiž zaru iekšā pacaurumu.
- Daniel, , ķeries klāt/ Mēģini pret kaut ko atsperties un tukt uz auģšu. Zemak mēs nolaist nevaram!
Zars vienalga nav pietiekami garš - tas nesniedzas līdz alas dibenam, bet paliek gaisā karajoties. Jau tā Renata un Dzons ir pieliekušies pie paša cauruma, turot zaru.
Džons
-Laikam nāksies citu zaru meklēt...
(ak, dies' Nu i Dzordžs - sita apmelot manu Renatiku... ĀĀĀhhhhhhhh...)
Renata
Nelaimīgi lūkojas apkārt.
- Bet nav vairak neviena zara, kuru mēs varētu paņemt.
Noskrien lejā pie ieejas un atkal cenšas izkustināt koku.
- Džon, mums kaut kā jāatbrīvo ieeja. Lūdzu... - Viņa ir izmisusi.
Rubi.
Nepaspēja sekot Jackam un pakrita uz Jacku tā, ka abi nokrita, Rubi atradās virs Jacka.
-Auč.
Aleksejs.
(nu un kas, ka telts ir mazs? Viņi varētu arī neienākt iekšā, bet blakus stāvēt. Nu, labi. )
Jau nonāca krastā. Neviena nav. Lietus nežēlīgi līst, viss ir slapjšs. Tad pekšņi Alex izdzirdza zibeni.
-Mums jāceļ kādu telti, citādi saslimsim. Te ir auksti un mitri.
Tad Alex atcerējās, ka nezina, kur ir viņa apģērbs. Viņš ātri sāka vākt lapas, zarus, celt nelielu telti. Kad kaut kas līdzīgs teltij bija gatavs, viņs un Izabella ienāca iekšā.
-Kā Tu tagad jūties? Mums jāatpūšas, tad es pameklēšu kaut ko ēdamu.
( Viņš var kļūt arī par negatīvo varoni. Tādi pārdzīvojumi maina cilvēkus. )
Džordžs.
Izdzirdēja skaņu un apklusa. Renātai nevajag zināt par šo sarunu. Labāk lai viņa ticētu Džordžam, nevis Daņiilam.
[Jacks
Nokrata smiltis no sejas.
- Ev, dāmīt, uzmanīgak... Bet tagad - nokāp no manis!
(Norkys man noziņoja, ka viņai dators salūzis un viņa kādu laiku nebūs forumā!)
Džons
-Nu, varbūt mēs varētu mēģināt tā - es apķeršos ap zaru, tur, lejasgalā. Tad viens pieķeras man pie kājām. Bet tev būtu jāvelk uz augšu, nez, vai tev tas būtu pa spēkam... Tas prasīs pārāk lielu fizisku slodzi... Tomēr ar Džeinu noteikti būtu sanācis...
Džons atkal nokāra galvu un atcerējās Džeinu. Viņš paskatījās uz Renatu, bet viņam rādījās Džeina.
-Džeina??
Rubi.
-Kko, es Tev neesmu nekāda dāmīt, es esmu dāma, tāpēc izturies pret mani ar cieņu?! Ti pats esi vainīgs, ka mēs nokritam.
Rubi piecēlās, nedaudz notīra savu kleitu.
-Labi, iesim tālāk.
Viņi jau atradās blakus Alfredo. Rubi apsēdās tam blakus.
-Fredy, mīļais, kā Tu jūties?
Viņa ar rūpēm un maigumu skatījām uz Alfredo.
(Alby, es nodzēsīšu Džordža teikto, jo tas nederēs scenārijām, es domāju Renātas un Džona parādīšanos. )
Džordžs.
-Renāta! Kāds prieks, ka Tu esi te!
Viņš atradās tuvu izejai, kur bija koks.
-Mēs kopā varētu pamēģinat to pastumt.
Izabella
-Paldies, būs labi.
Vārgi pasmaidīja.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!