Patiesībā visu laiku baudīju, un dažās fāzēs bija pat ļoti interesanti, bet uz beigām palika arvien smagāk un smagāk, līdz vienīgais, ko gribas teikt pēc FIN ir - fjū, tas nu ir beidzies.

Tās lietas, kas man patika lielākajā daļā telenoveles, uz beigām kļuva par daudz.
Man ļoti patika varoņu daudzveidība un sarežģītie, daudzšķautņainie raksturi - bet uz beigām es jau noguru "to deal with" ar visu tarakāniem galvās un psihiskajām novirzēm. Neskatoties uz to, es līdz beigām saglabāju sajūsmu par abām stiprajām sievietēm - Teresu un Anhelu. Jo īpaši interesanti bija vērot viņu pārvērtību, kļūšanu "cilvēciskākām". Ja Anhelas gadījumā - uz labo pusi, tad Teresas gadījumā atkal - kā tik spēcīga sieviete pamazām sagrūst zem visām tām nastām, ko ir sev uzkrāvusi... Un vēl smagā vilšanās pašās beigās vienīgajā cilvēkā, kur redzēja atbalstu. Nemaz nerunājot par pašu noslēgumu... Skumji... Neskatoties uz visu, tā nav vieta tādai sievietei kā Teresa. Un tad arī Belena.. kā Andress teica - kā vienā sievietē var būt tik daudz baltā un melnā? Mīlestība pret bērniem, kura man šķita, ka būs atmiekšķējusi viņas sirdi, beigās izrādījās katalizators, lai to nocietinātu vēl vairāk, kad šīs vissvētākais viņai tika atņemts. Par viņas noslēgumu man arī skumjas... gribējās, lai tomēr reformējas, jo viņa bija man tuva varone.

Attiecībā uz mistērijas lietām - lielākoties bija interesanti un vienu brīdi es pat drudžaini skatījos un tinu uz priekšu, lai atklātu ātrāk vēl kādu informācijas drusku. Bet tad tas viss man kļuva par daudz. Pārāk sapiņķerēti, parāk "augstos līmeņos", ja tā var teikt, utt. Pārāk daudz tumšu noslēpumu. Ļoti nepatika, kā trūkstošie puzles gabaliņi tika atklāti pēdējā sērijā. Tā tiesa man likās, ka velkas mūžīgi, vnk pārstāstot visu, kā kas notika, vienam atmiņas, otram. Un tad atlikušajā sērijas daļā kaut kādi sasteigti notikumi, viens un divi, un FIN.

Cik daudz jau sarakstīju, bet vēl ne vārda par romantisko līniju.. laikam jo arī telenovelē tā palika kaut kur otrā plānā. Vai vienkārši, jo man trūka ķīmijas no Eliasa puses, nu neder viņš manā skatījumā šādās dramatiskās lomās. Izabella gan lieliska - skaista, ar spēcīgu raksturu un morālo stāju, ar lielu taisnības izjūtu un uzdrīkstēšanos. Viens gan man ļoti patika abpusējās attiecībās - lai kā viņiem gāja, viņi viens otru atbalstīja visu laiku patiesības meklēšanā, gāja kopā pretī visiem noslēpumiem.

Izlikšos, ka šo neredzēju.