Runājot par Danielu,tad viņš prot atzīt,ka izdarīja lielu kļūdu,ielaizdamies vienas nakts dēkā ar Marisolu. Turklāt labi vien bija,ka Berenise par Daniela sānsoli uzzināja no viņa paša,nevis no kāda cita,jo tas liktu domāt,ka Daniels nekad nav grasījies viņai to atklāt,un,ka Marisola iespējams nebija vienīgā,ar kuru viņš bija viņu krāpis.

Tomēr arī pati Berenise līdz galam nav godīga pret Danielu,jo viņai bija izvēle-satikties vai nesatikties ar nemīlamu puisi. Turklāt arī Daniels pats tika teicis,ka nav ar viņu jābūt kopā tikai aiz žēluma. Berenise arī zināja,ka Danielam nav citas uzticības personas,kā vien tikai viņa,tāpēc nav ko tagad pārmest,ka viņš viņai uzticēja savas problēmas. Ja jau tas tik ļoti kaitināja,tad uzreiz varēja to pateikt. Bet var jau būt,ka Berenise Danielam sarunāja to,ko patiesībā nedomāja,jo bija pārāk sāpināta un tāpēc uz viņu izgāza dusmas,jo Daniela teiktais,ka Marisola gultā nebija nekāda iesācēja,uzreiz lika saprast,ka Rosio bija taisnība,ka pie notikušā ir vainojamas Tanja un Marisola. Savukārt Marisolai to tikai vajag,lai no Tanjas novērstos visi,kuri varētu Tanju labvēlīgi ietekmēt,tādējādi lai kļūtu par vienīgo,kurai Tanja pilnībā uzticētos. Jā,neviens pat nenojauš kāda nolūka dēļ Marisola sadraudzējās ar Tanju,ja viņi to zinātu,tad Tanju no Marisolas paglābt gribētu pat tie,kuri tagad viņu necieš,jo lai kāda Tanja būtu,kļūt par Marisolas intrigu upuri nebūtu pelnījusi pat viņa. Turklāt tādējādi iespējams pat tiktu izglābtas arī Marisolas vecāku dzīvības.

Kaut arī reiz Karolīna Fēliksam pateica,ka Sonja viņai kā meita ir mirusi,tomēr viņa viņu mīl un vēl labu,lai arī kā to nevēlētos atzīt. Alehandro no Paulas vairs neslēpj,ka Tanja viņam uzmācas,jo nu to beidzot var pierādīt,un tas liecina,ka viņam Tanja rūp daudz vairāk,kā viņš to grib atzīt. Ka tikai tad,kad Tanja būs kritusi tik zemu,kad zemāk krist vairs nebūs iespējams,māte un patēvs, kurš pēc Tanjas domām,neļauj būt viņai laimīgai,būs vienīgie,kuri nebūs viņu pametuši un būs līdzās neraugoties ne uz ko. Tad Tanja varēs nožēlot,ka jau ātrāk nesaprata,kuri ir tie cilvēki,uz kuriem viņa var paļauties.

Jaa,kljuust arvien trakaak.Eduardo mani tieshaam kaiina.Vinjsh uzvedas kaa nenobriedis pusaudzis.Neparko negrib nest atbildiibu.Speeleejas ar Tanju un Mirnu kaa taads kakjis ar peleem.Kaads tur briinums,ka puika aizies bojaa.Vinjsh pats sevi dzen uz to pasauli.Par Marisolu vispaar nerunaasim.Vinja ir veel trakaaka par Tanju.Zheel tikai,ka vinja pati negrib saprast,ka Marisola ir biistama.

Paula mīl savu meitu un vēl viņai labu,neraugoties ne uz ko. Jā,viņa teica,ka rīt iespējams vairs neuzskatīs,ka meita viņai ir viss,bet varēja redzēt,ka to teikt Paulai bija sāpīgi,ka viņa tomēr cer, ka līdz tam,ka vadzis lūzīs,nekad nenonāks.

Rohelio rīcība-pārdurot Alehandro mašīnai riepas-ir vairāk kā bērnišķīga,ne velti Alehandro uzjautrināja veids kā ar viņu ''izrēķinājās''. Lai gan drīzāk šķita,ka Alehandro pie sevis nosprieda,ka to izdarīja Tanja,jo tādi bērnišķīgi izlēcieni būtu vairāk raksturīgi viņai. Var saprast,kāpēc Daniels iekrita Marisolas lamatās,jo ir vīlies gan savā mīļotajā meitenē,gan brālēnā,tāpēc tik viegli ļāvās sevi pavedināt,jo cer tādā veidā aizmirsties. Cerams,ka Daniels attapsies pats,nevis kādam būs jāved viņš pie prāta.

Lai nu ko,bet to,ka Patrisio pārdos savu aģentūras daļu,un turklāt vēl Alehandro-Rohelio pat visļaunākajos murgos nebija rādījies. Var saprast kāpēc Alehandro apziņa,ka Rohelio neveicas,liek viņā mītošajai ļaunuma kripatiņai priecāties,jo Rohelio to vien dara,kā posta visiem dzīves. Paula tomēr nolēma ļaut Tanjai iet,jo cik gan ilgi var paciest to,ka meita nenovērtē viņas rūpes un gādību. Taču Paulai sirds lūzt,jo viņa Tanju mīl neraugoties ne uz ko. Marisola veiksmīgi turpina savu plānu uzvelt Tanjai vainu par savu vecāku slepkavību,jo nav trīsreiz jāmin,kāpēc viņa ar cimdiem rokās atnesa Tanjai nazi,ar ko sagriezt ēdamo...

To vai Tanja tiešām būtu bijusi Eduardo laba un uzticīga sieva,var tikai minēt. Eduardo tikai domā,ka vienīgā zaudētāja šajā spēlē ar viltus kāzām,ir tikai Tanja,jo lai arī kā viņš to negribētu atzīt, notikušais viņam nesagādāja gandarījumu,tādējādi liekot justies atriebtam.

Runājot par Eduardo,tad viņš nebija atstāts ar savām problēmām viens,jo līdzās bija mīlošs un saprotošs tēvs,kā arī labi un uzticami draugi,kuri jebkurā brīdī bija gatavi sniegt atbalstu. Tikai diemžēl Eduardo to neprata novērtēt un savas problēmas centās risināt pilnīgi neadekvātā veidā,tādējādi iedzenot sevi postā. Savukārt runājot par Marisolu,tad var saprast kāpēc ''konkursā'' uz viņas vecāku slepkavībā vainu noveļamā vietu,pārliecinoši uzvarēja Tanja,jo viņa ideāli atbilst visiem kritērijiem,kuriem pēc Marisolas domām,jāpiemīt noziegumā vainojamajam-nespēja tikt galā ar savām psiholoģiskajām problēmām ar pašas spēkiem,viegli manipulējama,bez neviena,kurš varētu Tanju pozitīvi ietekmēt.