Labi, ka palika esošie vārdi. Domāju tie labāk piestāv varonēm, Veronika - tāds spēcīgs vārds, bet Virhīnija - tāds nevainīgs.
No sākuma biju domājusi, ka šī Vero nāve būs laikā, kad Martins Vero neticēs, mocīs viņu, tad uzzinās patiesību un notiks traģēdija, ka tad Martinā būs vēl vairāk sāpju, dramatisma, sirdsapziņas pārmetumi. Bet tagad skatoties nav brīnums, ka, peimēram, Hose Rons man nepatika Cuando me enamoro, kā var patikt Emiliano? Reāli vīrietis psumūžā(kaut arī telenovelē laikam vinām ir 20 ), un tāds ņuņuks, tikko mīl Vero, tad ar Vrihīniju, tad Nansijagu, tad prec Virhīniju, tad ar Virhīniju šķiras, tad atkal Vero, tad Vero mirusi, varbūt pamēģināt kaut ko ar Rebeku? Ā un vēl taču bija Klaudija. Lai gan Ronam, cik atceros nebija tādi sieviešu līkloči, bet arī tāds neizlēmīgs un raudulīgs bija. Mani kaitina Rebeka, tiešām, vai nav ciniski ierasties Martina sievas bērēs, raudāt kā pārdzīvo, ja tikko Vero gribēja Martinu atņemt? Man vispār šķiet lieki, ka viņa ieradās Prado mājās, kurās bija tikai tuvākie, un te pēkšņi jaunizceptā biznesa partnere ierodas. Es, piemēram, nesaprotu, ka Rebeka bērēs bija, bet nebija, piemēram, Salma. Anai Perlai putni galvā. Horhe arī ir interesants indivīds, šaubās par visiem, tad atkal nelaimīgs, ka palicis viens.