Carloss
Šķelmīgi pasmaida.
- Carloss...
Mirkli lūkojas uz Izabellu smaidot.
- Izabella ir spēcīgs vārds... - Viņš nosaka un tad dodas prom.
- Drīz būšu atpakaļ.
TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!
Carloss
Šķelmīgi pasmaida.
- Carloss...
Mirkli lūkojas uz Izabellu smaidot.
- Izabella ir spēcīgs vārds... - Viņš nosaka un tad dodas prom.
- Drīz būšu atpakaļ.
Izabella
Pēc Carlosa aiziešanas nošņācas.
-Kāds jocīgs tipiņš...
Tas ir viņas ideāls.
(Tev laikam visi varoņi tādi babņiki, ne? )
Jude arī nopētija Rubi.. Viņš sekoja viņai, līdz pēkšņi viņa nokrita.. Viņš palīdzēja viņai piecelties..
- Vai ar Jums viss kārtībā? Nesasitāties? - viņš jautā un skatās viņas pievilcīgajās acīs..
"Šīs acis ir debišķīgi skaistas.." viņš nodomā..
Jude pamana liānu.. Viņš palīdz Rubi aiziet līdz akmenim un palīdz viņai uz tā apsēsties.
- Es pamanīju liānu!
Tev laikam visi varoņi tādi babņiki, ne?
(Kāpēc uzreiz babņiki? Vnk viņiem patīk flirtēt... )
Rubi.
Arī paskatījās Jude acīs. Viņa acis bija pievilcīgas un ļoti dziļas. Tad viņš palīdzēja Rubi apsēsties.
-Paldies. Nē, es labi jūtos. Pēc tas kuģa katastrofas man šī krišana nešķiet nekas svarīgs. O! Man liekas, ka šī liāna lieliskski derētu.
Viņa piecēlās, pamēģināja to noraust, bet tas nesanāca. Viņai nebija tik daudz spēka.
Jude palīdzēja atkal Rubi apsēsties un teica:
- Jūs labāk necelieties kājās.. Negribu lai arī Jums kas notiek.
Viņš paņēma liānu un ar visu spēku norāva nost.
- Nu, vai būsiet spējīga paiet. Iesim apskatīt, kas noticis jūsu draugam.
Rubi.
Rubi laipni pasmaidīja Jude.
-Paldies par rūpēm. Satikt džentelmeni uz neapdzīvotas salas ir īsts retums.
Viņa piecēlas, atbalstoties uz Jude. Tad paspēra pāris soļus.
-Jā, jā... Es varu mierīgi staigāt. Iesim!
Jude gāja līdzi Rubi, jo pats nezināja, kur jāiet..
- Kā viņu sakoda čūska? - viņš jautāja, lai uzturētu sarunu..
Rubi.
-Kā? Es nezinu... Es zinu, ka tā iekoda Alfredo uz kāju. (tā bija? ) Tas bija briesmīgi. Čūska bija diezgan liela un tik, tik pretīga...
Rubi atcerējas, ka nezina, kur tā ir.
-Paga. Bet... Čūskai kaut kur te arī jābūt. Ak nē! Man bail uz turieni iet!
Jude sabijās par Rubi pēdējo teikumu, ka čūskai tepat kautkur esot jābūt.. Viņš vēroja apkārtni, uzmanīgi..
- Es te nevienu čūsku neredzu.. - viņš teica un paskatījās apkārt..
- Pagaidiet.. - viņš paņēma zaru un pabikstīja zālē kautkādu veidojumu. - Tā nav čūska, tas ir liānas gabals..
Viņš nopūtās.
Rubi.
Arī nobijusies.
-Labi, tātad iesim tālāk.
Viņa gāja uz priekšu.
Jude sekoja Rubi pa pēdām un skatījās vai apkārt nav čūsku... Viņam vēl joprojām rokās bija koks ar ko bakstīt krūmus..
Rubi.
Tad viņa un Jude atrada Alfredo.
-Skaties! Te viņš ir. Kā mēs varēsim viņam palīdzēt? Alfredo, kā Tu jūties?
Alfredo
-Joprojām nekas nenotiek... Laikam tomēr nemiršu...
Rubi.
-Paldies Dievam! Laikam čūska nebija indīga.
Rubi priecīgi nopūtās.
-(Jude) Paldies, ka nācāt man līdzi. Es... es tik ļoti pārdzīvoju par viņu.
Viņa pastiepa Jude savu roku un priecīgi pasmaidīja.
Jude noskūpstīja Rubi roku..
- Jums nav par ko pateikties.. Es tikai gribēju palīdzēt.. - viņš teica.
- Nu tad, uz redzēšanos! - viņš smaidot teica Rubi un Alfredo.
Jude pagriezās un devās atpakaļ, pa to pašu ceļu, pa kuru nācis..
"Šai salā laikam visas sievietes ir skaistas.." domājot viņš gāja gar jūras krastu..
Rubi.
Viņai patīka Jude labas manieres, viņa stils. Šīs vīrietis ir zelta vērts.
-Atā!
-Alfredo, iesim tagad pameklēsim kaut ko ēdamu. Es esmu ļoti izsalkusi.
Carloss
Atgriežas ar pārtiku.
- Ņem, saldumiņ. Tev kārtīgi jāpaēd. Un te ir ūdens pudele! - Pasniedz Izabellai Evian minerālūdens pudeli.
Renata
Joprojām uzgāzusies virsū Daņilam. (Ā-ŪŪŪŪŪŪŪŪŪŪ Paloma!)
Linkolns
Joprojām izskalots pludmalē ar MP.
Jacks
Guļ zem palmas.
Šeks
Vēro Jacku slepeni.
(Nu - vai kāds nāks ar mani spēlēt. Nu visi mani varoņi gandrīz pieejami. Cerēju gan, ka Lainkolnu atradīs Diāna, bet laikam jau manas cerības naivas...)
Alfredo
-Pilnīgi piektrītu. A varbūt uzēdīsim kādu čūskiņu? Man tie augļi jau rīklē spiežas.
Izabella
Aizdomīgi nopēta ēdienu un ūdens pudeli.
-No kurienes tu šeit īsti uzradies?
diana ( pinocchio nevis diana vai matilde pieņm ka ir diena - varen sen nesmu spēlējusi bet atļsauošos vismaz nedaudz pakustēties lai netiek nogalinātas manas varones)
atver savas acis
viņas seja ir nedaudz smļšanina un jaka kuru viņa bija uzklājuysi uz pleciem lai nenosaltu pilnībā bija nedaudz mitra -rasa ko pavisam parastā dienā dina nebutu sajutusi uz savas āda
viņa piecēlās nedaudz no zemes
tik jau pierasti
viņa pat vairs nespēja skaitīt stundas līdz kāds atbrauks un beidzot aivedīs viņu prom no šis salas
viņas seja bija tik atbaidoši nosmērāeta viņa pielika roku lai izberzētu acis un tajā iekrita pretīgās smiltis kas bija pieķērusās pie visām viņas drēbēm - vitēma pat ķermeņa
viņa izraudāja to smļšu gruadu un škita ka viņa nereuadāja pat par to vien savā ziņā viņai bija žel sevis , viņa pie nekā tāda nebija pieradusi viņa uzvilka - tik netīro balto jaku paskatījās uz visām netīrajām drēbēm un izkratīja no kurpēm smiltis - tās bija visur un vienalga lai kā mēginātu no tām izvairīties - tas laikam nebija iespējams
viņa iegāja līdz ceļiem ūdenī un skatījās kā paceļas saule
tā laikam bija cik necik normālāka nodarbe ko viņa spēja uz šis salas darīt, nevis kā ierasti vērot grleznas tik apburošas kas rakstuto pasaulīgo kaitumu betvērot to patiesībā , kā tas dzimst , nevis citarokās bet kā tas rodas dabā
matilde
viņa atvēra acis
vēl joprojām priekša bija tik nejēdzīgi banālā ainava
cik gan dadz mākslinieki būtu vēlējusies to uzgleznot, bet viņai tas likās tik pretīgi, ja vēl bieži viņa tā pamodīsies ,vīņa jau vēlēsies vemt
viņa pavēlās no kates nostāk un nocēla uzlikto palamas lapu
viņa atvēra kasti tā nebija diezko pastukšota , nu katrā ziņā ne tik ļoti ja tājā būtu vīns
matilde izņēm,a vienu no pupiņu bundžņām , viņa rokas bija nsopiestas atr rievām no gulšesasnas uz kastes
viņa vienaldzīgi piecēlās , aizcirta kadti un izgāja no bedrain''as vieta
smiltis
viņas kādas sāpēja tās acīm redzot nebija pietiekoši izstieptas guļot ar visu to ka viņa ir tik varen īsa
viņa istai''ija kājas un salieca muguru
tā tik trakoti sāpēja
vienīgais labums pupiņas
un tagad viņa galviņā maisījās domas "ja ēstu daudz pupiņas nebūtu līdzīgs efekts kā dzerot vairākas vīna glāzes pēc kārtas???"
matilde tik pavisma viegli un bez sava nesoša spēka pielitošans attaisījas bundžiņu
pupiņas bija sakritušas uz viena sāna bet tās bija iespe'jasm apņemt ar piekrtiem
tie gan bija netīti
tieši tāpēc viņa nolēma ieiet nopeldēties v
iņa paskatījās apkāt - nevien nebija
viņa pagāja tuvāk jūrai un noģērbās pupiņas vienaldzīgi nolika smiltīs
tagad pat tās viņai nelikās svarīi
viņa tik steidzīgi ieleca ūdenī, zem ūdens pasaule likās ksaitāka vietām isktījās ka būtu noslīkusi kāda laba serdonē īna pudele vietām kāda lētāka pudele , bet viņai par nelaimi tās bija tukšas
viņa nedaudz iesmējās un viņa mutē sagā ūdens viņa stiedžīgi atspērāS un uzpeldēja vrs ūdens '" liekas es nesmu vienīgā apmaldījsueis kura vēlas dze3rt, tikkai kādam izdfevies šo vēlmi piepildīt "gar viņu papeldēja garām ruma pudele viņa steidzīogi centās to paņemt , atkal jau vilšanās - tā bija tukša
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!