Žorža Sanda
- Ak tu gribi maigumu, ja? Maigumu. Kad es tev ēdamo nesu no tirgus, kad es mazgāju tavas caurās zeķes, kad es tavu nolāpīto flīģeli laboju, tad tev vis maiguma nevajadzēja. Zini, ko? Es vispār kaut ko sapratu - galu galā es pirmā nonācu uz šīs salas, tapēc projām jādodas tev, nevis man. Nāksies pakuģot, Frīdīt!
Hamlets
Noskumst.
- Ak, uz mirkli jūs
Kd vaigi meta sārtumu
Jūs bijāt līdzīga tik ļoti
Kādai, ko reiz mīleju...
Luna
Viņš pat nepakustējās. Tātad viņai ir iespeja. Jakoncentrejas. Un jadarbojas ātri.
Luna vienā straujā, slaidā kustībā nolec no koka, piezemejoties uz pirkstu galiem. Pavisam klusi un nemanami piezogas un ar strauju kustību paķer savu nazi...