(nebiju redzējusi vēl alby rakstīto, kad asvu rakstīju. Ak, kāda starp viniem vienotība, abi krīt )

Džons

Saņem Renatas roku. Pamāj, ka ir gatavs vilkt.

Daņiils sajuta savējā rokā Renatas roku, viņš to ciešāk satvēra, kā iedrošinot. Un tad viņi sāka vilkt un Daņiils rāpties ārā. Koka miza un zari bija atstāja uz viņa ķermeņa daudzus nobrāzumus, bet šobrīd tas nebija svarīgi. Daņiils jau bija pa pusei ārā no alas, kad pēkšņi iesprūda.
- Sasodīts, es netieku tālāk.
Viņš beidzot pacēla galvu un paskatījās uz Renatu. Viņa izskatījās tik nomocījusies, un Daņiils kārtējo reizi sajuta par viņu lepnumu. Citas jau sen būtu padevušās vājumam, bet Renata joprojām bija stipra.
- Jums būs jāvelk stiprāk, man nav kur atsperties.
Tiešām, pamats zem kājām bija pazudis, tās karājās gaisā, esot pa pusei alā, pa pusie ārā.
(oj, man jau liekas ka murgani rakstu, bet nu.. vismaz rakstu )

Džons

Arī velk. Šķiet, ka tūlīt būs.

(tāpēc, ka to rakstīju, neizlasot līdz galām. Kad izlasīju, sapratu, ka bija neloģiski to te likt. Daņiils taču teica, ka Džordžs klusēja, turklāt, te jau glabēji uzradās. A Džordžs pēc ilgas klusēšanas, turklāt taja brīdi, kad viņus glābā, tas ir Renāta ir te, sāka viņu apmelot. Džordžs to varētu izdarīt arī vēlāk )

Džordžs.

Sāka stumt Daņiilu, stipri. Tāpēc Daņiils jau uz 75% atradās ārā.

Aleksejs.

-A! Tu par to. Nebaidies. Drīz mūs izglābs.
Viņš draudzīgi apskāva Izabellu, it kā nomierinot.

Rubi.

Skreja pakaļ Jackam, tā kā paspēja viņu aizķert aiz rokas.
-Ev, Tu! Stāvi! Traks esi? Alfredo var nomirt, bet Tu pat nevēlies viņam palīdzēt?
Viņa bija šokēta par tādu vienaldzību pret cietušo cilvēku. Var būt Jacks ir slepkava?

Jude pārsalis un salijis atgriežas atpakaļ uz telti un saka Evai un Garedam:
- Tturr, ppallmma uzzgāzzussiess vvirssū bbannānnkkokkamm! - viņš drebinoties saka.
Viņš apsēžas savā vecajā vietā un sāk berzēt sev rokas, lai sasildītos..

Jude paņem žaketi, uzmet sev to uz pleciem un turpina drebināties..
Ārā pa to laiku laiks jau sāk pamazām noskaidroties.. Lietus pierimis un debesis paliek mazliet gaišākas..
Jude pamazām sāk iemigt, jo aukstais lietus un svaigais gaiss viņu ir nogurdinājis. Tapēc viņš atspiež galvu pret telts malu un aizmieg..

Aleksejs.

-Labi, tagad mums jāpaguļ. Rīt meklēsim pārējos. Kopīgiem spēkiem varēsim panākt daudz vairāk.
Viņš pasmaida un nogūlās. Tomēr miegs nenāk.

Džordžs.

Džordžs arī centās iziet ārā no alas. Tā kā Daņiils izveidoja izeju ar savu ķermeni pastumot koku(? ), Džordžs uzreiz uz vairāk, nekā pusi no ķermeņa varēja iziet, bet tad, pastumot koku un pacenzdamies, varēja tikt ārā.

Rubi.

-Nekad savā dzīvē neredzēju tik ļaunu cilvēku! Skrien, skrien. Tu esi gļēvulis! Nekad vairs nevēlos Tevi te redzēt!
Viņa nikna piegāja pie Alfredo.
-Fredijs, es Tev palīzēšu piecelties. Mēs atradīsim citus, ceru ka viņu palīdzēs!

Eva
Paskatās uz Jude, kurš ātri vien aizmieg un iekārtojas, noliekot galvu viņam uz pleca.
Viņa ir mazliet neapmierināta par to, ka viņš nepievērš viņai uzmanību, bet arī viņai gribas gulēt un tas ir pats svarīgākais. Viņa paskatās uz Garedu, bet neko nesaka. Pēc kāda laika arī viņa aizmieg...

Ir pienācis rīts. Jude joprojām guļ.
Eva pamostas, izstaipās. Viņai sāp visas malas. Jau trešā normāli negulētā nakts.
Arī Gareds joprojām aizmidzis. Eva pieceļas un ieziet laukā no telts.
Pludmalē neviena nav. Spīd saule, debesis ir skaidras un pūš patīkams svaigs vējiņš.
Eva izdara kaut ko līdzīgu vingrojumiem. Tas liek viņai justies labāk. Viņa atgriežās teltī, klusām paņem savu mango, ko nav apēdusi un iziet laukā.

Neviena netraucēta viņa notiesā mango un iet uz priekšu gar pludmali.
Viņa domā par dzīvi, cenšas izdomāt, ko darīt tālāk. Ar Jude viņas nākotne būs nodrošināta un ja kas, tad viņai būs gana brīvas rīcības iespējas.
Ar Garedu gan neko nevar zināt. Un Eva pilnīgi noteikti nevar iedomāties savu dzīvi kopā ar viņu. Bet dotajā brīdī viņš Evu piesaista. Un kāpēc gan nē, ja jau viņai tik un tā jānīkst šajā salā?
Nez kāpēc Evas apziņā uzrodas Alekseja tēls. Viņš jau nu nekādi neiederas Evas plānos un viņa ātri aizdzen domas par viņu prom.

(Ludzu, neuzskrieniet neviens Evai virsū!)