Mana Imperdonable diena sanāca īsa, jo atnākot mājās konstatēju, ka man internets nestrādā, arī tagad pa laikam zūd. Kaut kā tomēr izmocīju pēdējo sēriju, vienā brīdī video iet uz priekšu, tad pazūd nets un viss apstājas Mani pēdējā sērija neiespaidoja. Tikai kādas 3 minūtes šķiet bija skaistais brīdis ar Vero un Martinu, visu pārējo sēriju asa sižeta notikumi. Protams, man patika laulību zvērests pie ūdenskrituma, tas bija ļoti skaisti. Es vēl būtu gribējusi, lai fināla minūtēs Vero, piemēram, pasaka, ka abiem ar Martinu būs bērns, abi taču ļoti gribēja. Kopumā telenovele man patika, aplausi no manis Mehijam, ka viņam šī bija labākā telenovele pēdējo 10 gadu laiku(ar La esposa virgen viņam iestājās melnā svītra). Lielākais nopelns bija Martina un Vero lieliskajai ķīmijai. Vislielākais telenoveles dārgums, protams, bija Ivans. Bet no sieviešu aktrisēm visspilgtākā bija Gretele, ja iesākumā Vero bija ļoti spēcīga personība, bet Virhīnija šķita maza un raudoša, tad vēlāk tieši visinteresantāk bija vērot Virhīniju, Gretelei ļoti labi izdevās viņu atveidot. Fināla ainās Manuels arī ļoti labi notēloja. 2 visbezjēdzīgākie varoņi bija Rebeka un Heronimo, bez viņiem pilnīgi varēja iztikt, pirms 3 sērijām Rebekas mūža mīlestība bija Martins, bet tad viņa atcerējās, ka nē, tas ir Heronimo(vispār Danna ar Diego ļoti simpātiski kopā izskatījās)! Pēdējā sērija bija dīvaina, bija tik daudz visa kā, ka pat nezinu kā nokomentēt. Nebiju gaidījusi, ka Mariana tik slikti beigs, iesākumā šķita, ka viņa vairāk par intrigām neko nedarīs, bet centās notriekt Anu Perlu, lai gan tā notriekšana atgādināja aizskaršanu, Ana Perla gandrīz mira un noasiņoja. Jaukas bija Blankas kāzas, viņa ar savu vīru ļoti piemīlīgi bija. Kādēļ vajadzēja nogalināt Nansijagu un Emiliano? Kāpēc? Cik es sapratu, viņu dvēseļu kopā palikšana bija vairāk par pasaulīgo, tam bija kāda dziļa doma, tomēr man tas šķita nevajadzīgi. Emiliano bija varen dīvains varonis, viņa pēkšņajai mīlai ar Nansijagu es arī neticētu, vēl pirms vienas sērijas viņš taisījās precēt Klaudiju. Kur starp citu pazuda Klaudija? Es tinot palaidu kaut ko garām? Tas kā Horhe un pārējie "pārdzīvoja" par Emiliano nāvi, bija vēl dīvaināk par paša Emiliano nāvi. Ārons jau kārtējo reizi paspēja nolaupīt Magdalēnu, gribēja nogalināt Vero. Ā, jā, kas notika ar Āronu? Cik nesaprotama bija Magdalēnas arestēšana, tad vēl ūber ātrā tiesa, kurā Virhīniju notiesāja, bet viņai, protams, izdevās aizbēgt. No vienas puses bija loģisks Virhīnijas fināls, jo viss iesākās ar to, ka Demetrio izdarīja pašnāvību viņas dēļ, rezultātā arī Virhīnija izdarīja pašnāvību, turklāt vēl ar šausmās noskatījās uz Manuelu pakārušos. Bet, ja Virhīnija nebūtu nositusies, tad viņa ciestu cietumā, es īsti neticu dzīvei pēc nāves un tam, ka Virhīnijas dvēsele nonāktu ellē un mocītos tur, tādēļ kopumāviņai tik maigs sods. Vēljoprojām man šķiet debīli, kā izrīkojās ar Botelu, ka viņam jāpaliek ratiņkrēslā. Fināla sērijā bija TIK daudz visa kā, pārāk daudz (es, iespējams, pat kaut ko aizmirsu), bet es ļoti būtu gribējusi vismaz plus 10 minūtes tikai ar labo. Bet visvairāk visā telenovelē man palika tas, ka Martins un Vero palika viens otram uzticīgi Un man ļoti iepatikās entradas dziesma. Un bija vis nepierastāk vērot Roberto Ballesteros kā labo.