TelenovelesLV

Объявление

Failu hostings
Raksti/intervijas latviešu valodā, galerijas, video un pārējās sadaļas pieejamas fanu kluba biedriem!!!!
Tulkotie materiāli latviešu valodā ir fanu klubs īpašums!

Информация о пользователе

Привет, Гость! Войдите или зарегистрируйтесь.


Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte II » 1.spēles telpa - La Isla de Santa Muerte - sākums


1.spēles telpa - La Isla de Santa Muerte - sākums

Сообщений 121 страница 140 из 239

121

Žorža Sanda

- Ak tu gribi maigumu, ja? Maigumu. Kad es tev ēdamo nesu no tirgus, kad es mazgāju tavas caurās zeķes, kad es tavu nolāpīto flīģeli laboju, tad tev vis maiguma nevajadzēja. Zini, ko? Es vispār kaut ko sapratu - galu galā es pirmā nonācu uz šīs salas, tapēc projām jādodas tev, nevis man. Nāksies pakuģot, Frīdīt!

Hamlets

Noskumst.

- Ak, uz mirkli jūs
Kd vaigi meta sārtumu
Jūs bijāt līdzīga tik ļoti
Kādai, ko reiz mīleju...

Luna

Viņš pat nepakustējās. Tātad viņai ir iespeja. Jakoncentrejas. Un jadarbojas ātri.

Luna vienā straujā, slaidā kustībā nolec no koka, piezemejoties uz pirkstu galiem. Pavisam klusi un nemanami piezogas un ar strauju kustību paķer savu nazi...

0

122

Ricardo
Vinš izdzirdēja kādu skaņu, tādu kā vieglu un klusu švīkstu. Vai tas bija tikai putns vai tomēr kaut kas vairāk? Pirāta instinkti teica, ka tur ir kas vairāk... Kaut arī vairāk neviena skaņa nebija dzirdama, Ricardo tomēr bija sajūta, ka tuvumā kāds ir. Spēku bija arvien mazāk, tomēr viņš zināja, ka lai paliktu dzīvam, ir jācīnās līdz pēdējās spēka paliekas pazūd.
Un tad tas notika - strauja kustība un Ricardo pat mirkli nešaubījās, ka greznais nazis vairs nav pie viņa, bet ir nonācis atpakaļ īpašnieces rokā. Tiesa, nebija zināms uz cik ilgu laiku... Ricardo roka pašāvās uz priekšu un spēcīgi satvēra sievietes roku, neļaudams viņai iztaisnoties un aizbēgt. Viņa acis ieurbās mežones acīs.

- Kas tu esi?

0

123

Luna

Viņa zināja, kad ir jācīnās un kad ir jāmūk. Viņš, lai gan daudz garāks un spēcīgāks, šobrīd ir ievainots. Viņa rokās vēl ir spēks, bet viņš vair nevar nostāvēt kājās. Pārsteidzoši bija tas, ka viņš spēja turēt viņas roku kā spīlēs, tomēr nenodarpt sāpes. Viņa bija pieradusi pie fiziskām sāpēm un viņa gaidīja, ka šāds vīrieša tvēriens sagādās sāpes, tomēr tas nesagādāja. Un viņš arī nemēģināja uzbrukt. Varbūt pats saprata, ka nespētu uzvarēt, lai gan vīrieši parasti bija muļķi, jo bija pārliecināti, ka uzvarēs sievieti. Viņi vienmēr kļūdījās.

Ar strauju kustību Luna pielika savu otru roku pie pirāta kakla. Izrādās viņāi bija vēl viens nazis - mazāks, nekāda greznuma, vienkāršs, tomēr gana iedarbīgs. Nažā asmenis pieskārās pirāta kaklam.

- Laid vaļā manu roku, vai arī tu mirsi.

0

124

Šopens

Nobāl vēl vairāk, nekā jau iepriekš bija paspējis nobālēt.

-Žoržita, apdomājies labi...

Rosa

Uzliek roku Hamletam uz pleca.

-Un kas ar viņu notika?

0

125

Žorža Sanda

- Nestāvi kā tāds stabs! palīdzi laivu dabūt ūdenī!

Hamlets

Iegrimis dziļi domās un atmiņas.

- Tā bija tumša grēku izpirkšanas dienas.
Kad asnis lija.
Un nāve dzīvei pēdās mina
Bij mana daiļā Ofēlija
Kā zieds vissmaistākais un maigākais
Šī atriebe bij viņai gals
Un savā taisnībā es zaudēju
Un patiesību neieguvu
Bij jautājums man viens
Būt vai nebūt prasīju es sev
Un izlēmu es būt
Bet izrādījās - tās ir beigas
Un nāves dvaša skāra Ofēliju
Un ņēma manu mīlu pāri laikam
Un paliku es viens un nav nekā.

0

126

Dars
Nevarēdams atrast Kazanovu bija aizgājis pasauļoties.Dažas stundiņas labi pavadītas pie jūras nāca par labu. Dars jutās kā no jauna piedzimis. Ejot uz telts pusi viņš atcerējās, ka Žorža un Šopēns strīdējās pie laivas un nolemj aiziet pārbaudīt vai nemētājas tur Šopēna līķis, zinot Žoržas raksturu.
Nonācis pie krasta redz, ka abi vēl kasās viens ar otru. Sāk domāt vai nebūtu laiks abus izšķirt.

0

127

bumerbmw написал(а):

vai nemētājas tur Šopēna līķis, zinot Žoržas raksturu.

o.O  :rofl:

0

128

Ricardo

Izsmejoši iesmējās.

- Vai tad es nemirtu jebkurā gadījumā? Atšķirība tikai tā, no kura naža. Bet ja jau man jāmirst, domāju esmu pelnījis uzzināt vismaz savas nogalinātājas vārdu un iemeslu, kā esmu izpelnījies nāvi.

Ricardo bija pati uzmanība. Viņš rūpīgi sekoja līdzi katrai mazākajai amazones kustībai, gaidot mirkli, kad radīsies īstā izdevība.

0

129

(bumy, :rofl:  tas bija labs :D )

0

130

Šopens

-Ja kāds brauks ar laivu, tad tikai mēs abi!

Rosa

-Ak, man ļoti žēl...

0

131

Luna

Cieši lūkojas pirātā, novērtējot viņu, viņa spēkus, viņa prasmes un.... viņa dziļās acis. Nevienam vīrietim viņa vēl tādas nebija redzējusi. Tās it kā hipnotizēja un tas sadusmoja Lunu vēl vairāk.

- Mans ierocis ir pie tavas rīkles. Tu zaudētu galvu, bet es sliktākajā gadījumā tikai savu labo roku. Tā kā - jā - tu mirsi jebkurā gadījumā.

Pavisam vāja kreisās rokas kustība un nazis iesūcās pirāta kaklā tikai mazliet, tikai, lai gaisā būtu jūtama asiņu smarža. Viņa gribēja, lai viņš to sajūt. Bet nespēja nazi pastumt vēl tālāk un dziļāk...

0

132

Žorža Sanda

- Tiešām - mēs abi un nevis tu un klavieres? - Viņas balsī nepārprotams sarkasms.

Hamlets

Asaras rit no viņa acīm. Viņš instinktīvi apskauj Rosu.

0

133

Šopens

-Nu... gan jau es atradīšu citas klavieres. Un labākas.

Rosa

Apliek rokas ap Hamleta kaklu, kā mierinot mazu bērnu.

-Būs labi.

0

134

Žorža Sanda

- Ak, Frīdīt, nu un kāpēc ta jaunas meklēt - tev te jau vienas ir nu tad dzīvojies ar tām, bet es došos prom. Un viena pati!

Hamlets

Apskauj Rosu vēl ciešāk un sāk grābstīties. :D

0

135

Šopens

-Nu labi, atā! :P

Rosa

Atgrūž Hamletu.

-Kas ar jums??

0

136

Žorža Sanda

Pārsteigta, ka Šopēns vairs nestrīdas pretī.

- Lieliski! Satriecoši.

Iestumj līdz galam laicu ūdenū un ielec iekšā.

- Visu labu, mesjē Šopēn.

Un Cenšas airēties prom no krasta.

Hamlets

- Jūs esat tik daiļa
Kā rasas piliens no rīta
Kas saulē atmirdz
Un veldzi sniedz izslāpušam
Jūs veldzējat manas slāpes
Jūs dziedējat mani sirds...
Un zobus
Ak, ko tur liegties
Es mīlu jūs
Šī traģēdija mūs kop'
a vedusi
Un mūžam mūs neizškirt
Nevienam ne dzīvam ne mirušam
Tu mana, es tavs
Tā mūžīgi dziedās putnu dziesmas...

0

137

albalonga написал(а):

Jūs dziedējat mani sirds...
Un zobus

:rofl:

Šopens

Skrien pakaļ Žoržai Sandai, ir ūdenī jau pāri viduklim, līdz tiek pie laivas un pieķeras tai klāt.

Rosa

-Attopieties... Man liekas, ka jums ir drudzis...

Tausta Hamleta galvu.

0

138

Žorža Sanda

Pamana Šopēnu.

- Vācies projām! Laid vaļā manu lavu, nolāpītais mūziķi!

Sit viņam pa rokām, lai laiž vaļā.

0

139

Hamlets

- Ak, jā, jā, drudzis.
Mīlas drudzis!~!!!!!

0

140

(:rofl:  Nevaru Hamletu... )

Ricardo

Sajuta naža dūrienu ādā, bet tāpat sajuta arī šī dūriena vieglumu un vilcināšanos, kas pazibēja arī sievietes acīs. Tas bija tieši tas, ko viņš gaidīja. Viens mirklis vilcināšanās, un ar to pietika - viņš mācēja izmantot katru izdevības sekundi. Kreisais plecs iesmeldzās gandrīz neizturamās sāpēs, kad viņš pacēla roku, lai satvertu otru amazones roku un pagrūstu nazi prom no sava kakla. Rāviens bija ass, ar mēŗki, lai pretinieks zaudē līdzsvaru.

0


Вы здесь » TelenovelesLV » La Isla de Santa Muerte II » 1.spēles telpa - La Isla de Santa Muerte - sākums