TelenovelesLV

Объявление

Failu hostings
Raksti/intervijas latviešu valodā, galerijas, video un pārējās sadaļas pieejamas fanu kluba biedriem!!!!
Tulkotie materiāli latviešu valodā ir fanu klubs īpašums!

Информация о пользователе

Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.


Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!


3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!

Сообщений 821 страница 840 из 948

821

Alfredo

Brīnās par šāda maiguma izpausmēm no Rūbijas.

-Es... nu, viss labi. Vairāk vai mazāk. Un tu?

0

822

Rubi.

-Nedomā, tagad par mani. Es te atvedu pirātu. Viņš Tev palīdzēs!
Rubi ar cerību paskatījās uz Jacku.

0

823

Aleksejs.

Pasēdēja, pasēdēja. :D Tad viņš sāka klīst apkārt, meklējot augļus. Beidzot atrada banānus. Tie lika viņam atcerēties Evu.
-Nē, nē, nē! - viņš iekliedzās.
Tad saprata, ka pateica to, viņš apstājās. Kāpēc es atceros Evu? Kāpēc?
Aleksejs piedāvāja Izabellai banānus un apsēdās viņai blakus.

0

824

Alfredo

-Vai es tomēr esmu miris?

Alfredo nesaprot.

Izabella

Paņēma banānu. Noņēma mizu un iekodās - tā sāpīgi, kā kaut ko domādama. :D

0

825

Rubi.

-(Jackam) Palīdziet viņam! Viņs murgo.
Rubijai jau nebija spēka raudāt.

Aleksejs.

-Eu, mierīgāk.
Arī Aleksejs sāka ēst. Viņš ātri apēda 3 banānus. Vairs Aleksejs nebija izsalcis.
-Nu, ko.... Tagad iesim gulēt? Es esmu ļoti noguris.

0

826

Alfredo

-Pag, bet ja es esmu miris un redzu jūs, tad jūs abi arī esat miruši?

Izabella

Apēda banānu. Brīdi klusēja.

-Man tiešām ļoti nāk miegs. Bet man ir bail.

0

827

Alex

-Bail? Kāpēc?
Neizpratnē paskatījās uz Izabellu.

Rubi. (es pagaidām neatbildēšu. :) Gaidīsim Jacku. ;))

0

828

Izabella

-Bet padomā - kā lai jūtas droši uz šādas salas??

0

829

(rubi, kāpēc izdzēsi? Tāds ģeniāls apmelojums sanāca... albalonga saskuma. Ta es nespēlējos... :'( )

Jacks

- Ev, ev, paga, mierīgāk dāmīt, ja? Es tev te neesmu kaut kāds bīdāms un stumjams. aEs protams esmu tev pateicīgs, ka izglābi mani no tās trakās francūzietes, bet ar to arī mūsu attiecības izbeigsim.

Pagriežas un slāj prom.

Renata

- Džeina? Nē, Džon - es neesmu Džena... Nolāpīts... es... es nezinu, vai spēsu noturēt...

0

830

Daņiils
- Vai to koku nevar izkustināt? Ja mēs, - viņa balsī ieskanējās asums, viņš negatīvi paskatījās uz Džordžu, - stumtu no šejienes, cik nu varam, un jūs vilktu no ārpuses... Es nezinu, cik tas koks ir patiesībā liels, bet to varētu vajadzēt izkustināt.

0

831

Džons

Sapurināja galvu.

-Ak jā, atvaino.

Tad pievēršas atkal tēmai.

-Nu, citas izvēles mums nav. Vai nu mēs mēģinām, vai arī nekā.

0

832

Renata

Izdzird Daņila ideju.

- Dzon, bet varbūt Daņilam taisnība. Ja mēs mēģinātu... visi kopā... Varbūt ka mēs varētu izkustināt to koku????

Ciesi lūkojas Dzonā, paļaujoties uz viņu. Parasti viņa visus lemumus pieņem patstāvīgi, bet ar Džonu ir savādak. Viņa instinktīvi jūt, ka viņš spēs pieņemt labaku un objektīvaku lēmumu.

0

833

(oj, bļin, Paloma Daņiila ādā sāk kļūt greizsirdīga :D )

0

834

Džons

-Jā, patiešām, vispirms izmēģināsim tā. Ja nekas nesanāks, tad domāsim tālāk.

Džons nokoncentrējās, bet patiesībā joprojām domāja par Džeinu.

0

835

(Oj, bet man tas patīk.... Un izbeidz - Renata tak cenšas, lai Daņilu ārā dabūtu... :D )

0

836

Renata

Kopā ar Dzonu piesteidzas pie alas ieejas.

- Daņil.. un Dzordž... Paņemiet un centieties grūst. Uz trīs.

Renata pati saķērusi koka zarus, ignorē to, ka pedas ir uz apmeņiem un viņa ir pret tiem atspērusies. Nežēlīgi sāp.

- Dzon? - Viņa palūkojas uz Dzonu, gaidot, ka viņs kaut ko teiks.

0

837

Džons

-Velkam. Trīs, divi, viens... aiziet!

Un viņi vilka.

0

838

Daņiils atspiedās cik vien labi varēja pret alas grīdu un ar plecu pret sienu, ar rokām no visa spēka sāka grūst koku no iekšpuses. Blakus bija Džordžs, arī viņš palīdzēja. Vienbrīd Daņiila roka paslīdēja tālāk pa stumbru un uzdūrās citai plaukstai. Viņš uzreiz saprata, ka tā ir Renata, ne no vienas citas plaukstas viņš nevarēja sajust tādu kā elektrības sitienu. Viņš atstāja roku turpat blakus un grūda vēl no lielāka spēka. Koks kustējās, tas šūpojās, bet tā īsti negribēja padoties.

0

839

Renata notrīceja no pieskāriena un uz īsu mirkli viņas tveriens atslaba, bet tad strauji atsaka vilkt koku ar vel lielāku spēku, it kā sis niecīgais pieskāriens būtu viņai devis neticamu enerģiju.

- Vēl mazliet. Tūlīt jau būt. Tūlīt. Nepadodieties!!!!! - Viņa skaļi, pārliecināti un iedvesmojoši izkliedza paveles un uzmundrinājumus!!!!

0

840

Džons

Velk no visa spēka. Koks tā kā paliek nostāk, atstājot nedaudz lielāku spraugu, kā iepriekš.

-Varēsiet izlīst?

0


Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!