mmaarriiaa написал(а):

Tas jā, bet nevajag tajā tik ļoti iedziļināties, lai tas viss notiktu, tā bēgšana vajadzēja 10 gadus? laikam vai cik tur īsti. Pa nakti noteikti guļ cilvēki, un ja sāka degt sargi gribēja noteikti glābt sevi, jā Lučo tika pie Gabijas dienas vidū, bet var jau gadīties, ka tieši tajā brīdī kāds bija izgājis. Daudzās telenovelēs ir ārkārtīgi daudz neticamības momentu, bet šeit jau 34 sērijas notiek mocīšana, tā ka pieveru uz visu acis, jo beidzot ir izbēgšana.

Nu nēee.. es saprotu, ka tur tikai četri ar kaut ko gadi pagājuši... Kāreiz pat šajā sērijā to kaut kurā brīdī pieminēja, neatceros, kurā tieši. Bet es patiesībā jūtos ļoti apmulsusi par to, cik īsti laika pagājis. Jo Makss... nu, sākumā es viņam kādus 14-15 gadus varētu iedot, kas tagad nozīmētu 18, kam es varētu noticēt. Bet ja Davids jau ceļo viens apkārt....? Es neko nesaprotu... Jo par tiem četriem gadiem vairākas reizes dzirdējusi esmu.
Nē, nu var jau kaut kā mēģināt attaisnot vai pievērt acis, bet man šodien kaut kā pastiprināti metās acīs visas tās neatbilstības, un reāli nokaitināja

Ah, es kāreiz sajūsmā, ka beidzot beidzās tas psihiatriskās laiks! Man beidzot ir tā, ka es tiešām gaidu tagad nākamo sēriju, jo man ir nenormāli interesanti, kas un kā tālāk notiks!!!

aNgeL написал(а):

Un tik skaisti, kā Lučo, Gabriela un Konstance priecājās par brīvību un vēju utt.

Ahaa, šitas bija super!! Prieks skatīties uz viņiem tik laimīgiem!

aNgeL написал(а):

Vispār man arī Lučo iepatikās. Nepatīkami gan bija, kad viņš apzaga tās tantiņas baznīcā un tml, bet tajā pašā laikā viņi tiešām atrodas situācijā, kad tas viss nepieciešams izdzīvošanai.

Man arī Lučo patīk - redzēs, kā tālāk viss attīstīsies, bet šobrīd es taisni vai domāju, ka gribētu, lai viņš paliek ar Gabrielu. Un... zini, kas ir jocīgākais? Nezinu, vai pie vainas, kā tas pasniegts/uzfilmēts, vai viņu apstākļi, vai vnk Lučo amizantais apburošums, bet, neskatoties uz to, ka baznīca un vecas tantiņas ir pārliecinošā vadībā manā "nepiedodami apzagt" topā, es kaut kā tā... to visu mierīgi uztvēru. Un forši bija, kad šis atnāca tāds sapucējies, atnesa vēl drēbes viņām utt., baigie svētki

Alehandro es arvien vairāk izturēt nevaru... Tāds jocīgs vsp varonis... Brīžiem it kā spēcīgs - piem.kad atņēma Antonijai somu un pazvanīja Davidam, bet tad atkal citos brīžos tik vājš - mani kaitina, piem., ka viņš visu laiku, ka tikai kas, tā nodzerties. Es nespēju pat jsut līdzi viņa pārdzīvojumiem, drīzāk kkāds tāds apmierināts prieks bija, ka viņš ir to pelnījis. Ai, un kā man gribējās, lai viņi ierauga to sarakstu uz sienas un saprot, ka tur tika turēta Gabriela visu to laiku, cik tur sazīmētas svītriņas!!! Ceru, ka to atklās drīzumā...

Man kaut kā Telemundo lapā norāvās beigas, bet wow, izklausās labi tā satikšanās. Es gan jūtos gatava iepļaukāt Gabrielu par viņas stulbumu... Nu jau skaidrs, ka viņa šoreiz tiks sveikā cauri, bet tik un tā!! Ok, saprotu, ka gribēja redzēt savu dēlu, bet c'mon - tāds risks!!! ja viņa nekļūs prātīgāka, tad labi tas nebeigsies.. Nevar tā skriet un impulsīvi muļķības darīt. Hm, bet ja arī Makss uzzinātu, ka Gabriela dzīva, viņš varētu viņai iedot to noslēpto zeltu, tas viņiem noderētu par sākumkapitālu, lai tiktu uz Ņujorku un dabūtu Konstansas mantojumu.