Tā kā neviens šķiet bez manis nesktās, neredzu jēgu taisīt nedēļu tēmmas... tepat iekomentēšu.
Wooow, nu ko, daudz kas iegūst jēgu! Šķietamais, neizprotamais Umberto naivums, ticība, mīlestība uz Amandu - izrādās tas viss arī ir teātris!!! Man aizdomas radās, ka kkas nav īsti tīrs kāzu naktī - Umberto kko jokainu vannasistabā sev izmeta. Nabaga Santa - ja zinātu, ka ir Umberto lamatās un viņš zina, kas viņa ir! Bet nu jāaa... neko spoži viņa nesagatavojās...ja jau ir atklāta. Bet forši... citādi es nevarēju saprast, kā Umberto nešķiet aizdomīgs Amandas vēsums utt., jo nu sorry, īpaši labi Santai nepadodas tēlot mīlošu sievu.
Video tajā kafe pasakumā gan bija iespaidīgi - nabaga Barbara
Njā, Santjago gan ir garlaicīgs... Un tās skumja suņa acis... bēē.. Nudien gribētos kkādu romantisku attīstību ar Santu un Umberto - vot tas būtu aizraujošs ceļš uz happy end..
Inese... es nespēju saprast, ko par viņu domāt... Brīžiem uzjautrinoša savā dumjajā bērnišķīgumā, brīžiem kaitinoša savā psihopātismā. Viņa ir baisa... viegli iedomāties kā kkādu maniaku.