Patika kā Monserata ar Alehandro apciemoja nabadzīgos ciema iedzīvotājos, tas bija jauki, ka bērniem tika dāvinātas dāvanas, arī nauda, bet kas man likās nedaudz dīvaini, ka Monserata ielika rokassprādzi, es saprotu par naudu viņi var pirkt sev vajadzīgo, bet rokassprādzi? Nez vai kāda to nēsās, tad jau ies apmainīt pret naudu, bet juvelierizstrādājumu pieņēmēji visdrīzāk tādus nabadzīgos apvainotu zādzībā nevis padomātu, ka kāds to ir uzdāvinājis. Tas tā, ne pa tēmu aizdomājos. Mani kaitina Marija, Šantalas Anderes varone toreiz gan tā nekaitināja. Cik gan dīvaini ir, ka Monserata uzzinot, ka Alehandro ir ārlaulības dēls, viņai tas ne pārāk, tas jau nepadara cilvēku uzreiz par sliktāku, un arī tas, ka viņa pārmet Alehandro, ka tas nepalīdz strādniekiem, tas ir labi, ka viņš to dara, bet tas nav viņa pienākums, turklāt šaubos, ka pašas Monseratas ģimene to ir darījusi. Kaut kā pārāk mierīgas viņiem tās attiecības, lai Monserata gribētu bēgt no Alehandro prom, jo cik atceros, Manuels gan ar savu raksturu spēja uzdzīt bailes. Viņa grib bēgt, lai būtu kopā ar Luisu Migeli, bet ir tik naivi ticēt, ka viņš viņu gaida tur kur viņa agrāk dzīvoja, ja jau viņam ir tik bīstami tur uzturēties. Gribu kaut kādu action, dzirksti Monseartas un Alehandro starpā, lai tās ainas nav tik vienmuļas. Interesanta avance, nez kā reaģēs uz notiekošo Alehandro, vai ticēs Monseratai vai atkal tas strādnieks aizmālēs acis?