Vairāk vai mazāk gribēju pastāstīt, kas tad notika un atklājās otrajā līdz piektajā sērijā (pirmās sērijas izklāsts ir atrodams Zorro sekcijā)

Un tātad – pirmā sērija beidzas ar Zorro un Esmes pirmo tikšanos. Viņu medaljoni ir saķērušies kopā un kareivji viņus ielenc. Viņi ir cieši klāt ar seju viens pret otru. Abi saskatās. Zorro prasa: “Vai jūs atļausiet man izvilkt savu zobenu?” (Nu ņemot vērā, ka zobens glabājas makstī pie sāniem un Esme dēļ medaljoniem ir cieši viņam klāt, ņemot ārā zobenu viņš visai noteikti dabūs viņu zināmā mērā apgrābstīt!!!! Es par šito skaļi smējos – kāds džentlmenis!!!!) Esme atbild: “Ja jūs esat viens no labajiem, nevis no sliktajiem, tad protams ņemiet savu zobenu...” Zorro izvelk zobenu un pirms cīņas uzsākšanas saka: “Es esmu viens no labajiem – par to nešaubieties”. Un viņs uzsāk cīnu, lai arī medaljonu dēļ abi joprojām ir cieši kopā. Tagad Esme ir viņam aiz muguras ciešu klāt, turās pie viņa pleciem un skatās pār viņa plecu uz visu, kas notiek. Cīņas gaitā, pa to pašu virvi Zorro, paķerot līdz Esmi, pamanās uzlidot atpakaļ uz jumta kā supermens!!!! Kareibji bizo pakaļ uz jumta. Zorro pasauc zirgu un lec lejā protams trāpot precīzi uz zirga!!! Esmi protams paķer līdz, lai ar viņa sākumā pretojas!!! Nu tā viņi aizlaižas no kareivjiem. Kareivis Garsija (komiskais tēls) lec pakaļ uz savu zirgu, bet protams nogāžas – dikti smieklīgi. Zorro Esmi ārpus pilsētas pie klintīm pamet. Izskatās jau tas visai neiejūtīgi, bet Zorro jau labi zin, ka drīz it kā netīšām garām brauks Djego de la Vega un aizvedīs meiteni mājās. Medaljoni jau ir norauti no kakla. Zorro iedod vienu medaljonu Esmai un aizauļo prom. Tikai pēc tam Esme ierauga, ka viņš netīšām iedevis viņai savu medaljonu un pie viņa palicis viņas medaljons.
Tikmēr ballē par godu jaunajam gubernatoram Marianhela flirtē ar kapteini Montero. Svētais tēvs Tomass piespiež Mariju Piju doties viņam līdz uz balli, lai apsveicinātos ar fernando. Viņa pretojas, bet tomēr dodas. Atklājas, ka kapteinis Montero no bērnības atceras, ka Fernando un Marija Pija bija saderināti, bet Alehandro un Fernando viņu uzreiz apklusina. Almudena ļoti priecājas satikt Mariju Piju – viņas jaunībā bijušas draudzenes. Arī Alehandro priecājas atkal satikt Almudenu – ir redzams, ka viņa viņu mīlēja jaunībā un mīl joprojām. Top skaidrs, ka Almudena ir jaunāka un Alehandro viņu jaunībā uztvēra kā bērnu un neievēroja, bet tagad ierauga un ir savaldzināts, cik skaista viņa kļuvusi. Satiekas arī Fernando un Marija Pija – jūtama ķīmija starp viņiem un arī milzu saspīlējums. Marija Pija ir vēsi pieklājīga.
Tikmēr notiek pirmā Djego un Esmes tikšanās. Pirms tam Zorro jau pabijis savā slēptuvē, lai pārģērbtos un pastāstījis Bernardo, ka saticis fantastisku meiteni – visskaistāko, kādu jebkad redzējis. Viņam jādodas aši pie viņas, jo viņa ir viena tumsā un viņš grib zināt viņas vārdu, un vēl viņam tak uz balli jāuzspēj, citādi tētuks dusmosies. Kalps atgādina, ka Zorro nedrīkst iemīlēties, bet Djego saka, ka Zorro nevar, bet Djego var!!! (respektīvi – drīkst!!!). Djego, tipa netīšam braucot garām un piesakās aizvest Esmi uz pilsētu. Bet ceļā viņi satiek to pašu čigānu Migelu un viņa čigānieti, kuri liek Djego un Esmei atdot savas drēbes un ratus. Djego nepretojas un esme ir dusmīga, ka viņš viņu neaizstāv un neaizsargā (Djego tēlo mīksmiesi!!!). Tad abi kalpu drānās dodas uz pilsētu. Atvadoties Djego beidzot uzzina Esmes vārdu un ka viņa ir gubernatora meita.
Tikmēr klosterī mēs iepazinām māsu Suplisiosu, kura sevi visu laiku soda, darot sev fiziski pāri un visu laiku cenšas izlūgties piedošanu no dieva – Marija Pija viņu visu laiku mierina. Pec balles kateinis pavada Marianhelu, abi sāk skūpstīties un gandrīz jau nonāk līdz sex. Fernando atkal dodas uz klosteri, kur neliek mierā Mariju Piju. Šī aizlaižas. Viņs sauc viņas vārdu un pamodinā pusklosteri. Māsa Suplisiosa dzird, ka kāds saucis Marijas Pijas vārdu. Iet jautā Marijai Pijai, bet tā saka, ka neko neesot dzirdējusi. Suplisisosa saka, ka tas laikam bijis dēmons...
Tikmēr Esme ir mājās, Almudena uztraukta viņu sagaida. Palīdz nomazgāties. Esme paliek viena un pa viņas balkona logu ienāk Zorro...

Tā beidzas otrā sērija...

Tātad – Zorro ienāk. Esme, ja arī ir nobijusies – neizrāda. Dusmīga par viņa nekaunību. Šis dod viņai viņas medaljonu un pieprasa savējo. Viņa saka, ka kaut kur drēbēs. Šis dikti smieklīgi ar Zobenu rakājas viņas drēbēs un ierakājas apakšveļā – ši nikna. Abi strīda un nonāk dikti tuvu. Un tad ir fantastisks skūpsts – bet tas norisinās tikai Esmes iztēlē. Viņi kaislīgi skūpstās, viņš viņu paņem uz rokām, aiznes uz gultu, apgulda, uzguļas virsū, viņi turpina skūpstīties... un tad esme pamostas no fantāzijas un joprojām stāv viņam pretī. Šī kliedz, lai paņemot savu nedaljonu un vācoties prom. Šis dodas prom un sola, ka viņa viņu vairs nekad neredzēs. Šī tādā kā nožēlā, [askrien viņam pakaļ, bet šis jau pa logu ārā un prom. Pa to laiku Marianhela ārā ar kapteini pavisam iekarsuši, kad tieši ierodas Fernando. Sadzird viņus un prasa, kas tur ir. Kapteinis iemaic Fernando pa pauri un aizlaižas. Marianhela ar aizlaižas. Kalps Olmos viņu pamana, bet viņa flirtē ar viņu, tā, ka viņam siekalas tev – skaidrs, ka viņš neko nestāstīs. Fernando nikns. Protams vaino esmi, ka pie viņas bijis vīrietis – viņa tak balle ar nav bijusi. Neklausās Almudenā un smagi noper Esmi. Almudena palīdz apkopt Esmes rētas un dodas aprunāties ar Fernando. Abi smagi strīdas un šis pasaka, ka Esme neesot viņa meita. Viņi nezina, ka Esme to visu noklausās. Esme raud, bet tad atceras, ko teica čigāniete, kura iedeva medaljonu – viņa teica, ka Esme esot princese un izredzētā, bet viņas māte ir karaliene un Esmei jātrod māte. Toreiz Esme tajā pat neieklausījās un nopietni neuztvēra, bet tagad priecājas un nosolās atrast māti. No rīta Esme grib laisties prom, bet Almudena viņu aptur.
Nu tagad pastāstīšu visādas lietas, par kurām īsti neatceros, kurās sērijās tās īsti notika. Tātad, atklājas ka kapteiņa Montero cietumā jau daudzus gadus ieslodzīta sieviete, kura iekalta dzelzs maskā. Kateinis nezina, kas viņa tāda, bet viņu nedrīkst nogalināt un neviens nedrīkst zināt par viņas eksistenci. Fernando ir papīrs, kurš atļauj tikai viņam tikties ar šo cietumnieci. Mēs uzzinām, ka šī ieslodzītā ir Esmes māte – čigānu karaliene. Čigāns Honass sūta Esmes mātei ziņu ar žurciņas Lukrēsijas palīdzību – ziņā viņš raksta: “Mēs esam atraduši tavu meitu”, un sieviete maskā ir laimīga. Tad vēl mēs satiekam divus indiāņus – māsu un brāli, kuri grib atriebties cilvēkam ar vienu acis, kurš nogalinājis viņu māsu. No Marijas Pijas atmiņām un sarunām ar tēvu Tomasu ir skaidrs, ka Djego māte bija indiāniete, kuru Fernando nogalināja – Marija Pija nespēja pateikt patiesību brālim, tāpēc atsauca saderināšanos ar Fernando un devās klosterī. Tātas, Djego mātes brālis un māsa grib nogalināt Fernando. Plāns izgāžas. Fernando ar kareivjiem dzenas viņiem pakaļ. Brālis iet bojā, bet indiāniete aizbēg. Piektajā sērijā arī indiāniete tiek ievainota un Alehandro viņu tādu ievainotu atrod. Bet visu pēc kārtas – tātad Esme ir dārzā, kad pēkšņi ierodās čigāns Renco ar savu māti un Esmi burtiski nolaupa. Pa to laiku, Alehandro bija nolēmis uzaicināt visus Sančesu de Monkadu ģimeni uz pusdienām. Djego pateica tēvam, ka iepazinās ar Esmeraldu un ir ieinteresēts un grib personīgi nogādāt ielūgumu Sančesiem de Monkadām. Tēvs piekrīt. Tā nu Djego dodas pie sančesiem de Monkadām, kur beidzot iepazīstas ar Marianhelu, kurai protams viņs iepatīkas uzreiz un viņa sāk atklāti flirtēt. Iebizo Almudena un kliedz, ka Esme tikko nolaupīta – viņa īsti neesot saskatījusi nolaupītajus. Djego uzreiz metās dzīt pēdas. Almudena vēl paspēj viņam iedot pistoli. Djego dzenas pakaļ un nolemj, ka tas būs darbs Zorro, jo Djēgo tak tēlo mīkstčauli – nedrīkst izrādīt drosmi un drošsirdību. Tikmēr esme pie čigāniem. Tie atvainojas, ka nolaupījuši. Sauc viņu par princesi un klanās. Pastāsta par viņas māti. Esmes vecmamma bijusi spāniete, kura apprecējusies ar čigānu. Esmes māte kļuvusi par čigānu karalieni, tāpēc Esme esot čigānu princese. Viņai būs lemts aizstāvēt un glābt savu tautu – čigānus no ļaunajiem spāniem, kuri dara pāri. Un viņai būs jāglābj māte (par cietumu gan viņi neko nepasaka). Esme grib zināt, kas ir viņas īstais tēvs. Čigāni saka, ka to varot atklāt tik viņas māte. Esmeit tagad ir mēķis – atrast māti. To visu Zorro noskatās no krūmiņiem un ir pārsteigts par to, cik labi Esme jūtas ar čigāniem – nemaz neizskatās nolaupīta. Pa to laiku Alehandro un Fernando ar kareivjiem ar meklē nolaupīto Esmi. Tikmēr cietumā ierodas Spānijas sūtīts pārbaudītājs, kurš grib pārbaudīt vai cietumā nepārkāpj cietumnieku tiesības. Ar savu neatlaidību viņš atklāj ieslodzīto sievieti maskā un draud kapteinim. Kapteinis iegāž večukam pa galvu. Vēlāk večuku spīdzina. Kareivis Garsija nabags ar ir cietumā, jo nav spējis noķert Zorro un viņam nabagam dikti gribas ēst!!! Viņš dzird kā spīdzināmais kliedz un jūt viņam līdz. Spīdzināšanu veic kapteiņa “labā roka”, tikmēr pie kapteiņa ierodas Marianhela. Abi kaislīgi pastrīdās, iegāž viens otram pļaukas. Kapteini aizvaino, kad viņa pasaka, ka ir iepazinusies ar labāku vīrieti – Djego de la Vegu (Top skaidrs, ka Kapteinis ir skauģa sindroms pret Djego jau ilgāku laiku!!!). Abi atkal sāk sūkties. Ierodas Fernando, lai pateiktu par Esmes nolaupīšanu. Marianhela izgrozās, ka arī ieradusies, lai lūgtu palīdzību māsas meklēšanā. Marianhela dodas prom un vēl apskata plakātiņu, kur tiek solīta atlīdzība par Zorro atrašanu – tur virsū ir Zorro bilde un Marianhela to pamatīgi nopēta. Vēl Marianhela pasauc pie sevis ratos Olmosu un flirtējot ar viņu, piespiež darīt to, ko viņa liek – noskaidro visu iespējamo par djego de la Vegu.
Tikmēr kapteinis pastāsta Fernando par pārbaudītāju, kurš atklājis sievieti maskā un tagad tiek spīdzināts, lai no viņa uzzinātu, ko viņš zina par sievieti maskā. Fernando un kapteinis dodas uz spīdzināšanas telpu un Fernando nošauj spīdzināmo. Kapteinis piespiež Fernando pastāstīt par sievieti maskā, ja visu sapratu pareizi, tad viņs teica, ka sieviete maskā ir viņa ex sieva – čigāniete. Viņai bija misija nogalināt Spānijas karali – tāpēc viņa apprecēja Fernando. Bet šo viņas nodomu laicīgi atklāja un ielika cietumā. Kapteinis brīnas, kāpec sievieti joprojām tur dzīvu. Fernando pasaka, - jo šī sieviete esot viņa meitas Esmeraldas māte.
Tikmēr Esme dodas prom no čigāniem. Divi čigāni viņu pavada. Pa ceļam pretī nostājas Djego ar pistoli. Draud čigāniem, lai atlaiž meiteni – (tēlo lielo glābēju). Esme saka čigāniem, ka viss ir ok un sūta viņu prom. Pati paliek ratos. Djego, it kā gribot pabaidīt čigānus, kuri jau dodas prom, izšauj gaisā. Zirgs nobīstas un nesas prom ar kliedzošos Esmi, kura ir ratu aizmugurē un nevar savaldīt zirgus. Djego ir šokā, pie sevis nosaka, kaut ko tādu, ka ar šito meiču vienmēr ir problēmas un auļo viņai pakalļ. Ar to beidzas ceturtā sērija. Piektajā sērijā Esme ar visiem ratiem iegāžas upē un Djego metas viņu glābt. Klosterī klostera māte ir tuvu nāvei un paziņo, ka viņas vietu ieņems Marija Pija, kura esot visgoddievīgākā. Suplisisosa uz to visu aizdomīgi skatās. Viņa nespēj aizmirst, nakti, kad dzirdējusi vīrieša balsi saucam “Marija Pija”. Beigās viņa atvainojas Marijai Pijai un saka, ka tie dēmoni, ka klieguši. Atkal moca sevi fiziski – lej virsū karstu vasku no svecē. Klosterim pienāk sūtījums ar pārtiku no Fernando Sančesa de Monkada un to obligāti jāsaņem Marijai Pijai – tā Fernando pieteicis. Joprojām tiek meklēta Esme. Meklējot Esmi, Alehandro apciemo Almudenu, kura pasaka, ka Djego devies pakaļ nolaupītājiem pēc nolaupīšanas. Alehandro pastāsta, ka lai arī Djegi ir viņa – slavena militārista – dēls, viņš pat nemākot zobenu turēt rokā!!! (LOL!!! Skaļi smējos!!!! Kā gan Djego nākas visu laiku izlikties!!!). Alehandro, meklējot Esmi, atros ievainoto indiānieti, par kuru jau stāstīju. Tikmēr Olmos bārā noklausās, kā citi vīrieši apsmesj vienu, ka viņa sieva Karolīna – tiesneša meita – krāpjot viņu ar Djego (Olmoss priecājas, ka tā būs noderīga info Marianhelai!!!) Tikmēr Djego un Esme gandrīz noslīkst. Djego pamanās dabūt esmi krastā, bet pašu upe aizrauj. Esme metrus tālāk atrod Djego uz akmens bez samaņas (viņš atdauzīja galvu pret akmeņiem un nu tek asinis). Esme pārdzīvo, lūdzās, la viņš nemirst un pat mākslīgi elpina. Uz mirkli ieskatoties Djego sejā, viņa atceras savu fantāziju par Zorro – kā viņi skūpstās viņas istabā!!! Cenšoties palīdzēt, saplēš viņa kreklu un ierauga medaljonu – to pašu medaljonu, kas bija Zorro un ir šokā... Ar to beidzas piektā sērija!!! Cerams, ka pateicu visu, ja ko aizmirsu, droši papildiniet mani!!!! Ja ir jautājumi – droši prasiet!!!