Jāa.. atkal jau interesanta sērija. Visi ļaunie mirst viens pēc otra. Hertrūdise ir vienīgā, kas dzīva.
Es pa visām sērijām jau paspēju aizmirst, ka Gabriela toreiz mācījās cīņas mākslu. Var redzēt, ka sižets pārdomāts no sākuma līdz galam.
Interesanti, ko tagad Antonija iesāks bez visiem saviem rokaspuišiem. Pati slepkavos? Un kāds viņu gaida fināls? Vispār nespēju iztēloties. Bet kaut kam briesmīgam ir jābūt..
Man patīk, ka pārdomāta arī ļaundares psiholoģija. Ka pastāstīja, kādēļ viņa tāda kļuva, nevis vienkārši jo telenovelē jābūt ļaundarei.

127.

Ārprāts, cik skumīgi, kad beidzas tik fantastiska telenovele! Bet tajā pašā laikā vēl viens no lielajiem plusiem ir normāls sēriju skaits.

Super, ka pēdējā sērijā arī bija sākuma sēriju eksplozija.
Un arī pēdējā sērija nebija sasteigta. Bet beigās pēc visa pārdzīvotā bija tik jocīgi visus redzēt laimīgus. Kaut kāda nereāla sajūta, ka tā ir tikai ilūzija
Tādu es arī biju iedomājusies Antonijas sodu. Izkropļotu dzīvi. Nāve viņai būtu pārāk ātrs sods, cietums pārāk viegls, bet šis ideāls. Lai gan ļoti skumji viņu šādu redzēt, kad visi var darīt ko grib ar viņu. Un pat atvieglot savas mokas viņa nekā nevar. Nezinu, vai jebkad esmu dzirdējusi, ka piespriež 500 gadus cietumsodu.
Bija tik smagi redzēt, kad Rodrigo atvadījās no Antonijas. Tomēr scenāristi tik fantastisku sižeta līniju izdomāja. Ļaundare un policists. Un ar abu raksturiem tik labs stāsts sanāca.

Patika arī, ka viss bija loģiski paskaidrots, kad Antonija vilcinājās ar ieroci rokās. Kā teica, tad Franciskas mājās negribēja piesaistīt ārēju uzmanību ar šaušanu, un Gabrielas gadījumā bija skaidri redzams, ka galvenā vēlme bija pazemot viņu, izbaudīt to maksimāli un vēlāk pabeigt ar nāvi, nevis vienkārši tukši runājot veselu sēriju, kā lielākoties tas notiek pēdējās sērijās. Spēcīgas ainas starp Gabrielu un Antoniju - gan tā kauja, gan viss pārējais. Abas pat ļoti līdzīgi apģērbtas bija. Man tikai nepatika,ka tas bija Lagarto, kurš iešāva viņai. Viņš nebija tā cienīgs. Bet vispār man likās tik dīvaini, ka piepeši visi tie policisti sāka šaut uz viņu. Vai tad bija vajadzība? Tas ir tāds mazais mīnuss priekš manis.

Un tagad, tikai pēdējā sērijā, arī pilnībā tika pastāstīta Antonijas jaunība, kura izskaidro to, kādēļ viņa tāda ir.

Bet visā visumā man prieks par visiem pāriem, kas palika kopā. Lai gan daļai bija izdomātas sižeta līnijas, kas man nepatika - Rikardo ar to psiholoģi, Patrīsija ar Alehandro un Alehandro kā varoni uztaisīja ne tādu kā varēja, bet tomēr par spīti tam es viņā ar daudzkārt redzēju izlaužamies foršo galveno varoni.

Lučo un Irēne ir vēl viens scenāristu šedevrs. Tik saderīgs pāris. Abi viens otru pataisīja par labiem un burvīgiem varoņiem.

Un beidzot pēdējā sērijā Alehandro atdeva Gabrielai kulonu. Es jau paspēju aizmirst par to, lai gan iepriekš domāju, vai atdos. Dīvaini, ka tik ilgi gaidīja brīdi, lai to izdarītu. Bet tas bija skaisti finālam.

Ja man būtu jāliek atzīmes 10 ballu sistēmā, tad liktu 9,5. Mīnuss par scenāristu romantiskās puses nepārdomātību daudziem pāriem, bet to atsver viss pārējais - it īpaši Antonija (esmu atklājusi sev jaunu vienreizēju aktrisi un neaizmirstamu ļaundari) un Gabriela, un tik spēcīgs sižets ar šokējošiem un sirdi žņaudzošiem notikumiem, bet kas vienlaicīgi katru sēriju lika skatīties ar lielu intrigu un baudu, kas arī ir liels retums telenovelēs!
Labākā atriebības telenovele, kādu esmu redzējusi! Noteikti gribēšu kādreiz redzēt vēlreiz.