Man ljoti patiik Klaudio un Lusjanas attieciibas kaa teetim ar beernu.Tas ir tik miilji.Vinjiem ir taada kjiimija tajaa zinjaa.Liekas,ka Pasa pat ir nedaudz greizsirdiiga,lai gan neuzskatu,ka tam ir pamats,jo tomeer Lusjana ir Linaresa meita.Vinjam ir visas tiesiibas buut kopaa ar meitu.Cita lieta buutu tad,ja vinjsh buutu zinaajis un redzeejis beernu jau tolaik,bet pamestu Auroru gaidiibaas un pateiktu,ka beernu vinjam nevajag.Tad jaa,tad buutu savaadaak.Tachu taa kaa vinjsh ljoti miileeja sievu un miil dievina Lusjanu,tad es neredzu pamatu pat mazai greizsirdiibai,jo tas viss ir normaali,ka vinjsh grib atguut zaudeeto.Galas un Rodrigo kaazas tik tieshaam atgadinaaja beeres.Roselena man saak atkal krist uz nerviem ar to savu teikumu,ka Torresi-Landas nevienu beernu nekad nepamet.Es vinjai visiem klaat esoshajiem dzirdot buutu iemetusi sejaa,ka pirms devinjpadsmit gadierm vinja pati atdeva prom ziidaini kaa nevajadziigu lietu,bet tagad veel meele pagriezhas teikt ko taadu.Kaut arii mazulis nebija vinjas,tachu tas nemazina faktu kaa taadu.

Jāatzīstas, ka pagājušo nedēļu tikai izlasīju jūsu komentāros un anotācijās. Laika tik maz visam, ka negribas šobrīd tērēt, ja tikai tinu vien gandrīz visas sērijas pēdējā laikā...
Tracina arī man šie klišejiskie notikumi, piespiedu kāzas pienākuma pēc utt. Un Rodrigo pirmajā vietā man tracina

Galai vajadzētu iet strādāt kādā mežstrādnieku brigādē, jo zāģēt viņa lieliski prot. Nav brīnums, ka Rodrigo jau tagad viņa krīt uz nerviem.

Piekrītu Palomai, arī mani Rodrigo kaitina! Vispār reāli mani tracina divi varoņi Rodrigo un Rosalena, pēdējā vsp neciešama Bet neraugoties uz pēdējā laika negatīvajām emocijam, turpinu sekot seriālam..galvenokārt, lai vērotu, ka attīstas Lusianas un Klaudio attiecības. Gala ari par spiti klasiskas varones tēlam arī interesanta, nez, ka ienīstot cilvēku var tā tēlot sapratni un kaut kādu mīlestību, un vēl tā pazemoties, piedāvājoties..talak ar kāzam neesmu vēl tikusi.

Kad Roselena apgalvoja, ka Rodrigo viņai būs ļoti pateicīgs, ka izšķīra viņu no Lusjanas, tad iztēlojos šādu ainu-Paldies, mīļo māmiņ, ka izšķīri mani no sievietes, kura mani varēja darīt par vislaimīgāko vīrieti pasaulē, jo man kā jau pēdējam mazohistam nepatīk dzīvot laimīgā un saskanīgā laulībā, kurā valda abpusēja mīlestība. Es daudz labāk izvēlos kopdzīvi ar nemīlamu sievieti, kura to vien dara, kā mani zāģē un neciena. Tas, man-mazohistam ir ļoti pa prātam, un par to tev, mammīt vienmēr būšu ļoti pateicīgs!

Jau kādu laiku var just, ka Pasa ir nedaudz greizsirdīga uz Klaudio. Kaut arī Pasai nav pamata tādai būt, jo Lusjanas attieksme pret viņu pēc patiesības par savu izcelsmi uzzināšanas nav mainījusies, bailes, ka meitas asins balss var izrādīties daudz spēcīgāka, kas ar laiku var vājināt viņas saites ar sievieti, kuru Lusjana vēl pavisam nesen bija uzskatījusi par savu miesīgo māti, tomēr ir Pasā iezagusies. Un to pat savā ziņā var saprast, jo viņa ar Galdino un Lorensa taču visu laiku bija vienīgā Lusjanas ģimene, viņi bija tie, kuri dāvāja viņai visu savu mīlestību, izaudzinot Lusjanu par to, kas viņa ir tagad-krietna un godīga jauna sieviete, bet nu ir uzradies Lusjanas bioloģiskais tēvs. Jā, protams šis nav tas gadījums, ka kā no zila gaisa ir nokritis kaut kur pa pasauli apkārt klīstošais tētiņš, kurš pēc divdesmit gadiem ir ''pēkšņi atcerējies'', ka viņam ir meita un nu pieprasa lai viņa ''savam dārgajam tētim pienestu ūdens glāzi'', bet gan no savas meitas tika šķirts zemiskā un nekrietnā veidā, tāpēc Pasai ir jābūt saprotošai pret Klaudio vēlmi būt līdzās savam beidzot iepazītajam bērnam, tomēr arī viņa ir tikai cilvēks, kurai arī Lusjana ir ļoti dārga un mīļa, tāpēc var saprast, ka viņai ir dīvaini pierast pie domas, ka tagad Lusjanas mīlestība būs jādala ar viņas tēvu.