Noskatījos visas 5 pagājušās nedēļas sērijas un šo gan plānoju turpināt. Vienīgais mīnuss - šī ir telenovele (kas gan daudz vairāk izskatās un jūtas kā seriāls), kuru grūti tīt, vismaz es ļoooti maz ko esmu patinusi. Interesanti skatīties visu, un negribas ko palaist garām.

Ļoti patīk noskaņa un šis atšķirīgais formāts - ne-telenoveliskais.
Man prasītos vairāk mistiskās noskaņas, jo šobrīd šķiet visai skaidrs, kurš ir sliktais tēls un vainīgais - lai gan atstāju vietu pārsteigumiem. Protams, jautājumi, kas un kā īsti utt., bet .. prasījās vairāk noslēpumainības.
Ēriks un Irēne man abi ļoti patīk. Sākumā ar skumu, ka Zurija šeit nav, bet tagad esmu priecīga par tiem aktieriem, kas ir. Irēne ļoti atbilst šai lomai - spēcīga, neatkarīga sieviete tiem laikiem. Zuriju es īsti nevaru iedomāties šajā lomā. Un ja sākumā ļoti nejutu ķīmiju, tad uz nedēļas beigām jau sāka parādīties. Kā man patika viņu saruna pie aizvērtajām durvīm!!!
Un arī otrā plāna tēli un to dzīves šobrīd interesanti, nerada vēlmi pārtīt kaut ko.

Šī telenovele viennozīmīgi ir vizuāli ļoooti krāšņa un baudāma. Un man ārkārtīgi patīk Izabella - skaista, eleganta, taisnīga un ar spēcīgu personību. Katru sēriju ilgpilni priecājos par viņas tērpiem... Sākumā drusku šķendējos par telenoveles vēsturisko laika posmu tērpu dēļ, bet nē... šeit ir ārkārtīgi skaisti - tas gaisīgums, mežģīnes... Neērti pat skaļi teikt, bet atskaitot Izabellu, vēl es skaudīgi skatos uz Alfredo trakās mātes tērpiem....

Man ļoti patīk, kā Hulio un Izabellas attiecības attīstījās vispirms dziļā draudzībā, abiem apvaldot pievilkšanos, ko jūt. Bet tik skaisti tas viss... tiešām tādā laikmeta atmosfērā... Neteikšu, ka man viņi raisa superemocijas, bet patiesi baudu gan. Un aina, kad abi beidzot ļāvās tam, ko jūt, pirmais skūpsts... Tik skaisti - kaut vai tīri vizuāli. Un tie visi vārdi, ko teica viens otram... šķita oriģinālāk un patiesāk kā bieži vien pēdējā laikā, mani nu ļoti uzrunāja. Jūtu, ka šī būs aina, kuru ik pa brīdim paskatīšos atkārtoti.