Carloss
Sēž un lūkojas tālskatī, kurš bija vienā no izskalotajiem chemodāniem, tālumā uz okeānu. Bet nekā. Neviena kuģa vai laivas, vai lidamašīnas. Nekā. Pie velna, vai tiesām neviens viņu nemeklē?
Pēkšņi kaut kas pazib tālskatī. Viņš spēji pagriež to atpakaļ un tad ierauga. Tur ir kaut kas ūdenī un kustas.
- Pie velna!
Viņš atkal skatās un tas ir cilvēks. Neapšaubāmi. Kādus 50 metrun no krasta. Carloss nomet tālskati un skrien iekšā ūdenī, bet viņam jāpeld vel krietns gabals, jo tas nav tieši priekšā, bet tālāk salas līkumā.
(Carloss Izabellu pamanīja)