Rosa
Paskatās atpakaļ. Neredz vairs Hamletu. Kur ērmais dzejnieks būs pazudis? Kādu brīdi stāv pie palmas. Tad nodomā, ka varbūt arī palmas lapas varētu kā palīdzēt medicīnā. Kokosrieksti arī labi derētu. Rosa sāk kāpt palmā.
TelenovelesLV |
Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte II » 1.spēles telpa - La Isla de Santa Muerte - sākums
Rosa
Paskatās atpakaļ. Neredz vairs Hamletu. Kur ērmais dzejnieks būs pazudis? Kādu brīdi stāv pie palmas. Tad nodomā, ka varbūt arī palmas lapas varētu kā palīdzēt medicīnā. Kokosrieksti arī labi derētu. Rosa sāk kāpt palmā.
Marija
- Kur 'jūs dabūjāt tādu auduma gabalu?
(Marij, tas bij jautājums ŽS vai kā????)
Žorža Sanda
Nopēta pienākušo pievilcīgo jauno sievišķīgo sievieti.
- Tātad izrādās uz salas patiesi vēl kāds ir. Sanda. Žorža Sanda. - Pastiepj pretī roku Marijai vīrišķigam sveicienam, lai sarokotos. Tāteikt uzreiz grib pārbaudīt šo sievieti.
Šopens
Viņš jau labu laiku ir peldējis mežonīgajos ūdeņos uz klavierēm. Kuģa slīkšanas brīdī viņš apķērās ap klavierēm un, lai ko citi teiktu, nelaida tās vaļā. Viņš knapi turēja acis vaļā, kad pēkšņi sajuta triecienu. Kustības vairs nebija. Klavieres bija pret kaut ko atdūrušās. Šopens atvēra acis. Tad uzmanīgi ar kāju taustījās ūdenī.
-Zeme! Ak, laime!
Viņš nostājās uz abām kājām, bet nekur netaisījās iet bez klavierēm. Viņš tās centās stumt uz krasta pusi, bet klavieres nebija īpaši pakļāvīgas. Viņš noglāstīja klavieru sānu.
-Mierīgi, mīļā, es tevi noteikti izglābšu!
Kazanova
Sēž uz nokrituša koka kāpās. Pamana, ka kāds izpeld uz kaut kā milzīga. Klavieres! Nevar būt. Un turklāt cenšas vēl izvilkt krastā. Kāda velna pēc tam idiotam uz neapdzīvotas salas vajag klavieres. Lai gan - vismaz kaut kas - malka ugunskuram. Pieceļas un pieiet.
- Sveiks, dārgais draugs. Vai nav vajadzīga palīdzība?
Šopens
-Ak jā, labo cilvēk! Jūs man varētu palīdzēt izvilkt klavieres krastā!
Dars
Saīdzis.
*Nu kāda velna pēc man kaut kas būtu jāsāk darīt, ja tam sievišķim viss ir.
-Lab. Ja jau tev ir telts, tad es iekuršu ugunskuru. o! Sveiki jaunā dāma! Mani sauc Dars.
Marija
- Sveicināti, Dar! Sveicināti, kundze! Esmu Mārsija Vulfa. Es nesaprotu vienu, kā jūs varējāt paglābt savus koferus!?
Dars
- Vispār jā! Man ar tāds jautājums sāka rasties.
Žorža Sanda
- Man nenācās glābt koferus. Es biju paredzējusi doties uz šo salu ar laivu no kuģā. Kā jau minēju, mesjē Dar, tad es devos ar laivu prom no kuģa vēl pirms tas sāka grimt. Jau esot labu gabalu no kuģā, es manīju, ka tas sāk grimt. Grasījos jau atgriezties un mēģināt izglābt kādu savā laivā, bet diemžēl straumes bija pārāk spēcīgas un nesa manu laivu prom no kuģa. Madmoselle Vulfa, esiet sveicināta. Jūs izskatāties izvārgusi. Atļaujiet man jūs uzcienāt ar lielisku Shardonē.
(dodos mājās, pēc kādas stundas būšu atpakaļ)
Marija
Jā, es jau labprāt. Jums laikam ir arī lieliski alkohola krājumi. (mazliet pasmīn)
Dars
Apjucis
-Man laikam bija īslaicīgs prāta aptumsums. Du bi chi.
Žorža Sanda
- Ak, es nekādā gadījumā nedotos noslēgtībā uz neapdzīvotu salu bez alkohola krājumiem, madmoselle Vulfa. - Palūkojas uz Daru. - Mesjē Dar, es domāju, ka jums labāk vajadzētu atpūsties. Tikai telts jāuzslej.
Sāk sliet telti un ar Dara palīdzību ta drīz gatava. Dars var iet gulēt teltī.
Kazanova
Palīdz vilkt klavieres krasta. Aizelsies un nav spēka. Un tās nolāpītās klavieres tik smagas. Kad ir beidzot drošā attālumā no ūdens izvilktas, nokrīt bez speka uz zemas.
- Dārgais draugs - tikai viens jautājums - ko jūs darat ar klavierēm nekurienes vidū?
Šopens
-Un jūs vēl vaicājat? Klavieres izglāba manu dzīvību! Tās ir svēta lieta! Es pat teiktu, ka tās ir dzīvas!
Šopens atver klavieru vāku un metas spēlēt savu Revolucionāro etīdi, kaut arī daudzi taustiņi ir ieklemmējušies.
Kazanova
Mazliet ar smīnu nolūkojas uz airautīgo Šopēnu. Netrauce viņu, kamēr tas spēlē. Varbūt tas pat nav tik slikti - vismaz kaut kādas skaņas uz šīs nolāpītās salas. Kadbeidz spēlēt:
- Kas tas bija, ko jūs spēlejāt?
Šopens
-Tā bija mana revolucionārā etīde. Ak, cik lieliski bija atkal spēlēt... Nav jau, protams, nekāds koncertflīģelis, bet vismaz kaut kas, kas nomierinās manu sirdi.
Kazanova
- Skaisti draugs. Patiesi. Un man prieks par tavu mierīgo sirdi, bet tomēr vajadzētu nomierināt arī vederus. - {alūkojas apkārt. - Mums jāatrod kas ēdams un salas vidienē jābūt kādam saldūdens avotam.
Žorža Sanda
Pēkšņi tāda domīga un izklaidīga. Viņai šķiet, ka viņa dzird Šopēnu spēlējam Revolucionāro etīdi. Bet tad viņa aizdzen šīš domas - tas nav iespejams.
Šopens
Beidzot sajūt, ka viņa vēders patiešām rūc.
-Jums taisnība. Jāmeklē kaut kas ēdams. Ak jā, un kā man jūs dēvēt? mans vārds ir Frideriks Šopens.
Sniedz roku sveicienam.
Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte II » 1.spēles telpa - La Isla de Santa Muerte - sākums