Kazanova

Klusi sten baudā

- Ja, jā, ta ir labi....

Žorža Sanda

Sāk lasīt vēl skaļāk, atkārtojot svarīgakos vārdus un teikumus pa trīs reizem. Burtiski kliedz.

Luna

- Nepārvērtē sevi. Tu neesi problēma. Vismaz ne mana.

Ir prom.

(Paloma, nesatraucies - Luna pārdomās un atgriezīsies)

Luna

Pāris stundas bezmērķīgi staigā pa salu. Niknojas uz sevi un nesaprot par ko. Lādejas, grūsta koku zarus un lamā tos, kad tie iesit viņai sejā. Pati to nesaprotot neapzināti nonāk atpakaļ pie pirāta. Viņs ir bezsamaņā, piere sviedros - sācies drudzis. Viņa jau pagriežas, lai atkal dotos prom, bet tomēr apstājas. Mirkli domīgi lūkojas viņā tad pagriežas, ieiet dzungļos un meklē kaut ko, sāk plūkt kaut kādas lapas, rakst saknes. Izdobta kokosriekstā atnes arī ūdeni no strauta. Apsēžas blakus bezsamaņā esošajām pirātam. Mirkli vel minstinās unšaubās, bet tad sak mīzīt kopā visu ko savākusi un taisīt tādu kā ziedi.

Luna

Atnes vēsās palmu lapas, saklāj uz zemes. Sagriež kreklu uz pirāta pleca. Tas pamatīgi piesūcies ar asinīm. Ar kokosriekstu sakaltušajā pūkām, kuras salasījusi, noslauka asinis. Tādas pūkas ir līdzīgas vatej. Apskata ievainojumu - tas ir ļoti dziļš un iespējams skarti muskuļu audi. Ar uztaisīto ziedi pamatīgi apsmērē ievainijumu. Noņem pirāta ieroču jostu - tur ir vecmodīga pistole, kura droši vien pēc peldes vairs nedarbosies un pāris dunči, kuri Lunasprāt ir daudz vērtīgāki. Ieročus viņa noliek malā, lai pēc tam tos noglabātu, bet ar jostu piesien pirāta ievainoto roku viņa ķermenim - to nedrīkst kustināt. Viņa sakopo spēkus un pārveļ viņu uz saklātajām palmu lapām. Tagad viņš guļ uz muguras. Patausta pieri. Drudzis ir pamatīgs. Apsedz viņu ar vēsajām palmu lapām. Paņem ieročus un noglabā netālu koka dubumā. Atnes kāda auga stīgas un vēl cita auga ērkšķus, aiz jostas kaut kādas lapas. Ar tām apsedz pirāta pieri. Ziedes atlikumus notīra no ievainojuma, ar nazi izveido caurumiņu ērkšķī un izver cauri caurumiņsm smalkās stīgas. Sāk kaut ko monotoni, hipnotizējoši bubināt, kā buramvārdus kaut kādā nesaprotamā valodā. Paver pirāta muti un ieliek tajā zara gabalu. Turpinot runāt buramvārdis, izdurērkšķi cauri pirāta miesai un sāk šūt kopā viņa pamatīgo ievainojumu.

Luna

Sastinga no pēdējiem pirāta vārdiem un beidza murmināt buramvārdus. Jūras amazone... Kā gan viņš zināja? No kurienes... Viņāi jāuzzin, viņai jāizdibina, kas slēpjas šī vīriešzvēra prātā. Viņa ķermeni viņa varēs pārvaldīt - senās, maģiskās amazoņu zināšanas viņa bija labi apguvusi. Vairākkārt tās bija viņai glābušas dzī'vību. Bet tagad viņai jāpanāk, lai drudzis pāriet. Viņai jāaprunājas ar šo zvēru.

Aizšuvusi brīci, Luna atkal iezieda to ar ziedi un pārlika ar kaut kādām lapām, nomainīja lapas  uz pirāta pieres un tad devās pēc ūdens.

Hamlets

- Ak, daiļā lēdij
Laipns žests ir daudz svarīgāks
Par to, kā izpildīts tas tiek...
Ak, milēdij, ļaujiet man stādīt jums
Sevi priekšā un teikt
Mans vāds ir Hamlets
Un esmu es Dānijas princis
Lai gan no troņa es gāzts
Un palicis viens nu šai salā
Bez Dānijas savas skaistās
Bez Ofēlijas manas mīlas...

Atkal ieslīgst grūtsirdībā.

Luna

Atnes ūdeni divos kokosriekstos un aiz jostas aizbāzti banāni, mango un citi augļi. Noliek visu un apsēžas blakus pirātam, sakrustojot kājas. Pārbauda pieri. Drudzis nav mitejies.Lapas apmērcē avota ūdenī, ko atnesusi un atkal uzliek uz vīrieša pieres. Tad pati notiesā divus banānus, mango un vēl citus augļus. Tad dodas atkal mežā un nes pamatīgu żaru kaudzi.  Palūkojas uz sauli, kura iet uz rietu. Drīz paliks vēsāks, daudz vēsāks. Dodas vel pēc zariem un pēc brīža atnes arī čupu ar palmu lapām. Viņa naktīs sedzas ar tam, bet vienalga nav pietiekami silti. Šonakt viņai ir īpaši plāni - medības. Pirāta garais duncis tajā lieti varētu noderēt. Veiskli izmantojot akmeņus sausajās sūnās uzšķīļ uguni un pamazam ūgunskurs sāk kurēties. Atkal nomaina lapas un vēlreiz dodas pakaļ ūdenim. Atgriežas ar to, tad pārbauda pirāta ievainojumu un uzziež jaunu ziedes kārtu no kokosrieksta čaulas, kuru bija noglabājusi turpat, apsegtu ar palmu lapu.