Šī telenovele noteikti man ir ierindojusies labāko telenoveļu augšgalā! Sen neatceros jutusi tādu piepildījumu, ko sniedz patiešām kvalitatīvas telenoveles noskatīšanās ar lieliskiem varoņiem un mīlasstāstu, kas tā saaug ar kaut ko manā būtībā! Nesen redzēju terminu "grāmatas paģiras" - kad pēc grāmatas izlasīšanas, nespēj lasīt kādu citu. Šobrīd man ir "Corazon Salvaje" paģiras, jo vēl šodien nejūtos spējīga skatīties kaut ko citu. Varbūt rīt... Citādi man jau ir iekavējušās visas pārējās, jo šo pusotru nedēļu nespēju domāt ne par ko citu, kā vien šo telenoveli.
Cik superīgs komentārs. Tieši dēļ visa, ko rakstīji man Corazon Salvaje rīmeiks šķita pilnīga ņirgāšanās, tas kā tādu stāstu spēja pārvērst kaut kamā, pat negribas diskutēt kamā.
Corazon salvaje mani ik pa brīdim atkal ierauj sevī, kad to skatos, jūtos kā apburta un lidinos kaut kādā mākonī, nerealitātē. Vēl man šī telenvoele ir sagādājusi ne tikai sižetisku emociju piepildījumu, bet arī vizuālu, šajā tēmā jau biju rakstījusi, ka telenovele tikai daļēji tika filmēta forumā, bija tik daudz īstu vietu. Man arī tas pats ir ar Edīti, kura man it kā ne visai, bet tajā pašai laikā, skatos uz viņu šeit, un nevienu citu nespēju redzēt Monikas lomā. Huans, pareizi biji atcerējusies, es biju rakstījusi, ka viņš ir ļoti harismātisk, jo tā ir, it kā no malas ne pārāk gara auguma, slaids, bet kaut kas viņā ir tāds, ka paskaties un iekšā kaut kas nodreb un šķiet ir vis vis vis.