Un tagad man atkal gribas to nolemto nabadziņu aizstāvēt.
Cilvēki, iedomājieties, ka jūs esat Denisa vietā, jūs tiešām mīlat to otru cilvēku - vai jūs tiešām negribētu pamēģināt laimi sākt no gala? Es domāju - kārdinājums vienkārši ir brutāls un vēl piedevām situācija .. viņš ir viņas vīrs. Un, ņemot vērā, ka Elizabete tā arī nesaņēmās atklāt, ka tā ir fikcija, viņš to uztvēra nopietni un joprojām domā, ka tas ir nopietni. Protams, Elizabete kaut kad nāks pie prāta, tādēļ tas ir neloģiski muldēt to sviestu, taču var jau saprast. Es, piemēram, nespēju galvot, ja kāds, kuru es mīlētu, būtu noļuvis Elizabetes vietā, ka es nerīkotos kā Deniss. Viens ir tas, kas IR pareizi, bet kaut kas cits - tas, kas darās sirdī, tur jau arī rodas visas pasaules problēmas. Ja mēs visi rīkotos tik sirdsšķīsti, mēs vispār nesapratu, kā ir būt laimīgam.
Ehh, atkal mana filozofija, lai slavēts Deniss ..