TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!
Džordžs.
Džordžs nespēja noticēt, ka Renāta, mīļā Renāta ir dzīva.
-Es, es esmu tik priecīgs, ka Tu esi dzīva!
Vārdi par labākais pilots u.t.t. ne īpaši iepatikās Džordžam. Tomēr, pēc kuģa grimšanas, viņam negribējās domāt par to, kāds viņš ir kapteinis. Pamanījis rumu, Džordža garastāvoklis uzreiz uzlabojas. Labāk sadraudzēties ar Džeku.
-Prieks iepazīties. Mani sauc Džordžs Klūnijs!
Džordžs pastiepa Džekam roku.
Jose Armando
-Jā, es tulīt paskatīšos, ko te var atrast...
Bet vai Renata varēs līdz šejienei aiziet? Jūs teicāt, ka viņa nejūtas labi...
Aleksejs.
Eva tomēr ielika savu roku manā plaukstā. Labā zīme.
Alekseju tas iepriecināja, viņš pasmaidīja Evai vēl platāk. Viņas roka bija tik maiga. Aleksejs sajūta to ķīmiju, kura bija starp viņiem, kad Aleksejs skūpstīja Evu. Tad Aleksejs sapratu, ka klusē. Vinš ātri pasteidzās uz atbildi.
-Man liekas, ka jāiet uz priekšu. Ja arī ir kāds strautiņš, tad noteikti kaut kur džungļos.
Aleksejs pabīdīja krūma zarus, devot Evai iespēju te iet, nesaskrapējoties. Taja laikā viņš teica:
-Starp citu, ja mēs esam nonākuši tādā situācijā, vēlos, lai mēs iepazītos tuvāk. Tik un tā, mēs te laikam pavadīsim daudz laika divatā.
(bļin - es domāju "pirāts", bet kā uzrakstījās "pilots" nezinu.... 
)
bļin - es domāju "pirāts", bet kā uzrakstījās "pilots" nezinu....
(
es domāju, ka Renāta tā speciāli teica... Viņai patīka kaitināt Daņiilu - Daniels, vot domāju, ka te arī 
)
Jacks
Tā aizdomīgi lūkojas uz viņu. Atceras, ka viņu Renata sākumā bija saukusi par kapteni - bet pēc pirāta pat noskrandušajā apģērbā viņs neizskatījās.
Renata
Iejaucās.
- Kapteni, Jack, jūs taču neželosiet rumu kaptenim Džordžam, kurš tikko zaudējis savu kuģi. Jūsu "melnā Pērle" vismaz nav nogrimusi atšķirībā no "Pacific Titanic"...
Jacks
Pavīpsnāja. Kurš gan dod tik muļķīgu nosaukumu kuģim? nav brīnums, ka tāds nogrimst. Tomēr īsts pirāts būdams, Jacks sajūt žēlumu pret Džordžu un sava stilā sievišķīgi pasveicina viņu.
- Labi, lai būtu...
Renata
Priecīgi apskauj ar katru savu roku pa vienam no vīriešiem un jautri.
- Nu tad iedzersim rumu!!!!!!!!!!!!
Piskrien pie kastes, izņem trīs pudeles un pasniedz večiem katram pa vienai.
(Daņils tagad varētu parādīties - beidzot viņs redzēs, kāda Renata ir, kad patiešam ir piedzērusies...)
(Nja, es vēl paskatījos uz to pilotu un tad vēl rubi tāpat uzrakstīja... )
Eva
-Pateicos. – viņa teica un viņas balsī ieskanējās ironiska nots.
Eva pagāja garām krūmam.
“Aleksejs ir pieklājīgs! Ha! Un es, attiecība pret viņu arī!!! Hahahaha!!! Bet labi, man tas der.”
Tad viņa izdzirdēja Alekseja nākamo frāzi.
„Ko?! Tuvāk iepazīties?! Ak tad uz to tu tēmē!!! Muļķis! Daudz laika pavadīsim divatā! Tiklīdz ieradīsies glābēji, viss būs beidzies! ”
Eva jau grasījās pateikt, ko domā un pagriezās pret Alekseju, taču tad ar cik vien spēja vārgu balsi pateica.
-Man neškiet, ka šis būtu tas labākais brīdis, lai iepazītos. Labāk meklēsim strautu. Es ceru, ka te tāds ir.
Viņa klusējot gāja uz priekšu.
Džordžs.
Nedaudz noskumis, atcerējas par kuģa grimšanu. Rūms tagad viņam tiešām ir vajadzīgs, lai noslicinātu savas bēdas. Džordžs paņēma pudeli no Renātas.
-Paldies. Es esmu tik priecīgs, ka jūs abus te sastapu. Renāta, vai kāds vēl izdzīvoja? Kā jūtas Daņiils? Es atceros tikai to, ka biju devis jums vestes.
Daņiils
- Es domāju, ka viņai pietiks spēka. Ceru, viņai nav palicis sliktāk. Renata spēj daudz ko.
Daņiila sejā parādījās tāds kā smīns, pēdējais teikums izskane'ja kā ar lepnumu.
- Tad es labāk došos, jau kļūst vēls. Pēc kādas stundas būsim atpakaļ.
Un Daņiils devās atpakaļ, viņš soļoja ātri, tveice bija rimusi, saulei slīdot zemāk, un arī doma, ka ir vēl vismaz divi cilvēki deva Daņiilam spēkus. Krietni ātrāk kā līdz Jose Armando, Daņiils veica ceļu atpakaļ. Tuvojoties vietai, kur bija atstājis Renatu viņš pamanīja ugunskuru, bet tas nebija tas, kas lika viņam neizpratnē apstāties un ieskatīties ciešāk. Kopā ar Renatu bija vēl kāds, izskatījās, ka divi vīrieši. Vai arī izglābušies no kuģa? Daņiils paātrināja soli. Tuvojoties vienā no vīriešiem viņš atpazina Džordžu un Daņiila sejas izteiksme nocietinājās, tajā parādījās nepatika. Toties otru, pagalam dīvaina paskata vīrieti, Daņiils redzēja pirmo reizi. Drīz jau Daņiils bija viņiem klāt.
- Jūs te, kapteini? - tas skanēja strupi. Tad viņš pagriezās pret Renatu un balss kļuva maigāka. - Ka tu jūties?
Renata izskatījās mazliet savādi, acis ugunskura gaismā mirdzēja ar dīvainu spīdumu, viņa nebija pārģērbusi Daņiila kreklu, bet izskatījās, ka kleita ir izžuvusi, lai gan tā vairs ne tuvu neatgādināja to izsmalcināto balles tērpu kāds tas bija vēl tikai 24 stundas atpakaļ. Daņiila skatiens pārslīdēja pudelēm visiem rokās un viņa uzacis saraucās.
Aleksejs.
Klusēšana... Ienīstu klusēšanu. (kā ēzelis "Šrekā" nevar paklusēt )
-Kā vēlies. Interesanti, ko tagad domā mani radi? Mani laikam tagad visu dienu Krievijas TV rāda. "Bojā gājā slavens Krievijas aktieris". Vēl laikam rāda fragmentus no filmām, kurās es filmējos. Ak... Pat iedomāties to nevēlos...
Aleksejs nedaudz aizdomājās. Viņš atkal palīdzēja Evai ar zaru.
-Bet kā tad Tavi radi? Viņi arī laikam tagad ļoti pārdzīvo.
Aleksejs centās būt iejūtīgs.
Džordžs.
-Jā, es. Es tikko Tevi atcerējos. Kā piemin vilku, vilks klāt. Prieks, ka izdzīvoji.
Džordžs nebija priecīgs par Daņiila ierašanos, tomēr Džordžs nevēlēja šīm cilvēkam nāvi.
Eva
„Slavens aktieris? Visu dienu rāda Krievijas TV?! Ir nu gan iedomība!!!”
-Ak tad tu esi aktieris!!! Nu tad viss ir skaidrs par to tavu teātri. – Eva īsi iesmējās.
-Mani radi?... Droši vien. Ak jā, mans tēvs... Ziņās taču bija jāsaka par kuģa grimšanu. – viņa nedaudz saskuma, bet ātri atguvās. Viņa taču bija dzīva.
"Viņš atkal spēlē. Viennozīmīgi!"
Šoreiz paejot garām krūmam, viņa tikai šķībi pasmaidīja. Šis smaids atklāti pauda viņas neuzticību.
Eva gāja uz priekšu.
-Paskat, tur! - Eva pavirzījās sānus, tad atgriezās atpakaļ.
-Nē, nekā. Tikai izlikās. Laikam pārāk stipri vēlos ieraudzīt saldūdeni. - Eva ir vīlusies, uz brīdi novērš skatienu no zemes, aizķeras air saknes un krīt.
Renata
Spalgā kliedzienā.
- Daniel!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Pieskrien un cieši jo cieši apskauj viņu. Vienā rokā viņai ir pudele, bet tas netraucē.
- Tu nāc īstajā brīdī!!!!! - Renatai valoda nedaudz raustās no dzeruma Bet viņa neapšaubāmi flirtē. - Nāc, tev jāpadejo ar mani... - Joprojām ciesi piespiedusies viņa, sāk šūpot gurnus visai intīmi, lai arī nekāda mūzika neskan.
Jacks
Aizdomīgi skatās uz jaunatnāceju. Gan rums strauji zūd, gan vēl viens pretendents ieradies. Viņs jau bija cerejis, ka dabūs Renatu - salds kumosiņs, bet viņa jau pati par sevi iztukšoja vairāk ruma par visiem. Un viņai vēl te veči nāca klāt. Jacks sabozies....
(Nabaga Daņiils. Es tikai tagad sapratu, ka gribēju šo uzrakstīt, bet neuzrakstīju. 
)
Jose Armando nomierinājas no Daņiila vārdiem. Vismaz tai otrai sievietes, Renatai, klājas labāk, nekā Tatjanai.
Viņš atkal samērcēja žaketi un kreklu un no jauna ievīstīja tajos Tatjanu.
Tad iegāja dziļāk mežā un sāka meklēt zarus. Drīz sāka parādīties derīgi zari, kurus viņš atnesa pie vietas, kur gulēja Tatjana.
Viņš piegāja tuvāk un pamanīja, ka viņa sākusi stipri drebēt.
-Ak, nē! Tatjana! Kā lai tev palīdzu?! - viņš domīgi skatījās uz gulošo sievieti un centās savaldīt dusmas, kuras juta dēļ savas bezspēcības.
Aleksejs.
-Par kādu teātri Tu runā? Es nemeloju, kad teicu, ka Tu man patīc.
Bams, Eva nokrita. Aleksejs apsēdās, lai viņai palīdzētu. Viņš ar maigiem rokas pieskarieniem atbrīvoja viņas kāju. Tad viņš to nedaudz paglaustīja.
-Vai sāp?
Aleksejs uzreiz iedomājās par masāžu.
Daņiils tik pa ausu galam dzirdēja Džordža vārdus, visa viņa uzmanība bija pievērsta Renatai. Kad Renata viņu spēji apskāva, Daņiils juta novilnījām spēcīgu alkohola smaku. Rums. Tad lūk kas tas bija. Un Renata bija pilnīgi piedzērusies. Viņš nepaspēja ne attapties, kad Renata sāka kustēties iedomātas mūzikas ritmā. Daņiils juta kā viņu pāršalc karstums, Renata bija tik tuvu, kustējās tik izaicinoši... Bet viņa bija galīgi pilnā. Daņiils noteikti saņēma Renatu aiz plaukstu locītavām un atbīdīja no sevis.
- Renata, mums ir jāiet, es satiku vēl divus cilvēkus no kuģa un apsolīju atgriezties.
Daņiils runāja skaidri un stingri, cieši skatīdamies Renatai acīs.
Tatjana juta pārmaiņus te karstumu, te aukstumu, apziņa visu laiku slīdēja prom, lai kā Tatjana centās palikt pie samaņas.
- Jose Armando...
viņa tik tikko dzirdami nočukstēja.
(Eu, no kā viņš tur atbīvo Evas kāju? 
)
Eva
“Atkal jau viņš uzbāžas!”
Eva sajuta Alekseja pieskārienu un teica, gandrīz vai iekliedzās:
-Nē, nesāp!!! Laid vaļā! – Viņa strauji piecēlās, nedaudz sagrīļojās, bet tomēr noturēja līdzsvaru.
-Pie velna!!! – Eva noauj kurpes.
-Vai vari nolauzt papēžus?
Renata
Piemiedza viņam ar aci un koķeti pielika vienu pirkstu pie viņa lūpām, apklusinot viņu.
- Beidz, mīļais! Neesi taču tik nopietns. Iepazīsties. Tas ir kapteinis Džeks Sperovs - dižākais pirāts, kāds jebkad kuģojis pasaules jūrās...
Renata atrāvas no Daņilas un aizskrēja līdz ugunskuram, līksmi, mazliet streipuļojot, apskrēja tam apkārt. Jautri kliedza:
- Daniel!!!!! Mums ir ugunskurs! Un mums ir rums!!!!! Urrrāāāāā!!!!! Vai tagad tu saproti, ka nu mēs pa īstam esam glābti!!!!!
Viņa pielika pudeli pie lūpām un iedzera vairākus malkus...
Tad piesteidzās pie Daņila un pastiepa pudeli viņam pretī. Intīmi palūkojās viņā....
- Cienājies... jaukumiņ...
Aleksejs.
(no saknes , nav svarīgi.)
-Vai Tev tiešām nekas nekaišs?
Viņš uztraucoši pajautāja. Aleksejs paņēma Evas kurpes. Tomēr nolauzt papēžus nebija viegli. Tomēr Aleksejs sameklēja akmeni un jele-jele tomēr nolauza tos. Aleksejs nedaudz noliecas, apsēdās uz akmeņa (lai tas atrodas kaut kur blakus). Viņš palīdzēja Evai apģērbt kurpes.
Džordžs.
-Bet kur ir pārējie? Kas vēl izdzīvoja?
Viņu tas uztrauca.
(meitenes, es jau eju. Ceru, kā pēc 20 minūtem būšu)
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte » 3. La Isla de Santa Muerte - SĀKUMS!!!!!!
